Iesaki rakstu:
Esmu vīlies politiķī, kurš augstprātībā un paštaisnumā mēģina sacensties ar smagsvaru Solvitu Āboltiņu. Skumji, jo puisis izvēlējies nepareizu atdarināšanas subjektu.
Par visu pēc kārtas. Skatos LTV priekšvēlēšanu debates. Nacionālās apvienības (turpmāk – NA) kandidāts un pašreizējās Saeimas deputāts Raivis Dzintars debatēs konsekventi pakārtojuma saikļa "ka" vietā lieto "kad".
Šis fakts mani dara aizdomīgu, bet mierinu sevi ar domu, ka tas raksturīgs jo daudziem Latvijas politiķiem. Varbūt Dzintars vienkārši nav izturējis spiedienu. Līdzīgi kā ārzemju latvieši pārstāj tulkot vārdu mārciņa, latviskajā saziņā ievazājot paundi, tā Saeimā jāaizmirst par "ka" eksistenci.
Skatos 5. oktobra pēcvēlēšanu diskusijas. Žurnāliste Inga Spriņģe deputāta kandidātam vaicā, vai NA pārstāvis esot apmierināts ar rezultātiem. Raivis attrauc: "Vai jūs zinat rezultātus? Es ne!" (pareizi: zināt)
Pēc šī sāku aizdomāties par NA pozīciju valodas jautājumā. Vēl atminējos priekšvēlēšanu debates LR1 raidījumā Krustpunkti, kur piedalījās arī Nils Ušakovs. Uz jautājumu par valodas mācīšanu cittautiešu skolās Saskaņas līderis izvairīgi norādīja - ir parādījusies jauna problēma latviešu valodas apguvē - latvieši paši to skolā vairs neiemācās pietiekami labā līmenī.
Trīsdesmitgadnieks Dzintars ir tikai daļēji tagadējās izglītības sistēmas produkts. Fonētiku, morfoloģiju un sintaksi (tas ir, kurš teikuma loceklis kuru paskaidro) – to visu mācīja pietiekami akadēmiski jau pamatskolā. Tomēr šī sistēma briļļainajam patriotam nav iemācījusi atvērtību pret jaunām (vai piemirstām) zināšanām un atvērtību uz komunikāciju. Pēc 5. oktobra raidījuma Tviterī prasu:
"Šonakt LTV: Varbūt jūs zinat [vēlēšanu rezultātu], es nē. R. Dzintar, ir "zināt"! Vai apsolāties uzlabot l-šu valodas prasmes."
Droši vien muļķīgi no manas puses, jo solījumi ir priekšvēlēšanu žanrs. Tātad laikam biju nokavējis par pāris stundām.
Vēlāk rakstu:
"Tāpat priekšvēlēšanu debatēs dzirdēju jūs jaucam "ka" ar "kad". #CienīsimLatviešuvalodu."
Atbilde neseko.
Arī šeit latviešu valodas jautājumi viņam ir vienaldzīgi (galvenais, lai krievi to mācētu vai nemācētu, vai kā nu kuru reizi izdevīgāk).
Vēl nesen vaicāju, cerot, ka varbūt viņa politiskais lolojums radīs iespēju komentēt:
"Kāpēc @VL_TBLNNK līderis @RaivisDzintars pēc vēlēšanām nav radis iespēju atbildēt vai atkārtos latviešu valodas gramatiku?"
Atkal nekā. Kādi secinājumi būtu jāizdara? Nāk prātā vismaz trīs:
1. Tviteris kā komunikācijas rīks ar NA un tās biedriem ir neefektīvs.
2. Ja pie kaut kā vainīgi nav krievi, bet gan pašas partijas biedrs, tad NA šis jautājums kļūst mazsvarīgs.
3. Šis secinājums radās jau valodas referenduma laikā un nostiprinājās vēlreiz: toreiz interneta vidē visskaļāk bļāva tie latvieši, kas klabināja ar briesmīgām pareizrakstības kļūdām. Pēc uzsaukumiem "mums jāaizstāv latviešu valoda" man radās jautājums – vai jūs tiešām to pārzināt?
Ja kāds man norāda uz kļūdām valodas lietojumā (vai tā būtu izrunas palabošana, ka frāzē "viņš dzer" ir šaurais "e", vai norāda uz komatu kļūdām), saku paldies un uztveru to kā iespēju pilnveidot dzimtās valodas zināšanas.
Galvenais secinājums – ir liekulīgi prasīt cieņu pret valodu, pret kuru paši pieprasītāji jau sen kā ir zaudējuši respektu.
Ieteikums: tā kā NA jaunajā valdībā aktīvi pretendē uz izglītības ministra posteni, varbūt Raivis Dzintars varētu konsultēties pie sociolingvistikas profesores un pašreizējās izglītības ministres Inas Druvietes pieaugušo izglītības jautājumā - ko darīt ar cilvēkiem, kas valsts izglītību ieguvuši, bet dzimtās valodas zināšanas ir strauji aizmirsuši, pieceļoties no skolas sola.
Kamēr vecums un līdzekļi to ļauj, varbūt pat vērts iestāties baltu filologos (kur lekcijas lasa arī prof. Druviete), sekmīgi absolvēt un tikai tad sevi pilntiesīgi saukt par Latvijas patriotu.