Iesaki rakstu:

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šā gada 27. martā ievietoja sludinājumu Rīgas dome mājas lapā (https://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/auc/izsole-Gulbju-mājina.htm) par „Pilsētas kanāla ūdens teritorijas daļas un krasta daļas iznomāšana kuģošanas līdzekļu stacionārās piestātnes izveidei, kas izmantojama pasažieru komercpārvadājumiem, pietauvošanai un rekreācijai (rakstiski saskaņojot ar Iznomātāju) Pilsētas kanālā posmā pie Gulbju mājiņas, Rīgā, ar kopējo platību 104 m 2 (kadastra apzīmējums 010000900288004)” izsoli.

Kā minēts Izsoles nolikuma 1.4. punktā (turpmāk – nolikums), tas ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 08.06.2010. noteikumiem Nr.515 “Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem”.

Diemžēl šie noteikumi neparedz citu nomnieka noskaidrošanas kārtību kā vien rakstisku vai mutisku izsoli (noteikumu 10. punkts). Savukārt mutiskas izsoles sarīkošanas kārtību nosaka minēto noteikumu 2.2 sadaļa (40.-53.punkts), un tā neparedz pretendentu iepriekšēju atlasi, kā noteikts RD izsludinātajā izsoles nolikumā, piemēram: nolikuma p. 1.7.1., kas nosaka – „pirmajā kārtā tiek vērtēta pretendenta iesniegtā stacionāras piestātnes un ūdens teritorijas vietas projekta priekšlikuma atbilstība Izsoles nolikuma prasībām", vai pretendentu izvērtēšanu pēc balles sistēmas, t.i., nolikuma astotajā sadaļā (piemērs – p. 8.1., kas nosaka – „Pieteikumi izsoles pirmajā kārtā tiek vērtēti slēgtā Komisijas sēdē, izmantojot punktu summēšanas metodi”).

Tieši pretēji, MK noteikumu 46. punkts nosaka: ”Ja nepieciešams papildu laiks, lai izvērtētu pieteikumu atbilstību publicētajiem iznomāšanas nosacījumiem, mutiskās izsoles beigās paziņo laiku un vietu, kad tiks paziņoti mutiskās izsoles rezultāti.” Tātad pretendentu atbilstības noteikšana iznomāšanas nosacījumiem notiek pēc izsoles, tādējādi nodrošinot likumā “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums” 3panta jēgu, proti: “Manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.” ( 3. pants.)

Tāpat no šo noteikumu 46. punkta skaidri izriet, ka ir vērtējama tikai atbilstība iznomāšanas nosacījumiem, kas nozīmē - atbilst vai nē un nav nekādi mērāma ballēs vai punktos, un vēl jo vairāk salīdzināma starp pretendentiem, jo augstāk minētā likumā noteiktais mērķis ir atsavināt vai nodot lietošanā par iespējami augstāku cenu, nevis iespējami atbilstošākam pretendentam!

42. punkts nosaka, kādos apstākļos komisija izslēdz pretendentu no dalības izsolē proti, "ja pieteikumā nav iekļauta šo noteikumu 18.punktā minētā informācija”, kas savukārt ir:

18.1. fiziska persona – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, juridiska persona, arī personālsabiedrība, – nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

18.2. nomas tiesību pretendenta pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja ir)

18.3. elektroniskā pasta adresi (ja ir);

18.4. nomas objektu, nekustamajam īpašumam arī adresi, kadastra numuru un platību;

18.5. nomas laikā plānotās darbības nomas objektā;

18.6. ja tiek rīkota rakstiska izsole, – piedāvāto nomas maksas apmēru.

Savukārt izsoles nolikumā 8.4.punkts, 8.5.punkts arī izslēdz no tālākas dalības, bet 8.6. pasaka, ka var uzvarēt izsolē pat tad, ja nav izsludināts tās datums laiks un vieta! Tas nozīmē - ir pavērta iespēja noslēgt nomas līgumu pat, ja izsole nav notikusi šo noteikumu izpratnē!

40. punkts 515. noteikumos nosaka: “Ja tiek rīkota mutiska izsole, nomas tiesību pretendents ierodas publikācijā norādītajā izsoles vietā un laikā un piesaka savu dalību izsolē, iesniedzot pieteikumu.” Tātad tas atkal izslēdz iespēju veikt iepriekšēju atlasi jo “pretendents ierodas publikācijā norādītajā izsoles vietā un laikā un piesaka savu dalību izsolē, iesniedzot pieteikumu”, tātad pieteikuma iesniegšanas vietai un laikam jāsakrīt ar izsoles norises vietu un laiku! Tāpat šis pants nosaka, ka vienīgais dokuments, kurš jāiesniedz izsoles komisijai, ir pieteikums, nevis skiču projekts!

Šāda kārtība, kā arī pieteikumam pievienojamā piestātnes projekta priekšlikuma dokumentācijas iesniegšanas termiņš neliecina par vēlmi iznomāt minēto īpašumu par iespējami augstāko nomas maksu, bet gan par centieniem ierobežot pretendentu skaitu un līdzvērtīgas iespējas dalībai izsolē.

Nolikuma 8.5. punkts nosaka: “Komisija pretendentu piedāvājumā iesniegto stacionāras piestātnes dizaina un laukuma noformējuma vizualizāciju vides kontekstā un vēsturiskajā vidē iesniegs Rīgas pilsētas būvvaldē atzinuma sniegšanai par to, vai pretendentu piedāvātās piestātnes dizaina un laukuma noformējuma vizualizāciju vides kontekstā un vēsturiskajā vidē drīkstēs uzstādīt norādītajā Rīgas Pilsētas kanāla daļā."

Izsoles uzvarētājam jebkurā gadījumā, lai izbūvētu piestātni, nāksies to saskaņot ar būvvaldi! Nav iespējams neko legāli uzbūvēt bez saskaņojuma ar būvvaldi! Arī, ja pretendenta sākotnējā vīzija neatbilst būvvaldes izpratnei – nāksies to mainīt, kamēr būvvalde saskaņos! Kāpēc ir vajadzība skici vētīt pirms maksimālās cenas noteikšanas?

Loģiski - lai tiktu vaļā no visiem nevēlamajiem pretendentiem un vēlamajam pretendentam tiktu noteikta minimālā nomas maksa.

Tāpat vēlos vērst uzmanību uz to, ka šajā izsolē atšķirībā no iepriekšējām piestātņu un citām līdzīgām izsolēm nez kāpēc nav prasīta drošības nauda (piem., http://mvd.riga.lv/uploads/izsole/30.1.dokumentacija.pdf 6.3. punkts ).

Interesants ir arī fakts, ka iznomātājs var nostrādāt veselu sezonu, nemaksājot nomas maksu, jo nomas līguma projekts paredz, ka iznomātājam ir tiesības lauzt nomas līgumu tikai, ja kopējais nomas maksas parāds pārsniedz 3 mēnešu maksu (5.2. punkts): tas nozīmē, ka 4 mēnešus, kas atbilst kuģošanas sezonai Latvijā, var izmantot piestātni un par to nemaksāt, neko nezaudējot, jo arī drošības nauda nav prasīta! Tātad arī gadījumā, ja lieta nonāk līdz vairāksolīšanai, vēlamais pretendents var neapstāties un solīt jebkuru summu, jo jāmaksā tāpat nebūs!

Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka iepriekš visiem interesentiem ir atteikta noma ar pamatojumu, ka nav pieļaujamas izmaiņas 19. gs. otrajā pusē izveidotajā Pilsētas kanāla apstādījumu – valsts aizsardzībā esoša arhitektūras pieminekļa (aizsardzības Nr. 6432) teritorijā. Interesanti būtu uzzināt, kas izsaucis Askolda Kļaviņa viedokļa straujo maiņu!