Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu kundzi aicina valsts augstākās amatpersonas un nozīmīgus ļaužus uz koncertu un pieņemšanu Nacionālajā teātrī par godu 18.novembrim. It kā jau glauni, BET… minūtīti… viņš aicina PA VIENAM BEZ OTRĀM PUSĪTĒM! Ērglis atradies.

Iedomājieties tagad. Es sēžu un svinu svētkus ģimenes lokā, te pēkšņi lecu kājās un skrienu pasvinēties pie Egila un Andas, jo tas tak glauni pie prezidenta šampi ieraut.

A tas mans mīļotais vīrietis lai tā arī sēž mājās viens, kā duraciņš bez dāvaniņas. Galu galā pats vainīgs, ka nekandidēja vēlēšanās un netika ievēlēts!

Es jau pati diez vai būtu šādam niekam pievērsusi uzmanību, bet Saeimā baigais “kipišs” sācies. Nu neviens negrib iet pie Egila un Andas vieni! Un neies arī! Visiem taču ir daudz interesantākas lietas, ko darīt, nekā aiziet vienītī tipa uz gada krutāko ballīti.

Nu šogad neies. Kas to lai zina, varbūt tāds ir Egila mērķis. Baudīt visus labumus divatā kopā ar Andu. Arī ir okei. Lai taču tiek.

Katram gadījumam uzzvanīju uz Egila kanceleju. Tur kādu stundu vismaz neatbildēja neviens no diviem norādītajiem RSVP numuriem. Pēc tam laipni aprunājos ar vecāko lietvedi Katrīnu Briedi, izstāstot visu šo garo penteri.

Bažās par to, ka Egils svinībās var attapties viens ar Andu, lūdzu Katrīnai aprunāties ar Egila padomnieku Teikmaņa kungu. Viņš tur sakarīgākais, manuprāt.

Katrīna Briede man nākamajā dienā pārzvanīja. Egils savu neģimenisko lēmumu mainījis nebija.

Zīmīgi, ka 11.novembrī krustojumā, ceļā uz Saktas puķu tirdziņu, Egila limuzīns pueripoja blakus manai necilajai raviņai. Logs man vaļā, laiciņš silts, uzvilku dūmiņu, un ar pilnu jaudu automašīnā dārdēja Raimonda Paula “Vecais zābaciņš”…  Es uz Egila pusi neskatījos, tomēr pie sevis kārtējo reizi domāju: „Ak Tu, Egil! Ak, Tu, vecais zābaciņ!”

Lieki droši vien piebilst, ka Egila rīkoto balli neapmeklēšu. Man būs pašai sava. Daudz foršāka. Daudz ģimeniskāka.

Un vēl. Manuprāt, ir diezgan dīvaini atsūtīt 18. novembra apsveikumu 10. novembrī un parakstīt to it kā 18.novembrī. Bet nu tas ir Egils un viņa komanda.

P.S. Lai gan es bieži mēdzu jokot par Egilu, ir jāsaprot viens. Šis ir ļoti nopietni un ilgi tā turpināties nevar. Dažreiz man šķiet – tā ir diagnoze.

Novērtē šo rakstu:

190
27