Iesaki rakstu:

Apliecinot to, cik „cauras” ir Ilzes Znotiņas vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta iekšējās informācijas drošības procedūras, no šīs iestādes jau atkal noplūdusi klasificēta informācija, - šoreiz nezināmas personas internetā izlikušas dokumentu ar nosaukumu „Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru: vadlīnijas”. Šo dokumentu, kas sabiedrībai varētu sniegt nozīmīgas ziņas par to, kā tieši darbojas pēdējā laikā publiski aizvien kritiskāk vērtētais Finanšu izlūkošanas dienests (FID), šodien pārpublicē arī Pietiek.

Lai noskaidrotu šī dokumenta statusu un personas, kas varētu būt atbildīgas par tā noplūšanu publiskajā telpā, pašlaik Finanšu izlūkošanas dienestam ir uzdoti šādi jautājumi:

1) vai Jūsu iestādē ir apstiprināts dokuments„Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru: vadlīnijas”?

2) kad (miniet precīzu datumu) un kas šo dokumentu ir apstiprinājis?

3) kad (miniet precīzu datumu) un kas (miniet amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu) šo dokumentu ir saskaņojis?

4) kad (miniet precīzu datumu) šis dokuments, kas bija apstiprināts Jūsu iestādē, tika nosūtīts saskaņošanai attiecīgajai amatpersonai, par kuru uzdots jautājums Nr. 3)? Kādā formā tas tika nosūtīts?

5) cik ilgā laikā dokuments tika izskatīts un saskaņots?

Pēc visa spriežot, šī ir jau kārtējā reize, kad Finanšu izlūkošanas dienesta klasificēta informācija nonāk atklātībā.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis, kā iekšēja haosa un nolaidības dēļ I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests pagājušā gada novembra sākumā nopludināja ziņas, par kurām pats oficiāli atzina – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.

„Diskutē par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā,” – tā vēstīja dienesta interneta mājas lapā pagājušā gada novembra sākumā ievietotā informācija par 29.un 30. oktobrī notikušu pasākumu.

Lakoniskajā informācijā četrās rindkopās bija aprakstīts tas, kā dienesta organizētās divu dienu tiešsaistes mācībās kopumā vairāk nekā 330 dalībnieku – „tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā”. Mācību galvenā tēma – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte.

Uz pieprasījumu izsniegt šajās mācībās demonstrētās prezentācijas un uzstāšanos ierakstus, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, FID novembra beigās atbildēja ar kategorisku atteikumu: „Mācību materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju, un Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izsniegt Jums mācību materiālus.”

Atteikums tika pamatots ar to, ka mācības bijušas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un attiecīgi „veidotas specifiski darba vajadzībām ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem”.

Taču... šīs pašas mācību prezentācijas jau novembrī ilgāku laiku bija publiskai apskatei un lejuplādēšanai izvietotas ne tikai YouTube, bet pat Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājaslapā. No mājaslapas prezentācijas pazuda tikai pēc tam, kad mediji pieprasīja FID priekšniecei I. Znotiņai oficiālu atļauju ar šīm prezentācijām iepazīties, savukārt YouTube bija atrodamas vēl ilgāku laiku, līdz dienests to „pamanīja”.

Domājams, tikai no saņemtajiem jautājumiem aptverot, ka ierobežotas pieejamības informācijas ir izlikta publiskai apskatei mājaslapā un turklāt tā ir fiksēta, viss, ko FID priekšniece I. Znotiņa elektroniskā pasta vēstulē atbildēja uz iestādei nosūtītu elektroniski parakstītu dokumentu, bija viens vārds: „Pilnmēness.”

Kurš tieši ir atbildīgs par šo informācijas nopludināšanu, FID atklāt nevēlas joprojām. „Ievērojot, ka dienesta pārbaudes materiālos ir ietverti fizisko personu dati, kā arī vērtēti iestādes iekšējie procesi un tehnoloģiskie resursi, un vērtējot to kopsakarā ar informācijas pieprasījumā norādīto informācijas izmantošanas mērķi, atbilstoši demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem, priekšroka ir dodama tām interesēm, kuru aizsardzībai informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss,” – šādi dienesta administratīvais direktors Aleksejs Petrovs skaidro, kādēļ sabiedrībai neko nevajadzētu uzzināt par dienesta pārbaudes gaitu un rezultātiem.

Tikmēr neoficiāli Pietiek informācijas avoti liecina, ka dienesta pārbaudes rezultātus nolemts slēpt tāpēc, ka to publiskošana būtu neērta Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniecei I. Znotiņai. Pārbaudē noskaidrots Finanšu izlūkošanas dienesta iekšienē labi zināmais – tieši ar dienesta vadības ziņu ir publiskoti tā rīkoto pretatmazgāšanas mācību materiāli, kurus I. Znotiņa pēcāk publiski nodēvējusi par ierobežotas pieejamības informāciju. Rezultātā iespējas ir tikai divas – vai nu atzīt I. Znotiņas prettiesisku vai vienkārši muļķīgu rīcību, vai arī censties dienesta pārbaudes rezultātus neizpaust.

Pietiek jau informējis arī par metodēm, ar kādām Finanšu izlūkošanas dienests cenšas cīnīties pret informācijas noplūdēm, - pirms mēneša tas neveiksmīgi mēģināja bloķēt sociālajā tīklā YouTube paša iepriekš izplatītos naudas atmazgāšanas apkarošanas video, kurus dienesta priekšniece pēcāk bija pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju.

Šis solis sekoja pēc tam, kad FID bija noslepenojis informāciju saistībā ar dienesta pārbaudi par iespējamo I. Znotiņas un citu iestādes vadības pārstāvju lomu klasificētas informācijas nopludināšanā.

Kā liecina YouTube informācija, FID adminstratīvais direktors Aleksejs Petrovs ir sniedzis sociālajam tīklam oficiālu apliecinājumu, ka par nodokļu maksātāju naudu tapušie videoieraksti, kuros dažādos rakursos tiek aprakstīti naudas atmazgāšanas apkarošanas procesi un kurus FID iepriekš pats bija publiskojis gan savā mājas lapā, gan YouTube, esot autortiesību objekts un tāpēc tos izplatīt esot aizliegts.

Taču Pietiek uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai gan par to, kādām lietām tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, gan par to, cik nevīžīgi šāda it kā klasificēta informācija tiek glabāta centrālajā naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādē, par to pat nenojaušot citu valstu partnerdienestiem. Šī iemesla dēļ šie videoieraksti joprojām ir apskatāmi ikvienam interesentam.