Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

LR Ģenerālprokuratūra, izbeidzot kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu noziedzīgu vai nolaidīgu rīcību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu, šīm amatpersonām pasniegusi dubultdāvanu – ne tikai nav saskatījusi to vainu, bet arī sastādījusi tādu kriminālprocesa izbeigšanas lēmumu, kas faktiski nevienam nav pārsūdzams.

Kā rāda Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera (attēlā) pieņemtais lēmums, ar kura tekstu oficiālu iepazīšanos bija pieprasījis Pietiek, prokuratūra valsts amatpersonu rīcībā nav saskatījis nekādu nozieguma sastāvu vai nozieguma faktu.

Līdz ar to Adlers izlēmis kriminālprocesu izbeigt kā Krimināllikuma pantā „Kukuļņemšana” paredzētā nozieguma fakta trūkuma dēļ, tā arī pantos „Dienesta pilnvaru pārsniegšana”, „Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” un „Valsts amatpersonas bezdarbība” paredzēto noziegumu sastāvu trūkuma dēļ Ministru kabineta locekļu rīcībā.

Savukārt Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības darbības vai bezdarbību, kā izriet no Adlera lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, LR Ģenerālprokuratūra vispār šī kriminālprocesa ietvaros nav vērtējusi, lai gan to pārstāvju liecības uzklausījusi.

Turklāt lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu sastādīts tā, lai to nebūtu iespējams pārsūdzēt ne tikai tām personām, kas bija vērsušās prokuratūrā ar iesniegumiem Parex bankas pārņemšanas sakarā (tostarp Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai un finanšu ministram Einaram Repšem), bet arī jebkuram citam, kas uzskata sevi par cietušu no Parex bankas kraha un pārņemšanas.

Formāli Adlera lēmumā gan norādīts, ka to „var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas personas, kurām bija tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā”.

Taču vienlaikus šajā pašā dokumentā virsprokurors Adlers norādījis, ka kriminālprocesā vispār nav personu, kuras atzītas par cietušām, un arī personu, „kurām, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 60.panta 1.daļā noteiktajam, bija tiesības uz aizstāvību”.

Tas nozīmē, ka faktiski lēmumā pieminētā tā pārsūdzēšanas iespēja ir neiespējama.

Pirmdien Pietiek publiskos pilnu Ģenerālprokuratūras lēmuma argumentu un slēdzienu daļu, uz kuras pamata tad arī tika pieņemts lēmums, ka visas valsts amatpersonas saistībā ar Parex kraha pieļaušanu un bankas pārņemšanu ir rīkojušās apzinīgi un nekādā ziņā ne nolaidīgi (oriģinālo dokumentu portāla rīcībā nav, toties ir precīzi pārrakstīts Ģenerālprokuratūras lēmuma teksts).

Novērtē šo rakstu:

0
0