Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Piektdienas rītā Rīgas Centrālcietuma ieslodzītie masveidā atteikušies no brokastīm un apsver iespēju pasludināt badastreiku. Iemesls, kā ziņo Pietiekavoti cietumā, ir nepārdomāts vadības lēmums, kas paredz ieslodzītos - seksuālo minoritāšu pārstāvjus barot pirms pārējiem ieslodzītajiem.

"Šorīt gandrīz viss Centrālcietums pieteicis badastreiku - jau neviens nav brokastojis. Lieta tā, ka departaments pieņēmis neapdomīgu lēmumu pe...rastus barot pirmos," - šādu ziņu Pietiek piektdienas rītā saņēma no Rīgas Centrālcietuma.

Iemesls šādai cietumnieku masveida rīcībai, kā skaidro Pietiek avoti, ir no viņu loģikas vienkāršs un saprotams: "Normālie negrib ēst pēc tiem, kuri, iespējams, vēl minūti iepriekš apsūkājuši (..). Tas ir nepieņemami!"

Jaunā Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure uz Pietiek jautājumiem, vai lēmumu par dažādu ieslodzīto kategoriju ēdināšanu pa kārtai, kas izraisījis masveida atteikšanos no brokastīm Rīgas Centrālcietumā, ir pieņēmusi viņa vai viņas vadītā pārvalde - ja jā, ar ko tas pamatots un vai pirms tā pieņemšanas tika ņemtas vērā iespējamās sekas un ieslodzījuma vietu specifika, sniedza šādu skaidrojumu:

"Ieslodzījuma vietu pārvalde nav pieņēmusi lēmumu mainīt ēdināšanas kārtību šajā ieslodzījuma vietā. Informācija, ka ieslodzītie masveidā atteikušies no brokastīm, neatbilst patiesībai. Neapmierinātību ar ēdiena izdalīšanas secību pauduši divu korpusu ieslodzītie. Ieslodzījuma vietu pārvalde neatbalsta ieslodzīto personu neformālo dalīšanos kastās. Iekšējās kārtības noteikumu ievērošana attiecas uz ikvienu ieslodzīto un apcietināto personu, kas atrodas kādā no ieslodzījuma vietām."

Kā zināms, Spure amatā nomainīja ilggadējo pārvaldes vadītāju Raimondu Puķīti. Viņa jau paziņojusi par vēlmi veikt būtiskas pārmaiņas ieslodzījuma vietās, taču līdz šim bija apgalvojusi, ka pirms katras griešanas septiņreiz nomērīšot un pārdomāšot.

"Vecās tradīcijas kā aste velkas līdzi no labošanas darbu kolonijām padomju laikos. Nevaram piespiest strādāt vai apmeklēt skolu. Ir tādi notiesātie, kuri atklāti atzīst, ka mācās nevis sev, bet administratīvajai komisijai, kas lemj par pirmstermiņa atbrīvošanu," - tā Spure nesen izteicās intervijā aģentūrai LETA.

Novērtē šo rakstu:

0
0