Paplet kājeles un smaidi jeb nevardarbīgā pretošanās latviešu gaumē

»

:D

Atbildēt

Bomzim spert gan bija slikti. BOmzis tāpat ir dzīves piesists cilvēciņš un tādam sist ir zemiski.

Atbildēt

tipisks frustrēts neveiksminieks - gļēvulis. Aizgāja uz pensionētas bijušās zvaigznes koncertu ar ceŗību sajust "atmosfēru". Nesajuta. Vīlās. Atpakaļceļā sāka pašuzcepties un pašuzvilkties ar murgainu iekšējo dialogu. Atcerējās bērnības kautiņus, "varonību", bet vienlaicīgi zemapziņā nofiksēja savu degradāciju un bezspēcību, tāpēc iespēra bomzim. Jo bomzis, ja nu kas, visticamāk, atpakaļ neiesitīs, ja neizrādīsies kāds bijušais bokseris. Šoreiz neizrādījās. Fūuu, nopūta un gandarījums - es tomēr vēl varu, vēl esmu ko vērts - re bomzim iespēru un atpakaļ nedabūju! Njā, bēdīgi.....tipiska degradanta un dzērāja pozīcija. Tur, kādreiz kaut kur bija varonīgie strēlnieki...... Jā es piekrītu, ka bija. Tikai strēlnieki bezpalīdzīgus bomārus uz ielām nespārdīja. Viņi reāli karoja ar bruņotu pretinieku. Raksta autors to ieraugot piečurātu bikses un ielīstu krūmos. Visa filozofēšana izbeigtos tajā pat mirklī, kad parādītos kaut mazākais apdraudējums.

Atbildēt

līdz speršanai. Kaut kā izskatās, ka pats sev iespēris. Kāda atšķirība šoreiz starp spērāju un speramo bomzi? Sitot bomzi, pierādi, ka pats tāds.

Pa muti sadot un sajyst uzvarētāja prieku var tikai sitot stiprākam, augumā lielākam, ko parasti gadās darīt man. Bet piekrītu, ka vārguļu saradies daudz un klanās visiem pēc kārtas! Parasti, ja kāds mani izaicina, novērtēju to, kas sekos, jau plānojot, kā viņu pieveikt. Bokss, kurā trenējos, atstājos neizdzēšamas pēdas. Bet bomzim, nabadziņam, sist?

Atbildēt

Tups un vēl tupāks. Tā ir, kad sagribās mēģināt pārspļaut CEHS.LV Sanāk prasti un stulbi.

Atbildēt