Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.

Neliela liriska un filosofiska piebilde tiem, kuriem Ērika Stendzenieka teikto uztvert, apdomāt, "aiz auss likt" un dzīvē kaut ko no tā piemērot, īstenot pilnībā vai daļēji traucē Ērika Stendzenieka pagātnes, tagadnes un nākotnes kļūdas, grēki u.t.t.

Tie, kuri mani pazīst, zina, ka es neesmu no tiem, kuri mīl savas "intīmās" un "sensitīvās" domas, sajūtas un pārliecības publiski klāstīt. Taču mani pašu dažkārt spēj izšķirīgi ietekmēt citu no sirds teiktais, tamdēļ arī es dažkārt neklusēju, cerot, ka arī manis teiktais varbūt kādam tā vai citādi viņa dzīves "saimniecībā" noderēs.

Es ļoti labi saprotu, par ko ir runa, un ļoti labi zinu šādas sajūtas. Bet ir kaut kas, kam esmu "pietuvinājies" (nevis - "ko sasniedzis" vai "kur nonācis") savā smagā, grūtā, nemitīgā sevis pilnveidošanas darbā...

Cilvēks nav radības kronis. Es pat teiktu, ka cilvēks krietni atpaliek no visām vai vismaz daudzām Dieva radībām, par kurām viņš pats sevi uzskata daudz vai nesalīdzināmi pārāku esam. Katrā cilvēkā sadzīvo gan dievišķais, gan sātaniskais.

Laiku pa laikam, bet proporcionāli ļoti retos gadījumos gan nelielai cilvēku grupiņai, gan tautai, gan cilvēcei kopumā paveicas - piedzimst vai arī kaut kad vēlākā dzīves posmā nobriest cilvēki, kuros pretpoli nevis sadzīvo, bet savā starpā nemitīgi cīnās. Ir nepieciešama ļoti stipra griba, pašdisciplīna, cilvēka apzināts "darbs ar sevi", lai labais, gaišais viņā pastāvīgi vai vismaz pārsvarā gūtu ievērojamu pārsvaru pār to otru.

Tad nu cenšos, cik spēju, ne tikai sevi padarīt pēc iespējas labāku, bet arī otrā cilvēkā (citos cilvēkos) saskatīt to labāko viņa personības pusi un kaut vai ar vienkāršiem "paldies!" to veicināt, spēcināt.

Nosodīt, izsmiet, apzīmogot ar neizdzēšamu zīmogu, nomētāt ar akmeņiem (tiešā un pārnestā nozīmē), "norakstīt", "izmest mēslainē" - tā ir 100% negatīva, destruktīva pieeja, enerģija. Un - lai arī cik dīvaini tas varētu likties - visupirms tā vēršas un grauj pašu šo darbību veicēju.

Ir svarīgi ik dienas saprast un apzināties, ka viss, kas notiek ar mani, ir manis paša rīcības vai pat "tikai" manu domu un enerģijas sekas. Jāapzinās, ka "šī diena ir vakardienas sekas un rītdienas cēlonis". Es neesmu reliģiozs cilvēks un neņemos spriest, vai katru ļaundari, katru, kurš kļūdījies, sagaida sods vēl viņa dzīves laikā vai arī "pastarā tiesa" pēc nāves.

Zinu un saprotu tikai to, ka par manis paša kļūdām, aplamām izvēlēm u.t.t. es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt attiecīgu cenu...

Pārpublicēts no facebook.com/Aldis.Alliks

Novērtē šo rakstu:

2
0