Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2018. gada 11. jūnijā portālā “PIETIEK.com” tika publicēts un joprojām publikai ir pieejams personas vārdā Mareks Vilkins raksts ar tendenciozu un apkaunošu virsrakstu “Kad aita pārtop par medību ideoloģi (un otrādi)”. Šī publikācija, pirmkārt, norāda uz tās autora klāji negatīvo un nepamatotu attieksmi pret Latvijas iedzīvotāju ievērojamu daļu – medniekiem. Otrkārt, šajā publikācijā ir ietvertas konkrēto personu goda un cieņu aizskarošās nepatiesas ziņas.

Kā ir zināms, viedokļu daudzveidība un to izpaušana nav nosodāmas un ir respektējamas. Tomēr ir jāuzsver, ka personas vārda brīvība nav bez robežām un absolūta. Proti, uz masu plašsaziņas līdzekļos izplatāmo informāciju attiecināmas tiesību normas, tai skaitā likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteikumi un prasības.

Esmu pārliecināts, ka portāla redakcijai ir zināms, ka šajā likumā ir noteikts, ka aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu. Līdz ar to uzskatu par pārpratumu augstākminētās publikācijas izvietošanu publiskajā telpā.

Saskaņā ar nosaukto likumu, iesniedzot pieprasījumu (iesniegumu) par nepatiesu ziņu atsaukšanu vai atvainošanos, fiziskās vai juridiskās personas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai. Tai skaitā šīm personām ir tiesības prasīt atvainošanos.

No šā likuma 21. panta izriet, ka masu informācijas līdzeklim ir jābūt pierādījumi, ka publicētā informācija atbilst patiesībai, pretējā gadījumā tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums vai atvainošanās jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas (pārraidītas) nepatiesās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija. Saskaņā ar šo pantu strīdus gadījumā ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona šo ziņu atsaukumu vai atvainošanos var pieprasīt tiesas ceļā.

Balstoties uz noradītām likuma normām, lūdzu nekavējoties nodzēst (izvilkt no publiskās aprites) 11.06.2018 publikāciju “Kad aita pārtop par medību ideoloģi (un otrādi)”.

Gadījumā, ja redakcijas rīcībā ir pierādījumi tam, ka raksta autora izplatītās ziņas daļas atbilst patiesībai, līdz ar ko publikācijas dzēšanai nav pamata, pieprasu nekavējoties atsaukt kā nepatiesas šādas konkrētas ziņas:

“Kad par Eiropas mednieku organizācijas FACE vienu no vienpadsmit viceprezidentiem izraudzījās Lindu Dombrovsku (attēlā), viens no viņas pienākumiem kļuva sacerēt regulārus pret vilkiem vērstus rakstus”.

“Tikai lieta tāda, ka VMD Medību daļa (Rīgas kantoris), kas sastāv no 3 ierēdņiem, publiski visas suņu nokostās un savainotās aitas piedēvē vilkiem – lai „pamatotu” kvotas lielumu, kuru mednieki pēc tam cenšas izpildīt 9 mēnešus.”

“Visa iepriekšējā izrunāšanās par Alpiem ir lirika, jo tai nav nekāda sakara ar Latviju, kur lūši vispār nerada nekādus zaudējumus, bet vilki pērn nokoda 70 aitas (protams, nevienu birokrātu Valsts meža dienestā neinteresē vai to aitu nokoda vilks vai suns). Par spīti šiem faktiem, lūšus apšauj 30% apmērā no Latvijas populācijas, bet vilkus 50%-60% apmērā no populācijas. Skaidrāk izsakoties, tiek apšauta puse no katras vilku ģimenes (tai skaitā divus mēnešus veci kucēni un mātes ar mazuļiem vēderā). Un tā katru gadu. Neskatoties uz to, ka medniekiem, kas veido 1% no Latvijas sabiedrības, labākajā gadījumā pieder 4% no mežu platībām.

Tātad brieži, stirnas, aļņi, kā arī vilki un lūši izaug ne-mednieku īpašumos, kuri pārtiku (tai skaitā gaļu) iegūst no lauksaimniecības. Līdzšinējā mednieku programma bija mākslīgi kāpināt pārnadžu skaitu (tos piebarojot un neizpildot limitus) un maksimāli apšaut vilkus un lūšus, kurus viņi pielīdzina meža ugunsgrēkam, pēc kura mežā paliek pāri tikai ragi un nagi. Rezultātā katru gadu ir miljonos mērāmi zaudējumi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, un ceļu satiksmes negadījumos tiek sabojāta veselība vai pat zaudēta dzīvība. Toties uz katru mednieku-kolhoznieku sanāk 200 kg medījuma gaļas.”

“Asiņainās vienprocentīgās minoritātes ideologi ļoti saasināti apzinās šo samilzušo sabiedriskā tēla problēmu, jo vidējais mednieks ir 60 gadus vecs un ar šādu imidžu nav iespējams uzrunāt jauno paaudzi. Kā krīzes risinājumi tiek piedāvāti trīs pasākumi:

a) Linda Dombrovska & Co centīsies attēlot medniekus par balto un pūkaino aitu aizstāvjiem mājsaimnieču mērķauditorijasi kurām dzīvē pietrūkst asumiņš;

b) 400 viltoto medību apliecību krusttēvs un dīleris Jānis Baumanis pacentīsies uzrakstīt mednieku Ētikas kodeksu, lai atkal par samaksu varētu rīkot 'seminārus' un apmaksāt trofeju medības eksotiskās zemēs. Kādu laiku atpakaļ šis medību funkcionārs par 38 000 latiem (54 000 eiro) uz 90 lapām uzcepa medību attīstības stratēģiju, kuras galvenais ieteikums bija samazināt medību iecirkņu skaitu un līdz ar to palielināt medību platības, kuras vidēji izmanto viens medību kolektīvs, lai efektīvāk varētu apsaimniekot pārnadžu populācijas. Šobrīd medību klubu skaits ir vairāk nekā dubultojies un stratēģijas kopiju atliekas karājas mednieku mājas sausajā atejā uz nagliņa”          

“Šobrīd Latvijā dabas aizsardzības politikā, lieki teikt, nekas tamlīdzīgs nenotiek – Latvijas valsts meži rīko komercmedības ārzemniekiem, kur vilka nošaušana ir par velti kā bonuss, lai pievilinātu medniekus no Vācijas, Dānijas u.c. zemēm, kur vilkus medīt aizliegts vispār vai atļauts izņēmuma kārtā, bet ne kā pie mums - 9 mēnešus gadā.”

“Kārtējo reizi var pārliecināties, ka roku rokā ar rijību iet mednieku melu kultūra, kas jāizplata masu medijos par lūšiem un vilkiem, lai tikai nodrošinātu sev pienākošos 200 kg gaļas, kas izaug ne-mednieku īpašumos...”

Atsevišķi no augstākminētām ziņām lūdzu atsaukt un portālā izvietot redakcijas vai publikācijas autora atvainošanās sakarā ar šādu patiesībai neatbilstošu un manu cieņu un godu aizskarošo ziņu:

“Atsaldētais Haralds Barviks pārējiem medniekiem centīsies stāstīt par to kā būt labestīgam pret savvaļas dzīvnieku – tad medībās būšot veiksme. Pirms dažiem gadiem šis trulenis ar vēl trīs korišiem aizbrauca uz Azerbaidžānu pie ezera, kur putni atpūšas migrācijas pārlidojuma laikā. Divu dienu laikā katrs no šīs četrotnes esot izšāvis 700 patronas. Kad žurnāliste prasīja, cik tad putnus nošāvis, atbildēja, ka nezinot, jo pakaļ neesot gājuši. Un tūlīt sāka stāstīt par apsildāmajām grīdām mednieku mājā un to, kādus ēdienus šefpavārs esot gatavojis.”

* biedrības „Latvijas mednieku asociācija” valdes priekšsēdētājs. Saglabāta iesnieguma oriģinālrakstība.

Red.piez. Nekas no uzskaitītā atsaukts netiks. Pietiek.com viedoklis pilnībā sakrīt ar raksta autora viedokli par, mūsuprāt, atbaidošo radību – vilcēnu šāvēju Lindu Dombrovsku un viņas kompanjoniem. Drīzumā varat gaidīt publikācijas par Haralda Barvika vadītās biedrības un Lindas Dombrovskas savdabīgo uzņēmējdarbību, ienākumu avotiem u.c.

Novērtē šo rakstu:

115
30