Iesaki rakstu:
Tūlīt pēc vēlēšanām partijas sāks dalīt krēslus un shēmot, savukārt “eksperti” - komentēt rezultātus, papildus piekabinot klasisko “Nu, es tā jau arī prognozēju” frāzi.
Pašreiz vēlēšanu rezultātu uzmanības centrā ir Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, kurai politologs Ojārs Skudra mēģina piesiet ministra krēslu. Lai arī tas ir reāli, tomēr tas nebūtu ētiski - izvirzīt par ministru cilvēku, kurš saņēmis 6500 plusu un 6300 mīnusu. Turklāt ir skaidrs tautas viedoklis, ka bijušajai tieslietu ministrei un Saeimas spīkerei vairs nav ko darīt valsts pārvaldē. Viņai ir ierādīta sava vieta.
Bet vai viņa tur sēdēs? Iespējams, viņa nerēķinājās ar šādu reakciju un domāja, ka ir nemirstīga jeb paliks šajā amatā in perpetuum. Līdz ar to šis ir kārtējais pierādījums tam, ka cilvēks nespēj tikt galā ar varu, kas viņam dota.
Tomēr allaž pastāv iespēja, ka Vienotība var arī “uzmest” savu vēlētāju. Nesen Sandra Veinberga savā rakstā pauda, ka, lai tiktu vaļā no nevēlamiem cilvēkiem Saeimā, jāizsvītro pirmie pieci kandidāti jeb līderi. Taču šī svītrošana ne vienmēr mazina šo cilvēku ietekmi partijas aprindās, jo politiku veido kadri. Tāpat arī kadri ne vienmēr ir pārstāvji un vice versa.
Būtu naivi domāt, ka Vienotība savai mātei nesarūpēs kādu amatu, kurā nevajag tikt ievēlētam. Viņa varētu būt kādas ministrijas padomniece, kāda ministra parlamentārā sekretāre vai frakcijas konsultante. Jā, tāda lieta pastāv, ka bez ietekmes (un amata) viņa nepaliks, jo tieši viņa vadīja Vienotību šos gadus un lielā mērā noteica tās politiku. Tieši viņa no trīs apvienības līdzpriekšsēdētājiem kļuva par priekšsēdētāju, pastumjot malā Aigaru Štokenbergu un Ģirtu Valdi Kristovski.
Solvita Āboltiņa arī nav harizmātiska līdere un nekad tāda nav bijusi. Vairākos raidījumos ar degunu gaisā ir runājusi kā ciniska un augstprātīga kundzīte, kurai nekas cits kā vien amats neinteresē. Savus politiskos oponentus “caur ziediem” sauc par muļķiem un neprašām. Tieši šīs rakstura iezīmes parāda, ka viņa NAV stipra un spilgta personība, kā līdz šim sevi centusies pasniegt, turklāt arī attieksme ārpus raidījumiem nav labāka.
Lato Lapsam ir taisnība, sakot, ka viņa ir pelnījusi šādu vēlētāju attieksmi. Kā viņš teica: “Cilvēks var ar 150 kilometriem pašauties garām pa Bauskas šoseju – kam negadās. Tas, ka tu dažādās reizēs stāsti - ne ta' gulēji, ne ta' guļot satiki velosipēdistus, kurus pamanīji... tad tu, cilvēks, nevari tām mēslu vabolēm, kas skatās televizoru, pateikt: "Atvainojiet, piedodiet, es tā negribēju!"”
Nedrīkst arī aizmirst būtisku faktu, ka Āboltiņas dēļ Saeima nobalsoja PAR elektroniskās robežas šķērsošanas sistēmas ieviešanu, kas ļāva viņas vīra biznesam gūt monopoltiesības šajā jaunajā biznesā. Ja viena cilvēka interesēs var izbīdīt tādu likumprojektu, tad to var traktēt nekā citādi kā valsts nozagšanu.
Līdz šim Vienotība ir lielā mērā noteikusi valdības darba kārtību un politisko kursu. Tagad, kad līdere ir teju vai “izsvilpta”, partijā var rasties iekšējas domstarpības – vismaz lielākas nekā līdz šim.
Un visbeidzot vēl viena lieta, par kuru Solvitai Āboltiņai vajadzētu uzņemties atbildību. Saskaņā ar CVK datiem šajās Saeimas vēlēšanās piedalījās 58,8% vēlētāju. Jāņem vērā, ka katru gadu kopš neatkarības atgūšanas Saeimas vēlēšanās piedalās arvien mazāk cilvēku. Šī apātija ir valdošās varas attieksmes rezultāts pret tiem, kas viņiem to ir uzticējusi. Arī Āboltiņa, četrus gadus esot otrā svarīgākā persona Latvijas politikā, neko nedarīja, lai kaut mazliet šo attieksmi uzlabotu.
Avoti:
4. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/529542-eksperti_aboltinas_nepopularitate_ir_vinas_pasas_nopelns
5. http://apollo.tvnet.lv/zinas/saeima-neiekluvusajai-aboltinai-prognoze-ministra-amatu/668064
FOTO: kaut kur google paņemts
KOLĀŽA: Mana draudzene