Iesaki rakstu:

Pārbaudi par faktiem saistībā ar iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces iesaistīšanos rīcību apjomīgā fotoradaru piegādes, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursa laikā veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa, - to oficiālā atbildē Pietiek apliecinājusi LR Ģenerālprokuratūra.

Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma nosacījumiem tieši biroja kompetencē ir kontrolēt likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā izpildi un veikt pasākumus iespējamu koruptīvu noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā atklāšanā. Tāpēc arī šo faktu izskatīšana ir piekritīga tieši KNAB.

Pietiek iesniegumā Ģenerālprokuratūrai un KNAB bija norādīts, ka publiskotie fakti rāda – Mūrniece, iespējams, personiskas ieinteresētības dēļ iejaukusies minētā konkursa norisē un pieprasījusi saviem padotajiem mainīt minētā konkursa nosacījumus, lai tajā varētu piedalīties pretendents, kas saskaņā ar nosacījumiem būtu bijis jādiskvalificē.

Tāpat iesniegumā bija norādīts uz to, ka Mūrniece, spriežot pēc publiskotajiem Iekšlietu ministrijas un valdības dokumentiem, ar piekrišanu atbildējusi uz konkrēta pretendenta – kurš vēlāk arī izrādījās konkursa uzvarētājs – lūgumu „nodrošināt atbalstu un maksimālu labvēlības režīmu”.

Tikmēr gan Mūrniece, gan viņas vadītā ministrija turpina klusēt pat uz jautājumu, vai zem „maksimālo labvēlības režīmu” nodrošinājušās rezolūcijas atrodams viņas paraksts un ar kādu argumentāciju Mūrniece savam padotajam - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam „lūgusi atrisināt” firmas vēlmes.

Kā jau ziņots, uzvarējušajā uzņēmumu apvienībā aiz juridiskajām personām atrodami tādi cilvēki kā Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Ēriks Teilāns (Vitronic Baltica) un tagadējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs, Mūrnieces partijas biedrs Valdis Lokenbahs (Komerccentrs DATI grupa).

Turklāt nule kļuvis zināms, ka Teilāna loma uzvarējušajā uzņēmumu apvienībā vēl būtiski palielinājusies. Saskaņā ar Lursoft datiem līdz šā gada marta beigām Teilānam AS Vitronic Baltica piederēja 75% akciju, bet nu to apjoms palielinājies līdz 96,43%. Savukārt Vācijā reģistrētajam VITRONIC Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH, kas nodrošinot pretrunīgi vērtētās jaunās ātruma mērīšanas tehnoloģijas, līdzdalība uzņēmumā no 25% sarukusi līdz 3,57% akciju.

Tieši AS Vitronic Baltica padomes loceklis Sergejs Borisovs bija tas, kurš pagājušā gada 20. aprīlī Mūrniecei norādīja: tā kā viņa pārstāvētā uzņēmuma piedāvātās tehnoloģijas Latvijā vairāku gadu laikā tā arī nav sertificētas, esot vēlams būtiski pagarināt fotoradaru konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kā arī „veikt grozījumus spēkā esošo normatīvo aktu redakcijās un ieviest tehniskos standartus, kas nepieciešami PoliScan produktu saimes iekārtu tipa apstiprināšanai Latvijā”.

Tāpat uzņēmuma pārstāvis Mūrniecei skaidri lūdza, „lai neaizkavētu iepirkuma procedūru pārāk ilgi, nodrošināt atbalstu un maksimālu labvēlības režīmu uz jaunākajām tehnoloģijām balstīto inovatīvo un izcili kvalitatīvo PoliScan iekārtu tipa apstiprinājuma sertifikāta (-u) saņemšanas procesā”.

No Mūrnieces rezolūcijas, kas uz vēstules bija uzlikta ārkārtīgi operatīvi – jau dienu pēc dokumenta parakstīšanas, izrietēja, ka ministre, kuras vadītā ministrija iepriekš bija lobējusi līguma noslēgšanu ar minēto kompāniju vispār bez konkursa, ir atbalstījusi faktiski visus Vitronic lūgumus un „lūgusi”. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Viktoram Elksnim tos „atrisināt”.

Kā izriet no Elkšņa rezolūcijas uz tā paša dokumenta, viņš savukārt nekavējoties „lūdzis” sagatavot atbildi uz šo Vitronic lūgumu „vistuvākajā (rītdiena) iepirkuma komisijā”.

Pietiek jau informēja: nākamgad skandalozā fotoradaru konkursa uzvarētājiem tiks izmaksāti vairāk nekā 4,2 miljoni latu, nākamajos divos gados viņi atpelnīs radaru iegādē un uzstādīšanā iztērētos 11,25 miljonus latu, bet vēl divos nākamajos nopelnīs vairāk nekā 3,3 miljonus latu, - to rāda iepriekš Pietiek rīcībā nonākušie Iekšlietu ministrijas un Ministru kabineta dokumenti.