Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ANO konferencē Marrākešā šā gada 10.decembrī parakstīts Globālais migrācijas pakts. Dokumenta parakstīšanas brīdī klāt bija līderi un pārstāvji no aptuveni 150 valstīm un principā iestājās par savu valstu pārvēršanu par caurbrauktuvēm.

Veselo saprātu šoreiz izrādīja Austrālija, Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Itālija, Polija, Slovākija, Šveice, Ungārija. Arī Latvijas Saeima pagājušo ceturtdien pieņēma rezolūciju, kurā aicina valdību nepievienoties ANO migrācijas paktam. Šī pakta parakstīšanu atbalstīja 31 Saeimas deputāts no “Jaunās” Vienotības, Saskaņas un “Vienotības v2.0” jeb Attīstībai/PAR. Paldies visiem, kas balsoja par viņiem! Jūs būtu līdzatbildīgi, ja rezultāts būtu citādāks.

Šo partiju ideoloģiskie atbalstītāji no absolūti objektīvās un pilnīgi no “Open Society Foundation” neatkarīgās ekspertu komandas “Providus” norāda, ka pakts neuzlikšot Latvijai juridiskas saistības, neskatoties uz faktu, ka pakta katrs uzdevums sākas ar frāzi “mēs apņemamies”. Šīs partijas un viņu elektorāts vēlas, lai Latvijā ieplūst Trešās pasaules konflikta zonu iedzīvotāji.

Šo partiju biedri, atbalstītāji un elektorāts acīmredzot vēlas, lai mūsu sabiedrībā tiek integrēti un par mūsu nodokļu naudu tiek uzturēti cilvēki, kam nebūtu problēmu stāties dzimumsakaros ar mazgadīgām meitenēm. Galu galā tā darīja arī šo cilvēku pravietis Muhameds, un viņš ir viņu ideālais paraugs. Kā iepriekšējos rakstos minēts, Muhameds izvaroja deviņgadīgu meiteni. Un tagad par šī fakta uzskaitīšanu un Muhameda saukšanu par pedofilu draud ES mēroga sankcijas. Pavisam nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma lēmumu, ka Muhameda saukšana par pedofilu neattiecas uz vārda brīvību. Ja vienai ticībai var izveidot speciālus likumus un pat izņēmumus, tad sāk palikt arvien skaidrāks, ka Eiropas valstu likumi tiek lēnām pakārtoti šariata vajadzībām.

Pirms ķeramies Muhamedam pie bārdas, uzskaitīšu dažus šokējošus Lielbritānijas atgadījumus, kas var notikt arī tepat Latvijas strauji vairojošajās kebabnīcās, ja Latvijas drošības iestādes nesāks viņus visus dzīt ārā no šejienes. Piemēram, Lielbritānijā, Roterhemā aptuveni 15 gadu laikā kopā 426 vīrieši seksuāli izmantoja 1500 mazgadīgas meitenes. Telfordā 2010.gadā konstatēts, ka izvaroto mazgadīgo meiteņu skaits ir ap tūkstoti, bet dati atšķiras. Jāņem vērā, cik gļēvi ir britu mediji, slēpjot izvarotāju reliģisko piederību, to aizstājot ar “aziāts.” Arī Ročdeilā pirms pāris gadiem izvērsās milzīgs skandāls par mazgadīgu meiteņu seksuālu izmantošanu un tirgošanu prostitūcijā. Tā ir masu epidēmija, un jau pērn The Telegraph norādīja, ka šie musulmaņu pedofili nav spējīgi integrēties sabiedrībā. Īstais izvaroto mazgadīgo meiteņu skaits nav zināms, jo šādas izvarošanas tur turpinās dienu dienā un tam ir grūti izsekot. Bet musulmaņu pedofilu bandu modus operandi vienmēr ir teju identisks: ievilina, piedzirda, masveidā izvaro. Un tās ir tieši eiropiešu izcelsmes meitenes. Tā kā mātes, neļaujiet savām meitām ēst tajās sasodītajās kebabērijās!

Lai arī islāma rakstos ir vairākkārt minētas laulības un dzimumattiecības ar mazgadīgām meitenēm, kā arī islāma pasaulē tā ir izplatīta prakse, daudzās no šīm valstīm oficiālais likums to aizliedz. Saskaņā ar nevalstiskās organizācijas “The Age of Consent”[1] datiem daudzās musulmaņu valstīs likumīgu dzimumattiecību vecums tiek regulēts. Piemēram, Bahreinā likumīgais vecums ir 21 gads. Turcijā, Irākā, Ēģiptē, Somālijā un Tunisijā likumīgi nodarboties ar dzimumaktu var no 18 gadu vecuma. Alžīrijā, Mauritānijā, Turkmenistānā, Jordānā, Uzbekistānā, Azerbaidžānā, Tadžikistānā, Indonēzijā un Kirgistānā tie ir 16 gadi. Sīrijā atļautais vecums ir 15 gadi. Bangladešā – 14 gadi. Visbeidzot Pakistānā, Afganistānā, Irānā, Saūda Arābijā, Kuveitā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Katārā, Jemenā, Omānā, Sudānā un Lībijā nav noteikts vecums, lai stātos dzimumattiecībās. Tā vietā likums nosaka to, ka pārim ir jābūt precētam.

Saskaņā ar islāma literatūru un garīdznieku oficiālo viedokli Muhameds apprecēja un stājās dzimumattiecībās ar mazgadīgu meiteni. Lai arī tas nav ierakstīts Korānā, vairāki hadīsu apkopojumi liecina par to. Kā redzams zemāk, Aīšas vecums hadīsos nedaudz atšķiras, bet fakts paliek tāds, ka viņa vēl bija tik jauna, ka spēlējās ar lellēm.

Sahih Al-Bukhari 67.grāmatas 69.hadīsu stāsta Aīša: Pravietis mani apprecēja, kad man bija seši gadi, un piepildīja laulību, kad man bija deviņi gadi. Pēc tam viņš ar mani bija kopā deviņus gadus (līdz savai nāvei).

Sahih Muslim 16.grāmatas 82.hadīsu stāsta Aīša: Allāha apustulis mani apprecēja, kad man bija seši gadi, un pieņēma pie sevis mājās, kad man bija deviņi gadi.

Sunan an-Nasa’i 26.grāmatas 60.hadīsu Aīša stāsta, ka Allāha vēstnesis viņu apprecēja, kad viņai bija seši gadi, un piepildīja laulību deviņu gadu vecumā.

Sunan Abu Dawood 12.grāmatas 76.hadīsu stāsta Aīša: Allāha vēstnesis mani apprecēja, ka man bija septiņi gadi. Viņš ar mani uzsāka dzimumattiecības, kad man bija deviņi gadi.

Sunan Ibn Majah 9.grāmatas 1951.hadīsu stāsta Abdulla: Pravietis apprecēja Aīšu, kad viņai bija septiņi gadi, piepildīja laulību, kad viņai bija deviņi gadi, un aizgāja viņsaulē, kad viņai bija astoņpadsmit gadu.

Islāmā gleznas, skulptūras un jebkādi priekšmeti, kas attēlo dzīvas radības, ir aizliegti, jo tiek uzskatīti par shirk jeb elkdievību, bet, tā kā Aīša bija Muhameda līgava un vēl mazs bērns, dēļ viņas tika pieņemti izņēmuma gadījumi attiecībā uz spēlēšanos ar lellēm.

Sahih Al-Bukhari 78.grāmatas 157.hadīsu stāsta Aīša: Es mēdzu spēlēties ar lellēm pravieša klātbūtnē, un manas draudzenes spēlējās ar mani. Kad Allāha vēstnesis mēdza ieiet manā guļamistabā, viņas paslēpās, bet viņš sauca viņas, lai nāk ar mani spēlēties.

Al Tabarī vēsturē Aīša stāsta vēl bēdīgāku stāstu par savu pirmo seksuālo pieredzi. Viņa vēstī, ka: “Es ierados Medīnā, un Abū Bakrs (viņas tēvs un pirmais kalifs) apmetās Al-Sunhā kopā ar Banū Al-Hārit bin al-Hazražu. Pravietis ieradās pie mums uz mājām, un ansār (palīgi)[2] sāka ap viņu pulcēties. Mana māte man atnāca pakaļ, kad šūpojos starp diviem zariem, lai mani noceltu. Mana aukle Džumaima noslaucīja manu seju ar ūdeni un sāka mani vest. Kad tiku līdz durvīm, viņa apstājās, lai es varētu atvilkt elpu. Mani ieveda iekšā, kamēr Allāha vēstnesis sēdēja gultā. Mana māte lika man apsēsties viņam klēpī un teica: “Šie ir tavi radinieki. Lai Dievs Tevi svētī ar viņiem un svētī viņus ar Tevi!” Vīrieši un sievietes piecēlās un aizgāja. Allāha vēstnesis piepildīja savu laulību ar mani manā mājā, kad man bija deviņi gadi. Man par godu netika nokauts ne kamielis, ne aita. Vienīgi Seds Bin Ubāda atnesa bļodu ar ēdienu, ko viņš mēdza nest Allāha vēstnesim.”[3]

Tomēr sakne šai reliģiski sankcionētajai rīcībai meklējama Korānā un ir piesaistīta laulībai, ko arābiski apzīmē kā idda jeb gaidīšanu. Tas ir laika posms, kurā vīrietis nedrīkst laulāties un stāties dzimumsakaros ar sievieti pēc tam, kad viņa ir šķīrusies no iepriekšējā vīra. Tas neattiecas uz sievietēm, kas nav stājušās dzimumsakaros ar saviem vīriem.

Korāna 2.nodaļas Al-Baqarah (govs) 228.pants: Un šķirtajām sievietēm ir jānogaida trīs menstruāciju cikli. Likums viņām neļauj noslēpt to, ko Allāhs ir licis viņu dzemdēs, ja viņas tic Allāham un Pēdējai dienai. Un viņu vīriem šajā laikā ir tiesības viņas ņemt atpakaļ, ja vēlas izlīgt mieru. Un pienācīgi viņām ir tādas pašas tiesības kā viņiem, tikai vīri ir par viņām pārāki.

Korāna 33.nodaļas Al-Azhab (konfederāti) 49.pants: Ak, ticīgie! Ja stājaties laulībā ar ticīgām sievietēm, bet šķiraties, vēl pirms esat viņas aiztikuši, tad uz viņām neattiecas gaidīšana (iddat-īn). Un parūpējieties par viņām pienācīgi un ļaujiet tām aiziet ar godu.

Šie divi panti izraisīja problēmas tiem agrīnajiem musulmaņiem, kuri stājās dzimumsakaros ar menstruējošām sievietēm. Līdz ar to Muhameds arī nāca klajā ar pantu, kas attiecas uz dzimumsakaru gaidīšanu ar sievietēm, kurām nav mēnešreižu, respektīvi, meitenes, kam nav iestājusies pubertāte, sievietes, kuras sasniegušas menopauzi vai grūtnieces. Tas tiek aprakstīts Korāna teoloģiskajos komentāros. Šo gadījumu apraksta 10.gadsimta persiešu vēsturnieks Al-Vahidī, komentējot Korānu: “Kad šķirteņu un atraitņu gaidīšanas periods tika pieminēts Korānā 2:228, Ubajs ibn Kābs sacīja: “Ak, Allāha vēstnesi! Dažas sievietes Medīnā saka, ka ir citas sievietes, kuras nav tikušas pieminētas [šajā pantā]!” Viņš vaicāja: “Un kuras tās ir?” Viņš teica: “Tās, kurām vēl nav sākusies menstruācija, tās, kurām menstruācija jau beigusies, un tās, kuras ir gaidībās.” Un tad tika atklāts šis [Korāns 65:4] pants.”[4]

Korāna 65.nodaļas At-Talaq (šķiršanās) 4.pants: Ja Jūs māc šaubas, tad sievietēm, kam menstruācija ir beigusies [sākusies menopauze] un tām, kurām tās vēl nav sākušās. noteiktais nogaidīšanas laiks ir trīs mēneši. Sievietēm, kas ir gaidībās, šis laiks ir līdz dzemdībām. Allāhs atvieglo lietas tiem, kas no viņa bīstas.

Šo pantu izskaidro Džalāls al Mahallī savā ekseģēzē: “...viņu gaidīšanas periods būs trīs mēneši, un tām, kurām vēl menstruācija nav sākusies dēļ tā, ka viņas ir vēl jaunas, gaidīšanas periods arī būs trīs mēneši...”[5] Tālāk šo pašu pantu līdzīgi skaidro Ibn Abbāsa komentārs: “...dēļ tā, ka viņas tik jaunas, gaidīšana ir trīs mēneši.”[6] Līdz ar to ir skaidrs, ka Muhameds ar to domāja jaunas meitenes, kurām vēl nebija sākusies pubertāte. Respektīvi, islāmā šie panti atļauj laulāties un stāties dzimumattiecībās ar mazgadīgām meitenēm, kurām nav sākusies pubertāte. 14.gadsimta ēģiptiešu sunnītu jurisprudences pētnieks, komentējot imāmu Buharī saka, ka: “Visas sunnītu jurisprudences skolas vienprātīgi atbalsta laulības ar jaunām meitenēm, ja pat viņas joprojām ir šūpulī, bet dzimumakts nedrīkst notikt, līdz viņa to būs spējīga [fiziski] izturēt.”[7]

Atšķirībā no sunnītu skolas šiītu džafarītu jurisprudences skolā minimālais atļautais dzimumattiecību vecums ir deviņi gadi. Irānas Ajatolla Homeinī norāda: “Ieiet savā sievā līdz deviņu gadu vecumam ir aizliegts, savukārt citas baudas, piemēram, aiztikšana vai stimulēšana, ir atļautas.”[8]

Kā vienmēr šis ir tikai neliels ieskats šajā jautājumā, jo vēl ir daudzas citas atsauces uz seksuālām attiecībām ar mazgadīgām meitenēm. Beigu beigās es vēlos pateikt, ka Attīstībai/PAR, Saskaņa un “Jaunā” vienotība vēlas, lai šādi cilvēki staigā ar mums pa vienām ielām.

Paldies un līdz nākamajai reizītei!

Autora piezīme: PARTY BOMZIM, KAS ŠIVERĒ SAVĀ FAKE NEWS LAPĀ, KATEGORISKI AIZLIEGTS ŠO RAKSTU PĀRPUBLICĒT!

Mani iepriekšējie raksti:

1. Īstā patiesība par musulmaņu kultūru jeb tas, ko mediji nevēlas publicēt par islāma vēsturi;

2. Kāpēc musulmaņi mūs ienīst, un kāpēc viņi pret mums cīnās?;

3. Par islāmu un sieviešu sišanu;

4. Kāds sakars islāmam ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?;

5. Maskētā džihāda rokasgrāmata un Stokholmas sindroms;

6. Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu;

7. Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi;

8. Muhameda portrets;

9. Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani;

10. Riddah: islāma vienvirziena biļete;

11. Zina: Šahāda zem varavīksnes jeb praids Mekā. Islāma skatījums uz seksuālajām minoritātēm.

12. Islāms – plaģiāta reliģija


[1] International Age of Consent Laws, https://www.ageofconsent.net/continent/asia

[2] Tā apzīmēja Medīnas vietējos iedzīvotājus, kas pieņēma islāmu pēc Muhameda ierašanās un palīdzēja viņiem iekārtoties.

[3] “The Last Years of The Prophet – The Events of the Year 10” in: The History of Al-Tabari, Vol. 9: The Last Years of the Prophet - The Formation of the State A.D. 630-632 A.H. 8-11, (transl. Ismail K. Poonawala, State University of New York Press, 1990.) pp. 130-131.

[4] Al-Wahidi, Asbab Al-Nuzul komentārs Korānam 65:4

[5] Tafsir Al-Jalalayn komentārs Korānam 65:4

[6] Ibn Abbas, Tanwir al-Miqbas komentārs Korānam 65:4

[7] Ibn Hajar, Fath al-Bari, vol. 11. p. 25. (arābu val.)

[8] Ayatollah Khomeini, Tahrir al-Wasila, issue 12, p. 241. (arābu val.)

Novērtē šo rakstu:

105
5