Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

izdomats viltus termins

26.06.2020. 21:56

»

tēlojam tiesiskumu

bet sigaretki u.c. ēnu ekonomika iet uz urrā!!!!!kauns, kauns, kauns


asv kolonija cilveki paspietiekamibas apstaklos nevelas uzturet asv kakla kungus !

Atbildēt

tēlojam tiesiskumu

26.06.2020. 15:44

bet sigaretki u.c. ēnu ekonomika iet uz urrā!!!!!kauns, kauns, kauns

Atbildēt

kamēr

26.06.2020. 15:42

mēs paši neatjēgsimies, putins atradīs dzirdošas ausis, ja tups č odiņš LVU diplomēts, var stāstīt, ka psrs cīnījās ar zagšanu, kur falstiski bija mafijas organozētās noziedzības valsts, nekas labs nebūs.Zaga vori v zkoņe un deva naudu obščakā, sākot ar pierakstītām mirušajam dvēselēm9 neesošiem strādniekiem) , par kurām priekšņieks saņēma algas un deva uz ministrijām, partijai. Nemaz nerunāsim par tirdzniecību. Tieslietu sistēma izkārtnei un mazo zagļu trenkāšanai. Lietas, no kā joprojām nevar attiet. Tiesājam suņu un vārnu 'slepkavas' un vēl 'žurnālisti'publicē presē.

Atbildēt

fakts

26.06.2020. 15:36

»

a ko ta nu?

"Ievadā autors apraksta, cik lielas ciešanas nācās pārdzīvot padomju tautai kara rezultātā...


Taisnību saki,neapbedīti karavīru kauli klāj Krievijas plašumus pat šodien.
Tas nebija karš,tā bija goju upurēšana.Arī Putins ir žīdu cionists.

Atbildēt

a ko ta nu?

26.06.2020. 15:29

"Ievadā autors apraksta, cik lielas ciešanas nācās pārdzīvot padomju tautai kara rezultātā...
! Kāpēc Putins nepraksta slepkavības, ciešanas un pārdzīvojumus t.s. padomju tautai, ko tai nodarīja staļinisms, kad režīms iznīcināja, deportēja, sakrpopļoja, sapūdēja cietumā, diskriminēja, apzaga... miljonus no savas tautu?!
Kāpēc neapraksta to, ka krievu armijas karavīti kalpoja kā lielgabalu gaļa- ja negāja uzbrukumā, tad paši iztrebiķeļi no muguras nošāva?

Atbildēt

sēlis

26.06.2020. 15:25

»

uz slimā parādi bija

tikai serbi


Kodolvalstis ar diviem miljardiem iedzīvotāju Ķīna un Indija neskaitās/ Vai tik tu pats neesi izmucis no Tvaika ielas?

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

26.06.2020. 15:09

»

fakts

Musolīni labi runāja arī jidišā,tāpat ka Franko


https://www.youtube.com/watch?v kAtAMs614Jk
https://www.youtube.com/watch?v 9jgZijUobnY
https://www.youtube.com/watch?v ow8SQQm7oVg
https://www.youtube.com/watch?v FJ3N_2r6R-o
https://www.youtube.com/watch?v 2Z87ue9pISI
Viņi visi bija labi runātāji un visi par mieru cīnījās :))

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

26.06.2020. 14:50

»

Ģenerālis

Nu šis ir tāds propagandas raksts. Katrs var izlasīt Putina, vai Putina kolektīva faktu, un izlemt cik un kas ir taisnība. Vai Krievijai zaudēja 20 vai 50 miljoni ir mazāk svarīgs, ka tas fakts, ka gan Francija, gan Anglija stiepa gumiju. Polijai nekāda palīdzība netika dota, un ASV vilcinājas karot...


Nevis ASV pieteica karu Vācijai, bet Vācija (Fīrers) pieteica karu ASV. Polija solīto palīdzību no Anglijas un Francijas nesagaidīja. Vai mēs sagaidīsim tādu no ASV, ja vajadzēs? Ir tāds viedoklis, ka laiks starp 1.un 2.pasaules karu pasaules vēstures mērogā bija ļoti īss un 2.aspaules karš bija sekas no 1.pirmā, kas palika līdz galam neizkarots un problēmas neatrisinātas. Versaļas miera līgumi Francijas un Anglijas citiem (Vācijai un Turcijai) uzspiesti bija ļooti netaisnīgi. Tāpēc nevar šos divus karus savstarpēji nodalīt un tas viss bija viens pasaules karš ar pārtraukumu pa vidu.

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

26.06.2020. 14:37

»

uz slimā parādi bija

tikai serbi


Vaira arī savā laikā bija aizskrējusi.

Atbildēt

Globālas cionistu finansu korporokrātijas plāns

26.06.2020. 14:32

»

uz slimā parādi bija

tikai serbi


bija pārcelt asiņainā Staļina 9. maija parādi uz otru gada pusi, kad naktis kļūst garākas, lai tumsa ietin un iznīcina šo parādi nākotnē. Un parādes ēnā īstenot Krievijas jaunās konstitūcijas grozījumus, kuri likumiski, nevis caur starpniekiem, ļaus Krievijas zemes, zemes dzīļu bagātības noformēt uz to patiesajiem īpašniekiem - “mistiskajiem ārvalstu investoriem ofšoros”.

Atbildēt

uz slimā parādi bija

26.06.2020. 13:51

tikai serbi

Atbildēt

Ģenerālis

26.06.2020. 13:46

Nu šis ir tāds propagandas raksts. Katrs var izlasīt Putina, vai Putina kolektīva faktu, un izlemt cik un kas ir taisnība. Vai Krievijai zaudēja 20 vai 50 miljoni ir mazāk svarīgs, ka tas fakts, ka gan Francija, gan Anglija stiepa gumiju. Polijai nekāda palīdzība netika dota, un ASV vilcinājas karot lidz pat 1944. gadam, kaut formāli deklarēja karu Vācijai 11.decembrī 1941. Par Zviedrijas prostitūcija 2. pasaules karā vispār nerunāsim: tā gan sūtija izejmateriālus Nacistiskais Vacijai, gan vienīgā valsts pasaulē oficiāli atzina Baltijas valstu okupāciju, gan arī izdeva latviešus Staļinam. Kaut kā "ek-seržants" par to visu runāt negrib, bet mīž vienās klišejās.

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

26.06.2020. 13:16

»

fakts

BOĻŠEVISMS un NACIONĀLSOCIĀLISMS ir viens un tas pats,tie ir cionisma paveidi


Labāk apskaties internetā kā duče (Musolini) saka runu bez lapiņas labā angļu valodā (starp citu viņš tāpat bez lapiņas runāja arī labā vācu valodā). Un visas viņa un Ādolfa runas bija par to, kā viņi cīnās par mieru :)))

Atbildēt

fakts

26.06.2020. 13:05

»

Tuvojas 80.gadadiena

VĀCIJAS ĀRLIETU MINISTRIJAS 1941.GADA 21.JŪNIJA NOTA PADOMJU VALDĪBAI...


BOĻŠEVISMS un NACIONĀLSOCIĀLISMS ir viens un tas pats,tie ir cionisma paveidi.

Atbildēt

Kāpēc par to jārunā?

26.06.2020. 12:58

»

Tuvojas 80.gadadiena

VĀCIJAS ĀRLIETU MINISTRIJAS 1941.GADA 21.JŪNIJA NOTA PADOMJU VALDĪBAI...


Kāpēc neskatīties nākotnē? Tuvokas globālā vakcinācija!

Atbildēt

Tuvojas 80.gadadiena

26.06.2020. 12:39

VĀCIJAS ĀRLIETU MINISTRIJAS 1941.GADA 21.JŪNIJA NOTA PADOMJU VALDĪBAI.
MEMORANDS
I
Kad Reiha valdība, vadoties no vēlmes nonākt pie Vācijas un PSRS interešu līdzsvara, 1939.gada vasarā vērsās pie padomju valdības, tā apzinājās, ka savstarpēja saprašanās ar valsti, kas no vienas puses rāda savu piederību nacionālu valstu kopumam ar visām no tā izrietošām tiesībām un pienākumiem, bet no otras – ir tādas partijas vadīta, kas kā KOMINTERNES sekcija tiecas izvērst pasaules mēroga revolūciju, tas ir, iznīcināt šīs nacionālās valstis, diez vai būs viegls uzdevums. Apspiežot sevī nopietnas šaubas, ko izraisa šī principiālā atšķirība Vācijas un Padomju Krievijas politiskajā ievirzē un augstākā mērā asā pretruna starp diametrāli pretējiem NACIONĀLSOCIĀLISMA UN BOĻŠEVISMA pasaules uzskatiem, Vācijas valdība tomēr tādu mēģinājumu izdarīja. Vienlaikus tā vadījās no apsvēruma, ka nosacīta savstarpēja saprašanās starp Vāciju un Krieviju, kara iespējamības atcelšana un tādā veidā abu izsenis par draudzīgām uzskatītu tautu jaunu vitālu vajadzību apmierināšanas sasniegums būs vislabākā aizsardzība pret starptautiskā žīdisma (Judentum) komunistisko doktrīnu izplatīšanu Eiropā. Šo domu pastiprināja tas, ka noteikti notikumi pašā Krievijā un daži krievu valdības pasākumi starptautiskajā arēnā, mazākais, ļāva uzskatīt, ka atkāpšanās no šīm doktrīnām un līdzšinējiem tautu demoralizācijas paņēmieniem ir iespējama. Maskavas reakcija uz šo Vācijas valdības priekšlikumu un PSRS gatavība noslēgt draudzības paktu ar Vāciju tāda pagrieziena iespēju pilnībā apstiprināja.
Tādējādi 1939.gada 23.augustā tika parakstīts Pakts par neuzbrukšanu, bet 1939.gada 28.septembrī – Līgums par draudzību un robežām starp abām valstīm.
Šo līgumu būtība bija šāda:
1) valstu abpusēja uzņemšanās neuzbrukt viena otrai un pastāvēt labās kaimiņattiecībās;
2) interešu sfēru nodalīšana, Vācijas Reiham atsakoties no jebkādām interesēm Somijā, Latvijā, Igaunijā un Besarābijā, vienlaikus bijušās Polijas valsts teritorijai līdz līnijai Nareva – Buga – Sana (Narew-Bug-San) pēc Padomju Krievijas vēlmes paliekot tās ziņā.
Reiha valdība, noslēgusi ar Krieviju paktu par neuzbrukšanu, tiešām būtiski mainīja savu politiku attiecībā uz PSRS un kopš tās dienas ieņēma draudzīgu nostāju pret Padomju Savienību. Tā stingri turējās pie ar Padomju Savienību parakstīto līgumu burta un gara. Vēl vairāk, tā savaldīja Poliju, bet tas nozīmē, ka par vācu asiņu cenu veicināja Padomju Savienības lielāko ārpolitisko panākumu sasniegšanu tās pastāvēšanas laikā. Tas kļuva iespējams tikai pateicoties Vācijas labvēlīgajai politikai pret Krieviju un spožajām vērmahta uzvarām.
Tāpēc Reiha valdība pamatoti uzskatīja, ka tā var rēķināties ar atbilstošu Padomju Savienības attieksmi pret Reihu, īpaši Reiha ārlietu ministra fon Ribentropa pārrunu laikā Maskavā. Arī citos gadījumos Padomju valdība atkārtoti atzīmēja, ka šie līgumi ir pamats ilgstošam Vācijas un Padomju Krievijas interešu līdzsvarojumam, un ka abas tautas, cienot katras puses valsts iekārtu un nejaucoties partnera iekšējās lietās, nonāks līdz ilgstošām kaimiņattiecībām. Diemžēl ļoti drīz noskaidrojās, ka Reiha valdība savos pieņēmumos ir stipri kļūdījusies.

II

Un tiešām, tūlīt pēc vācu-krievu līgumu noslēgšanas Kominterne aktivizēja savu darbību visās jomās.
Tas attiecas ne vien uz Vāciju, bet arī uz tai draudzīgām vai neitrālām Eiropas valstīm un teritorijām, kuras ieņēmis vācu karaspēks. Lai līgumus nepārkāptu klaji, tika nomainīti vien paņēmieni, rūpīgāk un rafinētāk tika veikta maskēšanās. Nemitīgi atmaskojot tā saukto «Vācijas imperiālistisko karu», Maskavā, domājams, cerēja kompensēt pakta ar nacionālsociālistisko Vāciju noslēgšanu. Policijas veikto efektīvo pretpasākumu dēļ Kominterne bija spiesta savu graujošo un izlūkošanas darbību pret Vāciju veikt aplinkus ceļā caur saviem centriem Vācijas kaimiņvalstīs. Šim nolūkam izmantoja bijušo vācu komunistisko darboņu pakalpojumus, kuriem bija Vācijā jāveic GRAUJOŠA DARBĪBA un jāgatavo sabotāžas akcijas. Galvenās Politpārvaldes (Главное политическое управление (ГлавПУ, ГПУ) komisārs Krilovs nemitīgi nodarbojās ar kadru apmācību un sagatavošanu šajā ziņā. Līdztekus tika veikta graujoša darbība Vācijas ieņemtajās teritorijās, īpaši protektorātā un ieņemtajā Francijā, kā arī pret Norvēģiju, Holandi, Beļģiju utt.
Efektīvu palīdzību šajā ziņā veica Padomju Krievijas pārstāvniecības, īpaši ģenerālkonsulāts Prāgā. Izmantojot radiotehniskos uztveršanas un pārraides līdzekļus, centīgi tika veikta izlūkošana, kas ir neapstrīdams Kominternes pret Reihu vērstas darbības pierādījums. Par visu pārējo Kominternes graujošo un izlūkošanas darbību ir plašs dokumentālais liecinieku liecību un rakstiskais materiāls. Bez tam tika veidotas diversiju grupas ar savām laboratorijām, kurās ražoja dedzināšanas un spridzināšanas ierīces diversiju veikšanai. Tādas diversijas tika veiktas, piemēram, vismaz pret 16 vācu kuģiem.
Līdztekus šai graujošajai darbībai notika spiegošana. Piemēram, vāciešu pārcelšanās no Padomju Savienības tika izmantota, lai visnetīrākākajā veidā šos vācu cilvēkus piedabūtu darboties GPU (ГПУ) labā. Ne vien vīriešus, bet arī sievietes visnekaunīgākajā veidā spieda piekrist sadarboties ar GPU. Pat Padomju Krievijas vēstniecība Berlīnē ar vēstniecības padomnieku Kozlovu priekšgalā nekaunējās bez liekām ceremonijām spiegošanas nolūkos izmantot eksteritorialitātes tiesības. Pēc tam Krievijas konsulāta Prāgā darbinieks Mohovs organizēja krievu spiegu tīkla centru, kas aptvēra visu protektorātu. Citi gadījumi, kuros policijai izdevās iejaukties savlaicīgi, sniedz skaidru un viennozīmīgu ainu par plašajām Padomju Krievijas intrigām. Kopējā aina liecina, ka Padomju Krievija ir plaši izvēsusi pret Vāciju nelegālu graujošu darbību, diversijas, teroru un uz kara gatavošanu vērstu politisku, militāru un ekonomisku spiegošanu.
Kas attiecas uz Padomju Krievijas graujošo darbību Eiropā ārpus Vācijas robežām, tā ir izvērsusies gandrīz visās Vācijai draudzīgajās vai tās ieņemtajās Eiropas valstīs. Piemēram, Rumānijā ar mērķi radīt pretvācisku noskaņojumu, komunistiskā propaganda no Krievijas piegādātās skrejlapās apsūdzēja Vāciju visās grūtībās. Kopš 1940.gada vasaras tas pats ir skaidri izpaudies Dienvidslāvijā. Tur lapiņas aicināja protestēt pret pakta noslēgšanu starp Cvetkoviča režīmu un imperiālistiskām valdībām Berlīnē un Romā. Komunistisko darboņu sapulcē Agramā visi Eiropas dienvidaustrumi tika apzīmēti par krievu protektorātu – gadījumam, kā viņi cerēja, kad Vācija novājinātos militārā ziņā. Padomju misijā Belgradā vācu karaspēka rokās nokļuva dokumentāls pierādījums tam, ka šī propaganda nākusi no Padomju Krievijas. Kamēr Dienvidslāvijā komunistiskā propaganda izmantoja nacionālistiskus lozungus, Ungārijā tā tika darbināta pirmkārt rusīnu (ruthenische Bevölkerung) vidū, kurus tā valdzināja ar cerībām tikt Padomju Krievijas atbrīvotiem. Īpaši aktīva bija pretvāciskā vajāšana Slovākijā, kur klaji tika aģitēts par pievienošanos Padomju Krievijai.
Somijā darbojās bēdīgi slavenā «Apvienība par mieru un draudzību ar Padomju Savienību» (Объединение за мир и дружбу с Советским Союзом), kas sadarbībā ar radiostaciju Petroskoi (Петроской) centās šo valsti demoralizēt un darbojās Vācijai galēji naidīgā garā.
Francijā, Beļģijā un Holandē iedzīvotājus kūdīja pret vācu okupācijas varām. Tāda pat kūdīšana, tikai ar nacionālu un panslāvisku nokrāsu, tika veikta arī (Polijas) ģenerālpārvaldē (Generalgouvernement). Tiklīdz vācu un itāļu karaspēks ieņēma Grieķiju, Padomju Krievijas propaganda arī tur ķērās pie darba. Kopējā aina liecina par PSRS visās valstīs veiktu sistemātisku kampaņu pret Vācijas mēģinājumiem iedibināt Eiropā noturīgu kārtību. Līdztekus tam tiek darbināta tieša kontrpropaganda pret Vācijas politiku, kas cenšas tās pūles uzdot par pretkrieviskām un pārvilkt dažādas valstis Padomju Krievijas pusē, noskaņojot tās pret Vāciju. Bulgārijā tika veikta aģitācija pret iestāšanos (Berlīnes 1940.gada) Trīsvaru paktā (Dreimächtepakt, Dreierpakt) un par garantijas līgumu ar Krieviju. Rumānijā 1941.gada 23.janvārī tika sarīkots puča mēģinājums, aiz kura stāvēja boļševistiskie Maskavas aģenti, iefiltrējoties Dzelzs Gvardē un musinot tās vadību, īpaši rumāni Grozu. Reiha valdībai ir attiecīgi neapstrīdami pierādījumi.
Kas attiecas uz Dienvidslāviju, tad Reiha valdībai ir dokumenti, kas liecina par to, ka Dievidslāvijas sūtnis Georgijevičs jau 1940.gada maijā pēc sarunas ar Molotova kungu ir nonācis pie secinājuma, ka tur Vāciju uzskata par «drīzu draudīgu ienaidnieku» (mächtigen Feind von morgen). Vēl viennozīmīgāka bija Padomju Krievijas attieksme pret serbu militāristu lūgumiem piegādāt ieročus. 1940.gada novembrī Padomju Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Dienvidslāvijas militārajam atašejam paziņoja: «Mēs dosim visu nepieciešamo un tūlīt». Cenu un samaksas kārtības noteikšanas tiesības tika dotas Belgradas valdībai un tika uzlikts tikai viens nosacījums: turēt noslēpumā no Vācijas. Vēlāk, kad Cvetkoviča valdība pietuvinājās (Romas-Berlīnes; Achsenmächte) ass valstīm, Maskavā sāka ieroču piegādes kavēt; tas Dienvidslāvijas militārajam atašejam tika īsi un skaidri paziņots Padomju Krievijas Kara ministrijā. Belgradas puča organizācija tā gada 27.martā bija šīs serbu sazvērnieku un angļu-krievu aģentu pagrīdes darbības pret Reihu kulminācijas brīdis. Šā puča serbu organizators un «Melnās rokas» vadītājs Zimiča (Simitsch) kungs joprojām atrodas Maskavā un ir ciešā saziņā ar Padomju Krievijas propagandas iestādēm un tagad tur izvērš aktīvu darbību pret Reihu.
Nosauktie fakti ir vien maza daļa no PSRS nedzirdēti plaša mēroga propagandas darbības Eiropā pret Vāciju. Reiha valdība ir nolēmusi publicēt tās rīcībā esošos plašos materiālus, lai pasaules sabiedrības iztiesāšanai sniegtu Padomju Krievijas dienestu darbības kopainu šajā virzienā pēc Vācijas-Krievijas līgumu noslēgšanas. Kopumā Reiha valdībai nākas konstatēt:
Noslēdzot līgumus ar Vāciju, Padomju valdība atkārtoti un nepārprotami paziņoja, ka tās nolūks nav tieši vai netieši jaukties Vācijas lietās. Slēdzot draudzības līgumu, tā svinīgi paziņoja, ka sadarbosies ar Vāciju, lai atbilstoši visu tautu īstām interesēm iespējami ātri izbeigtu karu starp Vāciju no vienas puses un Angliju un Franciju no otras. Nosaukto faktu gaismā, kas īpaši izpaudušies kara tālākajā gaitā, Padomju Savienības vienošanās un paziņojumi ir izrādījušies tīšs maldinājums. Pat visas priekšrocības, kas panāktas pateicoties Vācijas draudzīgajai nostājai, nav varējušas pamudināt Padomju valdību uz lojālu attieksmi pret Vāciju.
Vēl vairāk, Reiha valdība ir nākusi pie pārliecības, ka Ļeņina tēze, kas lieku reizi izklāstīta 1939.gada septembra «Slovākijas Komunistiskās partijas Direktīvā», saskaņā ar kuru «ir iespējama līgumu slēgšana ar citām valstīm, ja tie kalpo Padomju valdības interesēm un pretinieka neitralizēšanai», ir lietota arī slēdzot 1939.gada līgumus. Tādējādi draudzības līgumu slēgšana Padomju valdībai ir bijusi tikai taktisks manevrs. Krievijas vienīgais mērķis ir bijis tai izdevīgu vienošanos noslēgšana un vienlaicīga priekšnoteikumu radīšana Padomju Savienības ietekmes tālākai pastiprināšanai. Galvenais uzdevums ir bijis neboļševistisku valstu novājināšana, lai būtu vieglāk tās demoralizēt un izdevīgā brīdī sagraut. Tas ar cietu skaidrību atspoguļojās Krievijas dokumentā, kas pēc okupācijas atrasts padomju misijā Belgradā, kur ir teikts: «PSRS reaģēs tikai noteiktā brīdī. Ass valstis ir savus bruņotos spēkus izšķērdējušas, un tāpēc PSRS Vāciju satrieks pēkšņi».

III

Ja Padomju Savienības propagandistiskā graujošā darbība Vācijā un Eiropā nekādas šaubas par tās nostāju pret Vāciju neatstāj, tad Padomju valdības ārpolitiskajai un militārajai darbībai pēc Vācijas-Krievijas līgumu noslēgšanas ir vēl spilgtāk izteikts raksturs. Maskavā ietekmes sfēru nodalīšanas gaitā Padomju Krievijas valdība paziņoja Reiha ārlietu ministram, ka tai nav nodoma ieņemt, boļševizēt vai anektēt tās ietekmes sfērā esošas valstis, izņemot sabrukuma stāvoklī esošos bijušās Polijas valsts apgabalus. Tomēr īstenībā, kā rādīja notikumu gaita, Padomju Savienības politika ir vērsta vienīgi uz: Maskavas bruņoto spēku izvirzīšanu Rietumos telpā no Ledus okeāna līdz Melnajai jūrai, visur, kur vien iespējams, un izvērst boļševizāciju tālāk Eiropas dziļumā.
Šīs politikas attīstību raksturo šādi posmi:
1. Šīs politikas attīstības sākums bija tā saukto savstarpējās palīdzības līgumu noslēgšana ar Igauniju, Latviju un Lietuvu 1939.gada oktobrī un novembrī, un kara bāzu ierīkošana šajās valstīs.
2. Nākošais Padomju Krievijas gājiens tika izdarīts attiecībā pret Somiju. Kad Padomju Krievijas prasības, kuru pieņemšana draudētu ar brīvās Somijas valsts suverenitātes zaudējumu, Somijas valdība noraidīja, Padomju valdība parūpējās par Kūsinena komunistiskās pseidovaldības izveidošanu. Un kad somu tauta no šīs valdības atteicās, Somijai tika iesniegts ultimāts, un 1939.gada novembrī Sarkanā armija iegāja Somijas teritorijā. Martā noslēgtā Somijas-Krievijas miera iznākumā Somija bija spiesta atdot daļu no savām dienvidaustrumu provincēm, kuras tūlīt tika pakļautas boļševizācijai.

3. Pēc vairākiem mēnešiem, un tieši 1940.gada jūnijā Padomju Savienība uzsāka pasākumus pret Baltijas valstīm. Saskaņā ar pirmo Maskavas līgumu, Lietuva piederējās Vācijas interešu sfērai. Miera saglabāšanas interesēs, lai gan ar smagu sirdi, otrajā līgumā Reiha valdība pēc Padomju Savienības lūguma no lielas šīs valsts teritorijas daļas atteicās, Vācijas ietekmes sfērā paturot tās daļu. Iesniegusi (Lietuvai) 15.jūnija ultimātu, Padomju Savienība, neinformējot par to Reiha valdību, ieņēma visu Lietuvu, tas ir, arī Vācijas ietekmes sfērā esošo Lietuvas daļu, tādējādi nonākot tieši līdz Austrumprūsijas robežai. Vēlāk sekoja vēršanas šajā lietā pie Vācijas un pēc smagām pārrunām, izejot vēl uz vienu draudzīgu piekāpšanos, Reiha valdība atdeva Padomju Savienībai arī šo Lietuvas daļu. Pēc tam tādā pašā veidā, pārkāpjot ar šīm valstīm noslēgtos palīdzības līgumus, tika okupēta Latvija un Igaunija. Tādējādi visa Baltija pretēji Maskavas kategoriskiem apgalvojumiem tika boļševizēta un dažas nedēļas pēc okupācijas tūlīt anektēta. Vienlaikus ar aneksiju sekoja pirmā lielā Sarkanās armijas spēku savilkšana visā Padomju Krievijas placdarmā pret Eiropu ziemeļu sektorā.
Starp citu, Padomju valdība vienpusēji lauza Vācijas ekonomiskos līgumus ar šīm valstīm, lai gan saskaņā ar Maskavas līgumiem šiem līgumiem zaudējumus izdarīt nedrīkstēja.
4. Jautājumā par ietekmes sfēru nodalīšanu bijušās Polijas valsts teritorijā Maskavas līgumos bija skaidri saskaņots, ka par ietekmes sfēru robežām netiks veikta nekāda politiska aģitācija, bet abu okupācijas varu darbība aprobežosies tikai ar mierīgas jauncelsmes lietām šajās teritorijās. Reiha valdībai ir neapstrīdami pierādījumi par to, ka neraugoties uz šīm vienošanām Padomju Savienība tūlīt pēc šīs teritorijas ieņemšanas ne vien atļāva pretvācisku aģitāciju Polijas ģenerālpārvaldībā, bet arī vienlaikus to atbalstīja ar boļševistisku propagandu. Tīlīt pēc okupācijas arī uz šīm teritorijām tika pārvietoti lieli krievu garnizoni.
5. Kamēr vācu armija Rietumos veica karadarbību pret Franciju un Angliju, notika Padomju Savienības trieciens Balkānos. Lai gan Maskavas sarunās Padomju valdība paziņoja, ka nekad vienpusēji nelems Besarābijas jautājumu, Reiha valdība 1940.gada 24.jūnijā saņēma Padomju valdības paziņojumu, ka ir pilnībā nolēmusi izlemt Besarābijas jautājumu ar spēku. Vienlaikus tika paziņots, ka padomju tīkojumi izvēršas arī uz Bukovinu, tas ir, uz teritoriju, kura bija sena Austrijas kroņa zeme (Kronland), Krievijai nekad nepiederējusi, un par kuru savā laikā Maskavā vispār nav runāts. Vācijas vēstnieks Maskavā paziņoja Padomju valdībai, ka tās lēmums Reiha valdībai ir pilnīgi negaidīts un stipri ierobežo Vācijas ekonomiskās intereses Rumānijā, kā arī novedīs pie lielas vācu kolonijas dzīves izjaukšanas un nesīs zaudējumus vācu nācijai Bukovinā. Uz to Molotova kungs atbildēja, ka tā ir ārkārtīgi steidzama lieta, un ka Padomju Savienība 24 stundu laikā gaida Reiha valdības atbildi. Un arī šoreiz [Reiha valdība] miera un draudzības ar Padomju Savienību vārdā jautājumu izlēma tās labā. Tā deva padomu Rumānijas valdībai, kas bija vērsusies pēc palīdzības pie Vācijas, iziet uz piekāpšanos un ieteica tai atdot Padomju Krievijai Besarābiju un Ziemeļbukovinu. Kopā ar piekrītošu Rumānijas valdības atbildi Vācija nodeva Padomju valdībai Rumānijas valdības lūgumu dot tai laiku iedzīvotāju evakuācijai no šīm lielajām teritorijām un vietējo iedzīvotāju dzīvības un mantas saglabāšanas nodrošinājumam. Tomēr Padomju valdība no jauna iesniedza Rumānijai ultimātu un jau pirms tā termiņa beigām – 28.jūnijā sāka Bukovinas daļas, bet pēc tam arī visas Besarābijas līdz Donavai okupāciju. Arī šīs teritorijas Padomju Savienība anektēja tūlīt, boļševizēja un ar to īstenībā izputināja.
Padomju valdības veiktā Austrumeiropas un Balkānu teritoriju, ko Reiha valdība Maskavā nodeva Padomju Savienībai kā interešu sfēru, okupācija un boļševizācija ir pilnīgā pretrunā Maskavas līgumiem. Neraugoties uz to, Reiha valdība pat tad ieņēma vairāk kā lojālu nostāju pret PSRS. Tā ievēroja pilnīgu neitralitāti Somijas karā un Baltijas jautājumā, atbalstīja Padomju valdības pozīciju attiecībā pret Rumānijas valdību un samierinājās, kaut ar smagu sirdi, ar īstenību, kāda izveidojās Padomju valdības rīcības rezultātā. Bez tam, lai jau no sākuma izslēgtu domstarpību iespēju starp abām valstīm, tā veica plašu akciju, pārvietojot uz Vāciju visus vāciešus no PSRS ieņemtajām teritorijām. Reiha valdība uzskata, ka diez vai ir bijis iespējams vēl svarīgāks pierādījums tās vēlmei uz ilgstošu izlīgumu ar PSRS.

IV

Krievijas izplešanās Balkānos izraisīja šajā rajonā teritoriālas problēmas. Pēc tam, kad augusta beigās šo angļu aģentu iekvēlināto domstarpību dēļ izraisījās asa krīze, 1940.gada vasarā Rumānija un Ungārija vērsās pie Vācijas ar mērķi noregulēt to strīdīgos teritoriālos jautājumus. Rumānija un Ungārija atradās uz savstarpēja kara robežas. Vācija, kuras starpniecību šajā strīdā Ungārija un Rumānija lūdza vairākas reizes, lai Balkānos saglabātu mieru, kopā ar Itāliju uzaicināja abas valstis uz konferenci Vīnē, un pēc to lūguma 1940.gada 30.augustā tika pieņemts Vīnes arbitrāžas (Wiener Schiedsspruch) lēmums. Iznākumā tika noteikta jauna Ungārijas-Rumānijas robeža, bet Vācija un Itālija, tiecoties palīdzēt Rumānijas valdībai paskaidrot savai tautai teritoriālo zaudējumu cēloņus un novērst turpmāk jebkādas sadursmes, uzņēmās Rumānijas valsts garantu saistības tās tagadējās robežās. Tā kā krievu tīkojumi šajā rajonā bija apmierināti, šīs garantijas nekādi nevarēja būt vērstas pret Krieviju. Neraugoties uz to Padomju Savienība šo lēmumu pārsūdzēja un pretēji saviem iepriekšējiem paziņojumiem par to, ka ar Besarābijas un Ziemeļbukovinas pievienošanu tās pretenzijas Balkānos ir apmierinātas, paziņoja par savām tālākām interesēm Balkānos, pagaidām tās konkrēti nenosaucot.
Kopš šā brīža Padomju Krievijas pret Vāciju vērstā politika iezīmējās arvien skaidrāk. Reiha valdība saņem arvien konkrētākas ziņas par to, ka Anglijas vēstnieka Kripsa (Cripps) sarunas Maskavā, kas vilkušās jau ļoti ilgi, attīstās labvēlīgā atmosfērā. Vienlaikus Reiha valdība ieguva dokumentus, kas liecina par spraigu Padomju Savienības militāru gatavošanos visos apgabalos. Šos dokumentus apstiprina arī nesen Belgradā atrastā Dievidslāvijas militārā atašeja Maskavā 1940.gada 17.decembra atskaite, kurā starp citu ir vārds pa vārdam teikts: «Saskaņā ar datiem, kas saņemti no padomju aprindām, pilnā gaitā notiek Gaisa karaspēka, Tanku karaspēka pārapbruņošana, ņemot vērā mūsdienu kara pieredzi, un tā pamatā būs pabeigta uz 1941.gada augustu. Šis termiņš, domājams, ir arī galējā (laika) robeža, līdz kurai nav sagaidāmas manāmas pārmaiņas padomju ārpolitikā».
Neraugoties uz Padomju Savienības nedraudzīgo nostāju Balkānu jautājumā, Vācija pieliek jaunus pūliņus savstarpējās saprašanās ar PSRS labā, un Reiha ārlietu ministrs vēstulē Staļina kungam sniedz plašu Reiha valdības politikas izklāstu pēc Maskavas sarunām. Vēstulē īpaši uzsvērts ir sekojošais: noslēdzot Trīsvaru paktu, Vācija, Itālija un Japāna ir vienprātīgi pamatojušās uz to, ka šis pakts nekādā veidā nav vērsts pret Padomju Savienību, un šo triju valstu draudzīgās attiecības un to līgumi ar PSRS ar šo vienošanos vispār netiek skartas. Berlīnē parakstītajā Trīsvaru paktā tas ir nostiprināts arī dokumentāli. Vienlaikus vēstulē ir izteikta Trīsvaru pakta valstu vēlme un cerība uz tālāku draudzīgu attiecību uzlabošanos ar Padomju Savienību un noteiktas formas piešķiršanu tām. Ar mērķi šos jautājumus apspriest tālāk Reiha ārlietu ministrs uzaicina Molotova kungu uz Berlīni.
Molotova kunga vizītes laikā Berlīnē Reiha valdībai nācās konstatēt, ka Krievija draudzīgai sadarbībai ar Trīsvaru pakta valstīm un īpaši ar Vāciju ir gatava tikai tādā gadījumā, ja Vācija ir gatava pildīt Padomju Savienības uzliktos noteikumus. Šie noteikumi ir tālāka Padomju Savienības iespiešanās Eiropas Ziemeļos un Dienvidaustrumos. Berlīnē un sekojošās diplomātiskās pārrunās ar Vācijas vēstnieku Maskavā Molotova kungs izvirzīja šādas prasības:
1. Padomju Savienība grib piešķirt garantijas Bulgārijai, pie kam noslēgt ar šo valsti savstarpējas palīdzības līgumu kā ar savstarpējas palīdzības līgumiem Baltijā, tas ir, ar kara bāzēm, un Molotova kungs paziņo, ka tas neskars iekšējo režīmu Bulgārijā. Ar šo mērķi krievu komisārs Soboļevs tajā laikā ieradās Sofijā.
2. Padomju Savienība prasa līguma noslēgšanu ar Turciju ar mērķi ierīkot kara bāzi Bosforā un Dardaneļos sauszemes un jūras karaspēkam uz ilgtermiņa nomas pamata. Ja Turcija tam nepiekristu, Vācijai un Itālijai ir jāpievienojas krievu diplomātiskiem pasākumiem, lai piespiestu to šīs prasības izpildīt. Šīs prasības ved uz PSRS kundzību Balkānos.
3. Padomju Savienība paziņo, ka tā atkal jūt draudus no Somijas puses un tāpēc prasa Vācijas pilnīgu atteikšanos no Somijas, kas praktiski nozīmē šīs valsts okupāciju un somu tautas iznīcināšanu.
Dabiski, Vācija šīs krievu prasības, kuru izpildīšanu Padomju valdība uzskatīja par priekšnoteikumu, lai pievienotos Trīsvaru pakta valstīm, pieņemt nevarēja. Ar to Trīsvaru pakta valstu pūliņi sasniegt savstarpēju saprašanos ar Padomju Savienību cieta neveiksmi. Šīs Vācijas nostājas rezultātā Krivija jau klajāk pastiprināja pret Vāciju vērsto politiku, bet tās arvien ciešākā sadarbība ar Angliju kļuva acīmredzama. 1941.gada janvārī šī Krievijas noraidošā nostāja pirmoreiz izpaudās diplomātiskajā jomā. Kad tajā mēnesī Vācija veica Bulgārijā apsteidzošus pretpasākumus britu karaspēka izsēdināšanai Grieķijā, Krievijas vēstnieks Berlīnē oficiālā pretrīcībā (Demarche) norādīja uz to, ka Padomju Savienība Bulgārijas teritoriju un abu jūras šaurumu zonu uzskata par PSRS drošības zonu un ka tā nevar vienaldzīgi attiekties pret tās drošību apdraudošiem notikumiem šajos rajonos. Tāpēc Padomju valdība brīdina no Vācijas karaspēka parādīšanās Bulgārijas teritorijā un abu jūras šaurumu zonā.
Uz to atbildot Reiha valdība sniedza Padomju valdībai izsmeļošus Vācijas militāro pasākumu Balkānos iemeslu un mērķu izskaidrojumus. Tā norādīja uz to, ka Vācija ar visu spēku un līdzekļiem traucēs Anglijas nostiprināšanos Grieķijā, bet nedomā aizņemt šaurumus, cienot Turcijas suverenitāti. Vācijas karaspēka iziešanu caur Bulgārijas teritoriju nevar uzskatīt par kaitēšanu Padomju Savienības drošības interesēm, pretēji, Reiha valdība uzskata, ka šīs operācijas kalpo arī padomju interesēm. Pēc Balkānu operāciju paveikšanas Vācija no turienes savu karaspēku izvedīs.
Neraugoties uz Reiha valdības paziņojumu, Padomju valdība savukārt tūlīt pēc Vācijas karaspēka ievešanas publicēja uz Bulgāriju vērstu skaidri pretvāciska rakstura paziņojumu, kura jēga bija, ka Vācijas karaspēka klātbūtne Bulgārijā kalpo ne mieram Balkānos, bet kara interesēm. Šo nostāju Reiha valdībai izskaidroja tajā laikā arvien biežākie paziņojumi par arvien ciešāku sadarbību starp Padomju Krieviju un Angliju. Neraugoties arī uz to, Vācija arī šoreiz nereaģēja. Pie šīs kategorijas piederas arī Padomju Savienības 1941.gada martā Turcijai solītais piesegs no aizmugures, ja tā iestāsies Balkānu karā. Tas, kā kļuva zināms Reiha valdībai, bija angļu-krievu sarunu rezultāts britu ārlietu ministra vizītes laikā Ankarā, kura pūliņi bija vērsti uz to, lai tā Krieviju ievilktu dziļāk Anglijas spēlē.

V

Ar Balkānu krīzes izraisīšanos šā gada aprīļa sākumā Padomju valdības politikas agresivitātes pastiprināšanās attiecībā uz Vācijas Reihu un joprojām zināmā mērā aizplīvurotā sadarbība starp Padomju Savienību un Angliju kļūst acīmredzama visai pasaulei. Tagad ir nepārprotami konstatēts, ka iecerēto puču Belgradā pēc Dienvidslāvijas pievienošanās Trijvaru paktam ir rīkojusi Anglija ar Padomju Krievijas piekrišanu. Jau sen, un tieši no 1940.gada 14.novembra, Krievija ir slepus apbruņojusi Dienvidslāviju pret ass valstīm. Neapstrīdams tā pierādījums ir dokumenti, kas nonākuši Reiha valdības rokās pēc Belgradas ieņemšanas, kas atmasko katru šo krievu ieroču piegādes Dienvidslāvijai fāzi. Pēc puča izdošanās Krievija 5.aprīlī noslēdz ar nelikumīgo serbu Simonoviča valdību draudzības paktu, kam vajadzēja nostiprināt pučistu pozīcijas un palīdzēt ar savu svaru kopējas angļu-dienvidslāvu-grieķu frontes saliedēšanā. 1941.gada 6.aprīlī Amerikas valsts sekretāra palīgs Samners Velsa (Sumner Welles) kungs, kurš līdz tam ne reizi vien ir ticies ar padomju vēstnieku Vašingtonā, šajā sakarā manāmi apmierināts konstatē: «Noteiktos apstākļos Krievijas-Dienvidslāvijas paktam var būt milzu nozīme, tas skar daudzpusīgas intereses, un ir pamats pieņemt, ka tas ir kaut kas vairāk kā vien pakts par draudzību un neuzbrukšanu».
Un tā laikā, kad Vācu karaspēks bija sakoncentrēts Rumānijas un Bulgārijas teritorijā pret masīvu angļu karaspēka izcelšanos Grieķijā, Padomju Savienība, tagad jau klajā norunā ar Angliju, cenšas izdarīt Vācijas triecienu mugurā, un tieši:
1) klaji atbalsta Dienvidslāviju politiski un slepeni palīdz tai militāri;
2) apliecinot Turcijai atbalstu mēģina to kūdīt ieņemt agresīvu pozīciju pret Bulgāriju un Rumāniju un ievest turku karaspēku Trāķijā visai nelabvēlīgos kara apstākļos;
3) pati ir sakopojusi lielu karaspēku pie Rumānijas robežas, Besarābijā un pie Moldovas;
4) pēkšņi aprīļa sākumā ārlietu tautas komisāra vietnieks Višinskis (PSRS ģenerālprokurors (1935—1939) Lielā terora laikā. Viens no galvenajiem Latvijas okupācijas ideoloģiskajiem vadītājiem 1940. gadā – I.L.) pārrunās Maskavā ar Rumānijas sūtni Gafesku (Gafencu) mēģina uzsākt ātras tuvināšanās ar Rumāniju politiku ar mērķi mudināt to uz attālināšanos no Vācijas. Angļu diplomātija ar amerikāņu starpniecību Bukarestē pieliek pūles tajā pašā virzienā.
Saskaņā ar angļu-krievu plānu attiecībā uz Vācijas karaspēku Rumānijā un Bulgārijā tika plānots trieciens no trim pusēm, un tieši: no Besarābijas, Trāķijas un Serbijas-Grieķijas. Šis angļu-krievu plāns tika izjaukts tikai pateicoties ģenerāļa Antonesku (Antonescu) lojalitātei, Turcijas valdības reālistiskajai nostājai un pirmkārt ar Vācijas operatīvo iejaukšanos un vācu armijas izšķirīgajām uzvarām. Kā no ziņojumiem ir kļuvis zināms Reiha valdībai, gandrīz 200 dienvidslāvu lidmašīnas ar padomju krievu un angļu aģentiem, kā arī ar serbu pučistiem Zimina kunga vadībā ir nosūtītas daļa uz Krieviju, kur šie virsnieki tagad dien Krievijas armijā, un daļa uz Ēģipti. Jau šis viens fakts parāda Anglijas un Krievijas ciešo sadarbību ar Dienvidslāviju īpašā gaismā.
Padomju valdība ir veltīgi mēģināja visādi nomaskēt savas politikas īstos mērķus. Padomju valdība, uzturot pēdējā laikā ekonomiskus sakarus ar Vāciju un veicot virkni atsevišķu pasākumu, gribēja visai pasaulei demonstrēt it kā normālas vai pat draudzīgas attiecības ar Vāciju. Te jāpieskaita norvēģu, beļģu, grieķu un dienvidslāvu sūtņu izraidīšana pirms dažām nedēļām, britu preses klusēšana par vācu-krievu attiecībām, ko saskaņā ar Padomju valdību organizēja britu vēstnieks Kripss, un, beidzot, nesen publicētais TASS atspēkojums, kas attiecības starp Vāciju un Padomju Krieviju attēlo kā pavisam korektas. Šie uzmanības novēršanas manevri, kas ir kliedzošā pretrunā ar Padomju valdības īsto politiku, nav spējuši Reiha valdību maldināt.
Vācijai naidīgo Padomju valdības politiku militārajā jomā pavadīja visu Krievijas rīcībā esošo bruņoto spēku nemitīgi pieaugošā koncentrācija plašā frontē no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Jau tajā laikā, kad Vācija galveno uzmanību pievērsa Francijas kampaņai Rietumos, un kad Austrumos atradās vien niecīgs Vācijas karaspēka apjoms, Krievijas augstākā pavēlniecība sāka sistemātisku lielu karaspēka kontingentu pārcelšanu uz Reiha austrumu robežu, pie kam galveno spēku koncentrācija tika konstatēta pie Austrumprūsijas un (Polijas) ģenerālpārvaldes robežas, kā arī pie robežas ar Rumāniju Besarābijā un Bukovinā. Nemitīgi tika pastiprināti arī krievu garnizoni pie robežas ar Somiju. Tālāki pasākumi šajā ziņā bija arvien jaunu krievu divīziju pārcelšana no Austrumāzijas un Kaukāza uz Krievijas Eiropas daļas teritoriju. Pēc tam, kad padomju valdība bija ne reizi vien sludinājusi, ka, piemēram, Baltijā tā ievedīs tikai nelielu karaspēka apjomu, tikai šajā rajonā vien pēc okupācijas tā sava karaspēka koncentrāciju pastāvīgi palielināja, tagad sasniedzot 22 divīziju apjomu. Tā veidojas iespaids, ka krievu karaspēks ir arvien vairāk pietuvinājies Vācijas robežai, lai gan no Vācijas puses nav bijuši nekādi militāri pasākumi, kas varētu tādas krievu darbības motivēt. Un tikai šīs krievu darbības ir spiedušas Vācijas bruņotos spēkus veikt pretpasākumus. Bez tam atsevišķas krievu sauszemes un gaisa karaspēku daļas ir izvirzītas uz priekšu, bet aerodromos gar Vācijas robežu ir koncentrētas lielas Gaisa karaspēka daļas. Jāatzīmē arī atkārtoti robežas pārkāpumi aprīļa sākumā un arvien biežāki krievu lidmašīnu pārlidojumi Vācijas Reiha teritorijā. Kā ziņo Rumānijas valdība, tādi paši gadījumi ir bijuši arī Rumānijas pierobežas Bukovinas, Moldovas un Donavas rajonos.
Vērmahta augstākā virspavēlniecība kopš gada sākuma ir atkārtoti norādījusi Reiha ārpolitiskajai vadībai uz pieaugošiem draudiem Reiha teritorijai no krievu karaspēka puses, pie kam uzsvērusi, ka šīs stratēģiskās spēku sakopošanas un izvēršanas iemesls var būt vienīgi agresīvi plāni. Šie Vērmahta augstākās virspavēlniecības paziņojumi visos sīkumos tiks izplatīti sabiedrībai.
Ja arī ir bijušas kaut mazākās šaubas par krievu karaspēka stratēģiskās spēku savilkšanas agresivitāti, tad tās ir pilnīgi izgaisinājuši ziņojumi, kurus Vērmahta augstākā virspavēlniecība ir saņēmusi pēdējās dienās. Pēc vispārējas mobilizācijas Krievijā pret Vāciju ir izvērstas ne mazāk kā 160 divīzijas.
Pēdējo dienu novērošanas rezultāti liecina, ka izveidotais krievu karaspēka grupējums, īpaši motorizētās un tanku vienības, ļauj Krievijas augstākajai virspavēlniecībai jebkurā brīdī sākt agresiju dažādos Vācijas robežas iecirkņos. Ziņojumi par pieaugošu izlūkošanas darbību, kā arī katras dienas ziņojumi par notikumiem uz robežas un sadursmēm starp abu karaspēku apsardzības grupām papildina ārkārtēji saspringtas, sprādzienbīstamas militāras situācijas ainu. No Anglijas ienākoša informācija par angļu vēstnieka Kripsa pārrunām ar mērķi tālāk nostiprināt sadarbību starp Anglijas un Padomju Krievijas politisko un militāro vadību, kā arī vienmēr pretpadomiskā lorda Bīverbruka (Beaverbrook) aicinājums uz visāda veida atbalstu Krievijai gaidāmajā cīņā un aicinājums Savienotajām Valstīm darīt tāpat neapstrīdami liecina, kāds liktenis tiek gatavots vācu tautai.
KOPSAVELKOT, REIHA VALDĪBA IR SPIESTA NODOT ŠO SKAIDROJUMU:
Padomju valdība pretēji savām saistībām un skaidrā pretrunā tās svinīgiem paziņojumiem ir darbojusies pret Vāciju; tā ir:
1. savu graujošo darbību pret Vāciju un Eiropu ir nevis vienkārši turpinājusi, bet kopš kara sākuma vēl pastiprinājusi; tā ir
2. savu ārpolitiku ir veidojusi arvien naidīgāku pret Vāciju, un tā ir
3. visu savu karaspēku savilkusi pie Vācijas robežas uzbrukuma gatavībā.
TĀDĒJĀDI PADOMJU VALDĪBA IR NODEVUSI UN PĀRKĀPUSI LĪGUMUS UN VIENOŠANĀS AR VĀCIJU. BOĻŠEVISTISKĀS MASKAVAS NAIDS PRET NACIONĀLSOCIĀLISMU IR IZRĀDĪJIES SPĒCĪGĀKS PAR POLITISKO SAPRĀTU.
BOĻŠEVISMS IR NACIONĀLSOCIĀLISMA NĀVĪGS IENAIDNIEKS.
BOĻŠEVISTISKĀ MASKAVA IR GATAVA IZDARĪT TRIECIENU NACIONĀLSOCIĀLISTISKĀS VĀCIJAS, KAS CĪNĀS PAR PASTĀVĒŠANU, MUGURĀ.
VĀCIJAS VALDĪBA NEVAR VIENALDZĪGI ATTIEKTIES PRET NOPIETNIEM DRAUDIEM PIE AUSTRUMU ROBEŽAS. TĀPĒC VADONIS IR IZDEVIS PAVĒLI VĀCU BRUŅOTAJIEM SPĒKIEM PILNĀ SPĒKĀ UN AR VISIEM LĪDZEKĻIEM ŠOS DRAUDUS NOVĒRST. VĀCU TAUTA APZINĀS, KA GAIDĀMAJĀ CĪŅĀ TĀ IR AICINĀTA NE VIEN AIZSARGĀT DZIMTENI, BET ARĪ GLĀBT PASAULES CIVILIZĀCIJU NO NĀVĪGAJĀM BOĻŠEVISMA BRIESMĀM UN ATTĪRĪT CEĻU ĪSTAM UZPLAUKUMAM EIROPĀ.
Berlīnē, 1941.gada 21.jūnijā

Atbildēt

Pilsonis

26.06.2020. 12:00

»

ASV protektorāts Latvija

Arī mūsu tautiešu palīdzība bija nesavtīga. Lietuvieši par karošanu Hitlera pusē prasīja neatkarību. Tāpēc viņi bija neuzticami un viņiem nebija savas SS divīzijas, bet mūsējie tautieši bija gatavi karot par Hitleru tāpat


Ne visi. Tikai tie, kuri tautā tiek saukti par naciķiem. Naciķi ir fenomens, arī citās tautās, un izskatās, šis fenomens ir bijis jau sen.
PAR naciķi nepiedzimst, tur jābūt atbilstošai audzināšanai.
Vai vasarās naciķi rīko bērniem nometenes, jaunu naciķu audzināšanai?

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

26.06.2020. 11:25

Jautājums vēsturniekam: Kurš vairāk ietekmēja vēsturi Aleksandrs Lielais vai Napoleons? Pareizā atbilde: Visvairāk vēsturi ietekmēja vēsturnieki. Vēsturnieki ir prostitūtas, kas vēsturi pārraksta atbilstoši valdošajam politiskajam režīmam. Un mums pašlaik ar šādiem skrebelējumiem naturāli par vēsturi karina makaronus uz ausīm. Oficiālā versija, kuru mums karina uz ausīm ir, ka Latvija zaudēja neatkarību dēļ Molotova-Ribentropa pakta, ka ar to Vācija un PSRS sadalīja ietekmes zonas, ko katra valsts var iekarot, bet, ja palasa Vācijas 1941.gada 21.jūnija notu par kara pieteikšanu PSRS, tad tā vis nesanāk. Notā Vācija pārmet PSRS, ka tā nepilda vienošanos par draudzību un, pārkāpjot vienošanos, ir okupējusi un anektējusi Baltijas valstis, un ir nedraudzīga pret Vāciju- gatavojas ar to karam, karaspēka pārformēšanu karam ir paredzējusi pabeigt 1941.gada oktobrī. Līdz tam Vācija gaidīt nevar.

Atbildēt

Sietlas tautas republika,asv

26.06.2020. 10:07

»

Skatos

Tiem naciķiem, kangaru padauzām tā rūp Putins


Nedrikst tacu rakstit par melno asv maidanu,40 miljonu bezdarbnieku suro likteni strategisko partneru zeme,aprupeto Lenina pieminekli Sietlas pilseta,realo bezdarbu,pasnavnieku skaitu latvija,tapec jaraksta pingviniem tikai par Krieviju un Putinu !

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

26.06.2020. 10:06

»

Pilsonis

Neatsverama bija gan Francijas, gan Polijas palīdzība. Ar Francijas lidmašīnām hitlers gadiem veica uzlidojumus, tas pats ar munīciju. Franči lielā skaitā arī Brlīni aizsargāja...


Arī mūsu tautiešu palīdzība bija nesavtīga. Lietuvieši par karošanu Hitlera pusē prasīja neatkarību. Tāpēc viņi bija neuzticami un viņiem nebija savas SS divīzijas, bet mūsējie tautieši bija gatavi karot par Hitleru tāpat.

Atbildēt

Skatos

26.06.2020. 09:50

Tiem naciķiem, kangaru padauzām tā rūp Putins

Atbildēt

Pilsonis

26.06.2020. 09:49

»

fakts

Hitlers ar Staļinu bija visīstākie ,,koriši,, , kā saka Levits,līdztautieši,tikai katram sava loma bija jāspēlē.Tieši Staļins deva visvairāk resursu Hitlera armijai,protams,neatsverama bija arī ASV un Anglijas palīdzība...


Neatsverama bija gan Francijas, gan Polijas palīdzība. Ar Francijas lidmašīnām hitlers gadiem veica uzlidojumus, tas pats ar munīciju. Franči lielā skaitā arī Brlīni aizsargāja.
Tā ir "nejaušība", ka Franču 1,5 miljonu armija pēc 150 000 kritušajiem padevās.
Hitlera armijā bija praktiski visas Eiropas valstis, tikai, kad jau bija skaidrs hitlera krahs, tad tie rietumu sātanisti nobijās, ka staļins aizies līdz Atlantijas okeānam

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

26.06.2020. 09:39

»

Dzo

Matemātiķis job-ijs


Visas diskusijas no faktiem tiek pārvestas uz personībām. Ja nav argumentu, tad talkā nāk lamuvārdi. Augsts līmenis! Kura nācija tajā karā vairāk zaudēja, ir vēl liels jautājums. Vācijā bija 60 miljoni iedzīvotāji. 8 miljoni vīrieši spēka gados vai tas ir daudz, vai maz priekš tādas valsts? Ja no 60 miljoniem atņem sievietes, bērnus un vecus cilvēkus, tad 8 miljoni sanāk gandrīz katrs otrs vīrietis valstī palika Krievijas zemē gulēt. Spēcīgākā Vērmahta divīzija Lielvācija (Grosdeutschland) praktiski visa palika pie Maskavas gulēt. No zibeskara Hitleram sanāca iznīcības karš, kuru Vācija pavilkt nevarēja.

Atbildēt

DzoPatiesa tikai putjkas un tavā paurī.

26.06.2020. 09:34

»

Latvju zēns

Putinam ir taisnība! Vēstures patiesa izpratne


Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

26.06.2020. 09:13

»

Ex-seržants

Būs, būs Minhenes vienošanās un daudz kas cits. Pacieties. Bet vispār raksts nav domāts tādiem primātiem ka tu, kas lasa pa diagonāli. Ej labāk iedzer lētu aliņu un pamīz sētmalē


Nu redzēsim, ko spēsi par Minhenes vienošanos uzrakstīt. Spriežot pēc tava toņa, uzskati sevi par īstu vēsturnieku. Redzēsim, vai spēsi, vai atkal atgremosi lumpeņiem domātas prastas propagandas klišejas, jo ir tā, ka dokumenti un fakti neapstiprina ne PSRS, ne arī mūslaiku rietumu versiju par notikušo, abi melo un sagroza faktus sev izdevīgā gaismā. Uzraksti arī, kāpēc briti un francūži nepildīja poļiem dotos solījumus kontekstā ar to, ko Pabriks mums māca par ASV palīdzību Latvijai.

Atbildēt

Bnf

26.06.2020. 09:01

»

Ex-seržants

Būs, būs Minhenes vienošanās un daudz kas cits. Pacieties. Bet vispār raksts nav domāts tādiem primātiem ka tu, kas lasa pa diagonāli. Ej labāk iedzer lētu aliņu un pamīz sētmalē


Perfekti, geniali! Nav vardu, lai izteiktu gandarijumu!
Paldies, ka nes mums "patiesibu" pravieti! Viss ko tu saki ir jaierame, jaiekal akmeni!
Atklaj savu isto vardu, lau zinatu "varoni". Kadi viedi vardi " iedzer leto alinu un pamiz setmale"! Izcila analitika!

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

26.06.2020. 08:53

»

Zinošais

Izrādās "dižajam vadonim" kaut kas nogāja greizi - savā apkārtnē redzēja daudzus ienaidniekus, bet Hitleram ticēja uz vārda


Kā saprotu, tad Vovočkama Putinam nepatīk, ka dažas valstis tagad tēlo sevi baltas un pūkainas, kurām uzbruka visa ļaunā iemiesojumi Hitlers un Staļins. Tikai, ja paskatās vēsturi, tad Polijas politika un rīcība pirms kara bija ļoti agresīva. Polija gribēja savākt sev visas zemes, kuras bija Polijas sastāvā līdz kādam 1780 gadam un visas, kur dzīvoja poļi. Pilsudskis bija dzimis tagadējās Lietuvas teritorijā un mācījies Viļņas ģimnāzijā kopā ar nākamo boļševiku revolucionāru- čekistu Dzeržinski. Polija 1920.gadā bija ievedusi savu karspēku Ļvovā un Kijevā. Boļšvikiem nenācās viegli viņus padzīt. Tāpēc krieviem ar poļiem bija tik sliktas attiecības. Trečina bija Čehijas apgabals uz robežas ar Poliju. Tur atradās ogļu raktuves un metalurģiskās rūpnīcas. Poļi bija sabraukuši tur strādāt šahtās un ar laiku poļu tajā apgabalā bija palicis vairāk kā čehu. 1920.gadā Polija mēģināja šo apgabalu atņemt Čehijai ar karu, bet nepietika spēka. Izmantojot Čehijas dalīšanu pēc Minhenes vienošanās Polija 1938.gadā ieveda tur savu karaspēku un pievāca šo apgabalu sev. Sanāca, ka poļi kopā ar vāciešiem pievāca sev Čehijas zemes. Tā kā nekādi balti un pūkaini, un miermīlīgi viņi nebija. Nekautrējās okupēt un anektēt svešas zemes. Tikai tā sanāca, ka pašus pēc tam sadalīja lielāki agresori par pašiem. Lielākas agresīvās zivis aprija mazākās plēsīgās zivis.

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

26.06.2020. 08:38

»

aldis

Vispār palasiet internetā Krievija ir priekšā Latvijai pilnīgi visās jomās, un tāds galvā izjāts sratcoma smerdelis var laist šķidro no rīta līdz vakaram, cilvēkiem atvērušā acis un neviens vairs šos maksas sūda vaboles, kā ex-seržants galvā neņem


Sliktajā Ļaunuma impēŗijā, kuru vada pataloģisks sadists- čekists, vidējā pensija izrādās ir 670 ASV dolāri, bet pie mums attīstītajā un demokrātiskajā Latvānijā tiesībsargs cīnās par garantēto iztikas minimumu virs 52 euro.

Atbildēt

fakts

26.06.2020. 08:17

»

Zinošais

Izrādās "dižajam vadonim" kaut kas nogāja greizi - savā apkārtnē redzēja daudzus ienaidniekus, bet Hitleram ticēja uz vārda


Hitlers ar Staļinu bija visīstākie ,,koriši,, , kā saka Levits,līdztautieši,tikai katram sava loma bija jāspēlē.Tieši Staļins deva visvairāk resursu Hitlera armijai,protams,neatsverama bija arī ASV un Anglijas palīdzība.
Rezultātā dolārs kļuva par valdošo valūtu,tika pamatīgi iznīcināti rusi un ārieši,un tika radīts mīts par holokaustu.Ak,tika izveidota Izraēla.

Atbildēt

Zinošais

26.06.2020. 07:56

»

ASV protektorāts Latvija

Autors pats to nesaprotot atgremo Staļina propagandas dogmas. PSRS laikos vienmēr uzsvēra- Hitlers uzbruka negaidīti, verolomno, pārkāpjot draudzības līgumu ar PSRS, kuram Staļins ticēja un tāpēc lika nepakļauties provokācijām. Patiesībā bija 1941.gada 21.jūnija Vācijas nota par kara pieteikšanu PSRS...


Izrādās "dižajam vadonim" kaut kas nogāja greizi - savā apkārtnē redzēja daudzus ienaidniekus, bet Hitleram ticēja uz vārda;
Domāja ka spēs Hitleru apmuļķot ar "draudzību", bet dabūja "dunci mugurā" !

Atbildēt

aldis

26.06.2020. 06:28

Vispār palasiet internetā Krievija ir priekšā Latvijai pilnīgi visās jomās, un tāds galvā izjāts sratcoma smerdelis var laist šķidro no rīta līdz vakaram, cilvēkiem atvērušā acis un neviens vairs šos maksas sūda vaboles, kā ex-seržants galvā neņem!

Atbildēt

Q

26.06.2020. 02:22

Domāju, ka agri vai vēlu normāli domājoši latvieši paši izķers tos ex-seržntus un noslīcinās atejā, nevar taču mūžīgi apriet kaimiņus , kas nepakļaujas Rietumu deģenerāti, kur pederastu propaganda aizliegta ar likumi. kur rūpējas par māmiņām un bērniem, kur neviens netaisās mesties ņēģeru priekšā uz ceļiem, vienreiz tam ir jābeidzas!

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

25.06.2020. 23:44

Autors pats to nesaprotot atgremo Staļina propagandas dogmas. PSRS laikos vienmēr uzsvēra- Hitlers uzbruka negaidīti, verolomno, pārkāpjot draudzības līgumu ar PSRS, kuram Staļins ticēja un tāpēc lika nepakļauties provokācijām. Patiesībā bija 1941.gada 21.jūnija Vācijas nota par kara pieteikšanu PSRS. Tur ir izklāstīti kara uzsākšanas iemesli. To notu PSRS laikos nepublicēja tāpat kā Molotova-Ribentropa paktu. Arī par Molotova-Ribentropa paktu un Baltijas valstīm ir tajā notā- Vācija pārmet PSRS, ka tā, pārkāpjot Molotova-Ribentropa paktu, ir okupējusi Baltijas valstis. Autoram iesaku šo notu izlasīt. Un vēl, lai būtu elementāra sajēga par jautājumiem, par kuriem viņš raksta, iesaku izpētīt jautājumu, kāpēc Latvijā un Igaunijā bija nacionālas SS divīzijas, bet Lietuvā nebija.

Atbildēt

lasiet sputniklv.com

25.06.2020. 23:19

seit var ienakt panirgt par ex-serzantu un kasikli,kasjauns,lv var ienakt un panirgt par senu veci un gosdepa banderlogu,delfos var panirgt par kara kurinataju ati klimovicu visadiem tur bersteiniem un velosipediem un citiem klauniem, taka pilniga atslodze !

Atbildēt

Sergejs

25.06.2020. 23:18

Labs raksts. Gaidam turpinājumu.

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

25.06.2020. 23:03

»

Ex-seržants

Skatos, ka kremlinu pabiras ir sarosījušās.Vai tad es apsolīju izbeigt pret jums savu personīgo hibrīdkaru? Es būšu pajokojis


Nav sajūsmā tauta par taviem skrebelējumiem. Nav. Ož pēc dauņiem domātas propagandas. Neesi pie īstās auditorijas ticis. Te cilvēki, kas kaut ko arī paši saprot, kas ir labs un kas slikts. Te tik prasti makaronus uz ausīm nesakarināsi.

Atbildēt

ASV protektorāts Latvija

25.06.2020. 22:58

Nesaprotu, ko gan tur tā nosodīt? Vai mums jānosoda viss, ko parakstījis Putins? Kā PSRS laikos- ienaidnieka rakstu pats nelasīju, bet nosodu. Nav mans favorīts Vovočka Putins, bet 2.pasaules karā krievus var tikai apbrīnot, kā viņi vareno Vācijas Reihsvēru samala- 7-8 miljonus vācu vīriešu labākajos gados atstāja karavīru kapos Krievijā. Ar skaitļiem var manipulēt, bet beigās sanāca 1 vācietis pret apmēram 1,18 krieviem. Tas ir tīri karavīri, neskaitot mierīgos iedzīvotājus. Visiem skalo smadzenes, ka esot bijis viens vācieties uz 3-4 krieviem, bet tā bija 41.-42.gadā, 44.-45.bija otrādi un beigās sanāca 1:1.18. 44.-45.gados mocīja vāciešus kokrēti. Un Berlīni kā ieņēma- kara mākslas paraugs. Sabierotie domāja, ka krieviem, lai Berlīni ieņemtu, vajadzēs 2-3 mēnešus, bet krievi pa divām nedēļām. Ādolfam un štāba priekšniekam Krebsam nekas neatlika kā nošauties.

Atbildēt

velti tu seit nac !

25.06.2020. 22:57

»

Ex-seržants

Skatos, ka kremlinu pabiras ir sarosījušās.Vai tad es apsolīju izbeigt pret jums savu personīgo hibrīdkaru? Es būšu pajokojis


tava auditorija ir tvnet.lv,delfi.lv melu lapele ,,ir,,dzeltenais kasjauns.lv,latvijas melu tv un dezinformacijas latvijas radio !

Atbildēt

Ex-seržants

25.06.2020. 22:51

Skatos, ka kremlinu pabiras ir sarosījušās.Vai tad es apsolīju izbeigt pret jums savu personīgo hibrīdkaru? Es būšu pajokojis.

Atbildēt

asv melnais maidans pieludz Lenina pieminekli Sietla !

25.06.2020. 22:50

»

Putina dezinformācijas tālejošie mērķi

Lai nerunātu par šodienas Krievijas nožēlojamo ikdienu, sankcijām, bez nākotnes izredzēm ar jauno Krievijas konstitūciju, Kremļa varas elitei no korporācijas valsts, kas apkalpo Krievijas oligarhātu un “ārvalstu investorus”, kļūstot par valsts korporāciju, Kremļa elitei kā korporācijai (līdzīgā situācijā...


Sietlas tautas republika asv tur goda diza Lenina pieminekli Sietla,ko savulaik atveda no Cehoslovakijas viens asv skolotajs.Nu bet jauna Krievijas konstitucija likvides Krievijas kolonialo atkaribu no asv.analnijs,sobol& co vares meklet politisko patverumu asv ka dzimtenes nodeveji un bucot negeriem kajas.bet ja bus pietiekosi naudu nozagusi tad vares parcelties uz kadu asv koloniju pribaltika !

Atbildēt

!

25.06.2020. 22:45

»

ex-cilvēkam

tevi atkal izlaida no muļķumājas vai izbēgi caur atejas bedri


vins no psihenes savus sadrukatos murgus pa tieso nes uz izcilibas centru Kalnciema iela !

Atbildēt

meli 2 dalas !

25.06.2020. 22:43

visi meli izklastiti 1 dala ,ta ka 2 dalu nevajag.2 dala labak rakstit par milotas asv Sietlas tautas republikas dzivi un sasniegumiem !

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: