Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nav ko teikt par pēdējā laikā aizvien biežāko situāciju, kad prokuratūra sastāda tādus kriminālprocesa izbeigšanas lēmumus, kas faktiski nevienam nav pārsūdzami. Savukārt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš sava priekšnieka vietā apgalvo – viņš vispār nesaprotot, par kādiem kriminālprocesiem runa.

Kā jau ziņots, pēdējā laikā LR Ģenerālprokuratūra aizvien biežāk atsaka pārsūdzības iespējas kriminālprocesos, aizbildinoties ar Kriminālprocesa likuma normām un to pamatojot ar viedokli, ka sabiedrības pārstāvji nav uzskatāmi par cietušajiem iespējamos noziedzīgajos nodarījumos, kuros ievērojamus zaudējumus cietusi Latvijas valsts.

Skaļākais no šiem gadījumiem saistīts ar Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu noziedzīgu vai nolaidīgu rīcību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu, sastādot šo lēmumu tā, lai to nebūtu iespējams pārsūdzēt ne tikai tām personām, kas bija vērsušās prokuratūrā ar iesniegumiem bankas pārņemšanas sakarā (tostarp Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai un finanšu ministram Einaram Repšem), bet arī jebkuram citam, kas uzskata sevi par cietušu no Parex bankas kraha un pārņemšanas.

Pēc šī gadījuma Pietiek vērsās pie Kalnmeiera ar oficiālu pieprasījumu, vēloties uzzināt, kāda ir viņa kā LR ģenerālprokurora nostāja šajā jautājumā un ar kādiem argumentiem viņš to pamato. Tāpat Kalnmeieram tika pieprasīts paskaidrot, vai viņš kā LR ģenerālprokurors uzskata par pieņemamu situāciju, kad LR pilsoņiem nav tiesību izteikt neapmierinātību ar paviršu prokuratūras pārstāvju darbu un pieprasīt šī darba pārskatīšanu un uzlabošanu.

Taču Kalnmeiers uzskatījis par labāku no atbildēm uz šiem jautājumiem izvairīties, to sniegšanu pārliekot uz virsprokurora Kalniņa pleciem. Tas savukārt paziņojis, ka „prokuratūra nekādā veidā neierobežo LR pilsoņiem tiesības izteikt neapmierinātību ar paviršu prokuratūras pārstāvju darbu un pieprasīt šī darba pārskatīšanu un uzlabošanu, taču darba (konkrētu lēmumu) pārskatīšana var notikt likumā noteiktā kārtībā”.

Nekādus konkrētus argumentus Kalniņš gan nav minējis, to pamatojot ar apsvērumu, ka „diemžēl nerodas iespēja izvērtēt prokuroru rīcību un izteikties par norādi” saistībā ar pārsūdzības neiespējamību, jo neesot saprotams, par kādiem tieši kriminālprocesiem runa. Turklāt, kā piebilst visprokurors, īstais vainīgais jebkurā gadījumā esot nevis Ģenerālprokuratūra, bet gan likumdevēji.

Novērtē šo rakstu:

0
0