Iesaki rakstu:

Covid 19 ierobežojumu aizsegā atkal aktualizēta, un faktiski pabeigta kārtējā liela apmēra afēra - tā sauktās kompensācijas žīdiem par Otrā Pasaules kara laikā zaudētajiem īpašumiem, kas tiek prasītas no Latvijas valsts un kuru maksātāji būsim mēs- Latvijas nodokļu maksātāji.

Nacionālās savienības “Taisnīgums” pozīcija šajā jautājumā ir krasi noraidoša: ne Latvijas valsts, ne latviešu tauta, ne katrs Latvijas nodokļu maksātājs personiski neko nav parādā ne žīdu tautai, ne arī politisko reketieru kompānijai, kas uzdodas par žīdu tautas priekšstāvjiem. Viņiem nepienākas ne centa no Latvijas valsts līdzekļiem!

Pirmkārt, 1990. gados tika pieņemts un īstenots likums par denacionalizāciju, kura ietvaros savus zaudētos īpašumus likumīgi varēja atgūt visi Latvijas Republikas pilsoņi un viņu mantinieki neatkarīgi no tautības un valsts piederības. Īpašumus varēja atgūt arī reliģiskas draudzes - gan kristieši, gan arī jūdaisti. 

Denacionalizācijas procesam bija termiņš, kura laikā bija jāpiesakās un savas tiesības jāizmanto, un tās izmantoja arī daudzi žīdi. Denacionalizācijas procesam noslēdzoties, pieteikumi par īpašumu atgūšanu vairs netika pieņemti ne no viena neatkarīgi no tautības. Mēs neuzskatām, ka attiecībā uz žīdiem būtu jāizdara izņēmums un jāpiešķir viņiem īpašas privilēģijas, kuras jau tā viņiem tikušas radītas salīdzinājumā ar citu tautību Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, atsevišķos gadījumos atdodot Latvijas brīvvalsts laicīgo organizāciju namīpašumus, balstoties uz etnisko piederību. Šādu etnisku privilēģiju vispār nedrīkst būt, un, ja tādas rada, tad tikai par labu valstsnācijai- latviešiem.

Otrkārt, pieprasot īpašas kompensācijas no Latvijas valsts, tieši un netieši Latvijas valsts tiek apsūdzēta noziegumos pret žīdiem. Kompensācijas ir jāmaksā tiem, kas ir vainojami kādos noziegumos. Bet ne Latvijas valsts, ne latviešu tauta pret žīdiem nekādi nav noziegusies. Ja kāds konkrēts latvietis ir bijis iesaistīts noziegumos, kas veikti pret žīdiem, tad par to nav atbildīga ne Latvijas valsts (kura tajā laikā bija okupēta), ne latviešu tauta. Arī mēs neprasām žīdu kolektīvo atbildību par atsevišķu žīdu izdarītajiem noziegumiem pret cilvēcību, un konkrēti - pret latviešiem. 

Tie politiskie reketieri, kas it kā žīdu vārdā izvirza nekaunīgas un neadekvātas prasības pret Latvijas valsti, tikai provocē negatīvu latviešu attieksmi ne tikai pret sevi, bet visu etnisko kopienu, kuras vārdā viņi uzņēmušies runāt. Kam tas ir izdevīgi?

Treškārt, miljonu prasītājiem, nesenā pagātnē radītajām žīdu sabiedriskajām organizācijām, kas apvieno pārsvarā okupācijas laikā ieceļojušos žīdus un viņu pēctečus, ir visai nosacīts un neliels sakars ar vēsturisko Latvijas žīdu kopienu un tās piederīgajiem, kuriem kādreiz piederējušos īpašumus tie tagad vēlas reideriski sagrābt. Aiz visām liekulīgajām runām par “vēsturisko taisnīgumu” slēpjas konkrēti afēristi un viņu izshēmoti biznesa projekti. Mūsu valstij tie nav jāapmaksā!

Jebkāda piekāpšanās šīm nepamatotajām, aizskarošajām, reketieru cienīgajām prasībām būtu klaja ņirgāšanās par vēsturisko taisnīgumu, tieša un ciniska latviešu tautas aplaupīšana un diskriminācija.