Iesaki rakstu:

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL 1024.panta kārtībā, ar ieilgumu. Šīs attiecības mūsu likumu anomālijas apstākļos var mainīties, bet tikai tad, ja zemei tiek piešķirtas īpašuma tiesības, kas ierakstītas zemesgrāmatā un rakstiskā formā noslēgts piespiedu nomas līgums ar mājas īpašnieku.

Turklāt CL 3. pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Būvējot mājas, tās pēc projekta piesaista zemei. Šāda būvju piesaistes norma pastāv visos laikos un tagad un pēc šeit minētās 3. panta normās, ir spēkā. Loģiski, ka atsavināt mājām zemi nav ne loģiski, nedz tiesiski, bet Latvijā tas iespējams.

Tālāk: minētā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. C29859011 SKC-5/2016 nonāk pretrunā ar iepriekš teikto, ka zemes īpašniekam esot tiesības prasīt arī strīdu izšķiršanu par nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām un parāda piedziņu, jo, nepievēršoties nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām, nav iespējams izšķirt strīdu pēc būtības par nomas tiesisko attiecību nodibināšanu vai šādu faktisko attiecību, kas pastāv uz likuma pamata, konstatēšanu. Kā patīk, tā rīkojieties, prasiet un mēs atbalstīsim?!

Jau šajā momentā, manipulējot ar viedokļiem, tiesa atzīst likumā noteiktā obligātā līguma rakstisko formu un vienošanos par visām satāvdaļām, jo neesot līgumam, neesot iespējams konstatēt faktiskā tiesiskās attiecības, kas pastāv uz likuma pamata. Turp un šurp, te atzīst, ka bez liguma nevar konstēt faktiskās attiecības, te atkal raksta kā atzinumu, ka tās pastāv uz likuma pamata. Nu ir jāsaka, ka notiek vienas manipulācijas, ar ko ignorē, apiet, noklusē speciālās likuma normas un netieši atzīst, ka likumā noteiktais pienākums slēgt nomas līgumu tāds joks vien ir. Lūk atbilde jautātājam, kā minētās tiesas ciena likumu un procesa dalībniekus.

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir ievērotas, ja pati tiesa tiesu ir spriedusi kā neatkarīga un objektīva tiesa, un tiesa ir nodrošinājusi taisnīgu un objektīvu lietas izspriešanu. Tātad jebkurai tiesai nav tiesību atsaukties uz citu tiesu spriedumiem, kaut tas ir arī Senāts, ja likums paredz citādu iespēju un nosacījumus, kā noteic Senāts.

Svarīgi tiesu procesos un strīdos nepieciešams noskaidrot „sīkumus”, kam ir nozīme prasības noraidīšanai, pretprasības iesniegšanai un taisnīgas tiesas spriešanai

 Likums ne tikai formāli nosaka nomas tiesību rašanos, bet tās arī noregulē. Šajā sakarā jānoskaidro vai jālūdz tiesa noskaidrot:

- vai ir noticis tiesisks darījums, kurā atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai (CL.1403.p.), jo

- vai šajā darījumā – piespiedu attiecību nodibināšanā ņemti vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma (CL 1404.p.);

 - vai prasītājs ir likumīgs zemes īpašnieks, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz brīdi, par kuru prasa piedziņu vai citu tiesību prasītāja tiesības noteikšanu, tas ir vai viņam ir prasītāja tiesības;

-     vai zemes īpašnieks likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta 2.daļas kārtībā ir izpildījis zemes gabala īpašnieka pienākumus noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku un ir nodibinājušās zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības pēc likuma, tas ir, vai ir izpildījis minētā privatizācijas likuma 54.panta un zemes reformas likuma 4.panta 5.daļu un 12.p. 2 ¹ nosacījumus.

- vai, ja šāds nomas līgums nav noslēgts vai zemes gabala īpašnieks ir vērsies tiesā šā likuma 54.panta 4.p. kārtībā pret personu, kurai ir nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības par nomas līguma noslēgšanu, bet, ja nav vērsies tiesā, tas atbildētājam dod pamatu prasīt tiesai prasību atstāt bez virzības;

-     vai ir dzīvokļu kopības lēmums par mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu pārvaldītājam (apsaimniekotājam) un vai tas ir spēkā, ir, nav atsaukts par periodiem, par kuriem vērsta prasība vai spriesta tiesa vai māju pārvalda pārvaldītājs likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 7.daļas kārtība un ir atbildīgs par mājas visām saistībām ar trešām personām;

- vai tiesa ir pārbaudījusi iemeslus, kādēļ piespiedu nomas līgums nav noslēgts, tas ir, vai tas nav noslēgts krāpšanas nolūkā, lai slēptu pirmpirkuma tiesības, kas noteiktas šā likuma 54.panta 3.daļā, ka, ja zemes gabala īpašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem). Šeit varbūt vieta arī pretprasībai vai tiesiski ir iegūts zemes īpašums u.c.

- vai ar likumu ir noteiktas tiesības maksas piedziņai ar atpakaļejošu spēku, turklāt, ja nav nodibinātas ar likumu noteiktas tiesiskās attiecības un nav arī šādas atrunas.

Nu jau Ventspils tiesa vismaz vienā pozīcijā nostājusies likuma pusē, proti, spriedumā 2016.gada 1.decembrī lietā Nr. C30636016, arhīva Nr.C-1182-16 tā noteica, ka “saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Saskaņā ar Komerclikuma 389. pantu, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi”.

Tātad, atrodam, ka šie un, iespējams, citi apstākļi šādos tiesu procesos ir taisnīgas tiesas spriešanai nepieciešamie elementi, par ko ir jāpārliecinās vai tiesas tos ir pārbaudījušas taisot spriedumu un ir ņēmušas vērā. SIA „Vienotā norēķinu centra” prasības par nomas maksu ar 2008.gadu un turpmākiem gadiem, ir prettiesiskas.

Mūsuprāt, prasījumi tiesām par maksas piedziņu bez nomas līguma un/vai ar atpakaļejošu datumu, nav nedz tiesiski, nedz likumiski

Tiesai, ja zemes īpašnieks vērsies ar prasību tiesā par nomas maksas piedziņu, ir jāvērtē, vai saistību tiesības radušās no tiesiska darījuma speciālā likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.p.1.d 3.punkta un 54. panta un likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta 5.daļa un 12.p.2.¹ daļas un CL 1484.panta kārtībā.

Zemes īpašniekiem likums ir piešķīris pilnas iespējas nodrošināt savas tiesības saņemt nomas maksu, noslēdzot nomas līgumu. To nedara, kā jau teikts un kā rāda dažādas publikācijas un prakse, kriminālu shēmu organizēšanas nolūkā, nevis nezināšanas (likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības) vai nolaidības dēļ.

 Kā var noprast no SIA „Vienotās norēķinu centra” vēstulē uzskaitītiem 98 spriedumiem, tiesas nepārbauda šos svarīgos iemeslus attiecībās, ar kādu nolūku zemes īpašnieki vairākus gadus ir „piesmējuši” likuma prasības neslēgt nomas līgumu un kādēļ uz tā pamata vairākus gadus nav izprasījuši maksu, ja bija tādas tiesības.

 Ja ņem vērā masveida faktus, ka zemi pērk un pārdod ar pirmpirkuma slēpšanas shēmām, ar apsaimniekotāja maksātnespējas organizēšanu, lai piedzītu maksu dubultā apmērā, ko Jānis Kučinskis apskatījis vairākās publikācijas portālā Pietiek, vai lai izspiestu paaugstinātu procentu likmi, kas iepriekš tika atšķirīgi regulēta vai, kad mājas pārvaldītājs (apsaimniekotājs) nav pārskaitījis zemes īpašniekam dzīvokļu kopības samaksāto nomas maksu un citus krimināla rakstura iemeslus, prasījumi par maksas piedziņu bez nomas līguma un/vai ar atpakaļejošu datumu, nav nedz tiesiski, nedz likumīgi.

Tātad secināms, ka, ja pušu tiesiskās attiecībās nav nodibinātas un nav ievērotas minēto likumu normas, tiesai jāprasa spriest taisnīgu tiesu, iesniedzot pretprasību par piespiedu nomas līguma noslēgšanu vai līguma attiecības nosakot ar tiesas spriedumu, tajā skaitā norādot, ka prasība par nomas maksas piedziņu ir nelikumīga, atstājama bez virzības, kamēr atļautā kārtā tiks izdarītas darbības tiesisku attiecību nodibināšanai.

Ja tiesas spriedumu tiek taisīti un tiesa spriež tiesu, apejot minēto likumu normas, šādi tiesas spriedumi, varētu būt, ir prettiesiski, netaisnīgi, jāizvērtē vai tiesas spiedums atbilst taisnīgas tiesas principam un, ja to jau lēmusi Augstākā tiesa, jāvēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā pret valsti, ievērojot 6 mēnešu noilgumu sūdzības iesniegšanai.

Turklāt jāatzīmē, ka katram juristam ir zināms, ka likumiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot gadījumus, ja tas noteikts ar likumu, ko noteicis likumdevējs.

Mūsu gadījumā nav likuma normas, kas piešķirtu tiesības prasīt piespiedu nomas maksu ar atpakaļejošu datumu un laiku bez šādu tiesisku attiecību nodibināšanas, bez nomas līguma. Visi šādi iespējami prasījumi bez nomas līguma vērtējami kā prettiesiski.

Saņemot zemes īpašnieku brīdinājumu vai no tiesas prasības pieteikuma norakstu par nomas maksas pieprasījumu vai piedziņu ar atpakaļejošu laiku un/vai bez nomas līguma, bez minētā speciālā likuma pamata, vai ja nepamatoti vēršas ar prasību pret apsaimniekotāju vai citā gadījumā nepamatoti pret dzīvokļu kopību vai pret dzīvokli, mūsuprāt, ar atsevišķu sūdzību jāvēršas ģenerālprokuratūrā vai citā institūcijā ar lūgumu:

Ierosināt kriminālprocesu par krāpšanu un/vai naudas līdzekļu piesavināšanos;

lūgt izvērtēt šādu prasības vai tiesas spriedumu likumīgu;

lūgt prokuratūru izteikt protestu par spriedumu, ja tas stājies spēkā;

vērsties pie Augstākās tiesa priekšsēdētāja un/vai Tieslietu ministra ierosināt pret tiesnešiem disciplinārlietu, ja saskata likuma tīšu pārkāpumu un ka spriedums ir netaisnīgs un nelikumīgs, bet jau stājies spēkā;

ja iesniegts prasības pieteikums par nepamatotu piedziņu, katrā gadījumā jāizvērtē iespējas un pamats vērsties tiesā ar pretprasību pret zemes īpašnieku vai pārvaldnieku;

ja izriet, ka prasībā ir līdzvainīgs mājas pārvaldnieks (apsaimniekotājs) nepieciešams lūgt tiesu pieaicināt kā trešo personu arī mājas pārvaldnieku vai pretprasībā kā atbildētāju norādīt kā zemes īpašnieku tā pārvaldnieku.

Šis apskats, kaut pamatots uz likumiem un citētas no tiesu spriedumiem likumam neatbilstošas frāzes, ir tikai teorētisks raksts. Katrā konkrētā gadījumā motivācija, minētie pārmetumi tiesām un pamatojums var būt atšķirīgs.

Tiesu spriedumi ir pieejami katram lasītājam AT Judikatūras nolēmumu arhīvā, tos var vērtēt, nepieciešamības gadījumā izmantot vai, ja ir pamats, izteikt savu attieksmi.

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības „Ausma” valdes loceklis