Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Virspusējs un paviršs skatījums uz lietām. No uzrakstītā izriet, ka iestāšanās par otro valsts valodu ir tas, kas neļauj raksta autoram atdot balsi par SC, savādāk būtu visnotaļ simpātiska kompānija. Tipiska vidusmēra latvieša spriešana (tas, ka Lapsa sevi iztēlojies par mesiju un pravieti, vēl nenozīmē, ka viņš tāds ir). Nepatīk atkārtoties, bet laikam nāksies.

Referendums par valodu bija tikai viena no sekām, kam cēlonis ir meklējams dziļāk. Saskaņai atšķirībā no latviskajam varas partijām ir sapratne par to, ka „likt mīksto” uz savu elektorātu nedrīkst, jo var to zaudēt ar visām no tā izrietošām sekām.

Pieļauju, ka Ušakovs tiešām vēlas, lai šeit būtu pārtikusi un demokrātiska valsts pēc skandināvu parauga. Vienlaikus viņš arī saprot, ka bez sava elektorāta būtu tas pats, kas bija agrāk, kad, būdams žurnālists krievu avīželē, skraidīja caurās treniņbiksēs.

Ko tad vēlas viņa elektorāts? To pašu, ko pašreizējais Kremļa režīms - totalitāru un korumpētu valsts pārvaldi iekšzemē un impērijas atjaunošanu jaunā veidolā ārpolitikā, jo kā gan citādāk izskaidrot to, ka nospiedošais vietējo krievu vairākums atbalsta Putina īstenoto politiku.

Kāpēc atbalsta - Kremļa propagandas ietekmē, postsovjetiskas mentalitātes vai kā cita dēļ, nav svarīgi, bet atbalsta un dedzīgāk pat nekā krievi Krievijā. Lūk arī skaidrojums, kāpēc SC spicei bija jāiestājas par otro valsts valodu un Ukrainas krīzes laika jādodas uz Maskavu, lai tiktos ar šīs valsts augstākām amatpersonām, tādejādi vēlreiz apliecinot savas draudzīgās attiecības.

Ušakovs pamatoja minēto braucienu ar nepieciešamību uzturēt kontaktus, jo, viņaprāt, Putina režīms ir labākais, kas var būt pašreiz Krievijā. Nez vai ukraiņi ir vienādās domās ar Rīgas mēru?  Bet varbūt Putina īstenotā politika nesīs pārticību un demokrātiju? Jeb tomēr starptautisku izolāciju un nestabilitāti?

Un tagad pasakiet man, kāpēc man būtu jātic tam, ka saskanieši, nonākuši pie varas, „uzmetīs” savu elektorātu un neatbalstīs Kremļa impērisko un nestabilitāti nesošo politiku?

Un tagad par Sudrabas partiju. Tas, ka Kremlis šeit vēlas sev lojālu valdību, ir pašsaprotami un nav svarīgi, kāpēc - lai nepieļautu NATO tuvināšanos savām robežām (patiesībā to vēlas ne tik daudz NATO, cik pašas pierobežas valstis) vai Putina impērijas atjaunošanas idejas vārdā.

Tāpat ir skaidrs, ka SC viena valdību neizveidos. Pašreizējās varas partijas ir norobežojušās no Saskaņas. Par Brigmani un Lembergu vēl varētu padomāt, bet tas draud ar ZZS šķelšanos. Kas atliek? Pareizi - jaunas sejas, uz ko tik naski paraujas vēlētāji, ja atceramies Zatlera „visas tautas partiju”, un, ja vēl ar latvisku elektorātu, tad ideāls variants. Turklāt šāds politisks veidojums ir vajadzīgs noteiktam laika posmam - varas pārņemšanai un noturēšanai, un tad to varēs izmest kā izlietotu prezervatīvu. Pievienojiet tam Sudrabas dažus publiskos izteikumus, neviennozīmīgos kontaktus, un bilde veidojas.

Kā redzat, nekādu emociju un histērijas, viena vienīga bezkaislīga analīze.­­

Par varas partijām pilnīgi piekrītu Lapsam - uzticības limits izsmelts ar uzviju. Kāds loģisks secinājums? Pareizi - BOIKOTS pēc principa: jo sliktāk, jo labāk. Lai varaskārie „saulveži” pārgriež vien otram rīkli, kaujoties par vietu pie siles. Cik patīkami noraudzīties, kā tiek celti augšā kompromati.

Novērtē šo rakstu:

1
0