Iesaki rakstu:

Jaunie konservatīvie uzskata, ka valstij būtu rūpīgi jāizvērtē visu iesaistīto personu loma digitālās televīzijas krāpšanas skandālā, kur apsūdzības izvirzītas bijušajam SIA "TET" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām. Tā, kā Juris Gulbis ir apsūdzēts krāpšanā saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanu un mediji iepriekš ziņojuši, ka zaudējumi valsts uzņēmumam bijuši gandrīz 7,6 miljonu eiro apmērā, nekādā gadījumā nav pieļaujama kompensāciju maksāšana par šī amata atstāšanu. Tā vietā būtu nepieciešams rīkoties, lai piedzītu zaudējumus, ko valstij radījusi esošās vadības saimniekošana.

Jāatgādina, ka SIA "Tet" ( iepriekš SIA "Lattelecom") padomi jau kopš 2009.gada 1.decembra vada Gatis Kokins, kurš pats ir bijis klāt vairākos digitālās televīzijas ieviešanas posmos un šo 11 gadu laikā nekad nav publiski centies aktīvi rīkoties, lai atgūtu valstij nodarītos zaudējumus. Tā vietā ir notikusi izvairīšanās un iespējama pēdu slēpšana, kas turpinās līdz pat šim brīdim. "TET" padome izvēlējusies taktiku, tērējot valsts uzņēmuma naudu īpašu ārvalstu ekspertu algošanai. Ģenerālprokuratūra jau ir paudusi skaidru nostāju par notikušo, un faktiski "TET" padomes darbības var uztvert kā valsts līdzekļu izšķērdēšanu, par kuru vainīgie būtu saucami pie atbildības.

Valstij, kurai pieder vairākums SIA "TET" kapitāldaļu, ir nekavējoši jārīkojas un jānomaina valsts pārstāvis uzņēmuma padomē, jo esošie pārstāvji atrodas interešu konfliktā un nespēj objektīvi novērtēt patiesās valsts un sabiedrības intereses šajā uzņēmumā.

Kā ziņojuši mediji, pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Andris Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais Kempmayer Media Limited, kas izrādījās "pastkastītes firma" ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Kā norāda mediji, afēru atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns.

To, ka Kempmayer bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā 5 miljonus eiro. Tos, par Šķēles aizdotu naudu, samaksājis Andrejs Ēķis, kurš bijis Kempmayer akcionāru sastāva organizētājs.

Mediji iepriekš norādījuši, ka šeit arī ir meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru. Kempmayer naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada stāvēja muitas noliktavās Latvijā, bet vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. Kempmayer raidītājus un staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Gintara Kavača vadīta firma. Kā vēsta raidījums, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai Hannu Digital bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri, tāpēc 2008.gadā panākta sadarbība ar Lattelecom, kuru arī tolaik vadīja Gulbis.

* Publikācijā saglabāta oriģinālrakstība