Nodokļu dati demonstrē „pelēko zonu” gaļas pārstrādē

Rubeņi... nezinu par algām, bet produkcija pilnīgs sū! Kad sāka, tad bij laba, bet pēc tam...suns kaulus pat grauzt negrib! Labāk pirkt no vietejiem ražotājiem kā Kunturi, Auseklis u.c.! Tur patiešām ir gaļa ar garšu un smaržu, bet ne tas,kas ir Ribeņos vai Biovellā.

Atbildēt

šajos uzņēmumos, analizējamā periodā, nav bijušas grūtnieces un vecāki bērna kopšanas atvaļinājumos?

Atbildēt

gaļas nozare + meža nozare. Joprojām. Nemainīgi.

Atbildēt

Nu gan Lapsa laiž!!! Bez kādas analīzes un aprēķiniem! Varēja vēl kādu zelta frāzi no klasiķiem piemest. Piemēram, kaut ko no sērijas "Kas tad tas par uzņēmēju, kas nevar saviem darbiniekiem algu virs 1000 EUR nodrošināt".
VIDs gadījumā nav kļuvis par pietiek.com sponsoru? :)

Atbildēt

pilnīgas muļķības, dzīvo cepuri kuldami pārstrādātāji. Mazie zemnieki nevar iegādāties lielos svarus uz kuriem var uzdzīt liellopu, tad nu atbrauc uzpircējs ar saviem svariem un nomēra mīnuss 200kg par bulli. Vienīgais, ko var zemnieks pirms tam mērīt lopu ar mērlenti un skatīties tabulā.

Atbildēt

»

Pieņemu, ka tas ir tikai rakstu sērijas sākums par gaļas pārstrādes biznesa "pelēko zonu".

Atbildēt

»

Pievienojos !
PIETIEK jau nu vajadzēja kaut ko analītiskāku, citādi
stipri atgādina VIDa minimālo algu maksātāju sarakstu !
Analoģijai var minēt citu TOP pēlēkas ekonomikas nozari - būvniecību. Ja kompānijā nav neviena "ķerras stumēja", bet tikai projekta vadītāji un inženieri, tad pat algas tūkstošos būs pieticīgas !

Atbildēt

Salikuši kopā mājražotāju Bišu muižu ar lielāko leišu gaļas pārstrādātāju un kaut ko salīdzina . Ko ta gribēja lai algas vienādas .

Atbildēt

Kopā samesti, gan reāli gaļas pārstrādātāji, gan pārstāvniecību ofisi.
Nav ne vārda, par uzņēmumu apgrozījumu un ražošanas apjomu.

Atbildēt

Patlaban Latvijā medījuma gaļas pārstrāde ir sāpīgs jautājums... Daudzi gatavo desas un kūpina tās mājas apstākļos, citi pasūta pelmeņus un tur tos saldētavā, taču aktīvi medījot, galvenais mērķis ir atbrīvot ledusskapi, un tad ērtākais variants ir konservi. Protams, vītināta gaļa arī stāv diezgan ilgi, taču tušonka ir ērtāka arī lietošanā – to var izmantot mērcēm, zupām, sautējumiem un likt uz maizes.
Tādēļ daudzi mednieki izvēlas iegādāties autoklāvu konservu pasterizēšanai un nodarbojas ar to paši. .. Taču diemžēl formalitāšu sakārtošana un mājražotāja statusa iegūšana ne visiem šķiet gana vienkārša, turpretī peļņas niša ir plaša un vilinoša. Tādēļ rodas pagrīdes ražotnes. Vienu no tām atklāja februāra nogalē Grobiņā.
LA, 1.03.2018

Atbildēt

bet pārējie sarakstā ir bīstami veselībai.

Atbildēt

Viss jau tiek atspoguļots tieši tā, kā tas ir patiesībā. Tikai nezinīšiem rodas iespaids, ka te kaut kas nav kārtībā.
Lielu algu var maksāt pie lieliem ražošanas apjomiem. Mazajiem pārstrādātājiem šo apjomu nav, noiets tikai tirgus placī, kurš arī pakāpeniski sarūk, jo Latvijā cilvēku skaits samazinās, līdz ar to arī pircēju skaits, īpaši tirgū, jo tur vēl jāpiemaksā par transporta stāvvietu.
Tātad lielas naudas šeit nav, un tad nu knapinās kā nu var, lai tikai kaut kā dzīvotu. Bet VID-s domā... redz kur nelieši!!! Jo tā jau ir visizdevīgāk gan domāt, gan attiecīgi šos mazos represēt.

Atbildēt

no gaļas pārtikas produktos.

Atbildēt