Iesaki rakstu:

Nedaudz vairāk kā nedēļu pirms 9. jūlijā paredzētā Tautas partijas (TP) kongresa lēmums par piedalīšanos Saeimas ārkārtas vēlēšanās vēl aizvien nav izkristalizējies. Pēc TP politiķu teiktā, pašlaik izšķiršanās ir starp lēmumu šīs vēlēšanas vispār izlaist un lēmumu tajās startēt pilnīgi citā sastāvā, iespējams, ar „jauniešu sarakstu”, lai TP noņemtu „oligarhu partijas” zīmogu. Tas, ka septembra vēlēšanās nepiedalīsies Andris Šķēle, esot gandrīz izlemts jautājums, viņš pats esot starp tiem, kas apšauba lietderību TP vispār piedalīties vēlēšanās. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Šķēlem ir atbalsts nodaļās, ja viņš pats izlemtu kandidēt.

Nākamnedēļ notiks vēl vairākas sanāksmes ar TP reģionu pārstāvju piedalīšanos, kurās plānots līdz nākamsestdien paredzētajam kongresam izkristalizēt lēmumu par to, kā un vai piedalīties Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Trešdien notikušajā TP valdes sēdē, kurā dēļ vasaras atvaļinājumiem un komandējumiem bijusi maza pārstāvniecība, partijas spice Šķēles vadībā nav pietuvojusies gala lēmumam, liecina vairāku sanāksmes dalībnieku Pietiek teiktais. Tomēr līdz šim vairāk esot dzirdams viedoklis, ka šīs vēlēšanas jāizlaiž. Neviens no uzrunātajiem arī nebija tik optimistisks, lai prognozētu, ka TP ir izredzes pārvarēt 5% barjeru iekļūšanai 11. Saeimā.

„Šai situācijā Tautas partija nevar pārvarēt 5% barjeru,” Pietiek atzina TP valdes loceklis, Cēsu mērs Gints Šķenders. Viņaprāt, ārkārtas vēlēšanās nav jāpiedalās nevienam no 10. Saeimā ievēlētajiem politiķiem, „ja jau visi ir atlaisti un visi ir vainīgi”, un tas attiecoties arī uz citām partijām, ne tikai TP. Pēc Cēsu mēra domām, uzsvars sarakstā jāliek uz jauniem cilvēkiem ar labu izglītību - tādiem kā Stenfordas universitātes beidzējs Mārtiņš Zemītis un gados jaunais jurists Reinis Bērziņš.

TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns piekrīt, ka „jauniešu saraksts” gan dotu degsmi kampaņai, gan noņemtu jautājumu par TP kā „oligarhu partiju”, tomēr šaubās, vai vērts cīnīties labākajā gadījumā par dažām vietām Saeimā, zinot, ka TP nespēs realizēt savu programmu. Zalāns uzskata, ka šajās vēlēšanās partijai nav jāstartē, un ar šādu viedokli viņš uzstāsies 9. jūlija kongresā. Viņu neinteresējot „politiskais balagāns, bet cīņa starp partiju programmām”, bet tieši pēdējā – konkurences starp idejām, nevis pretoligarhu lozungiem – tā šajā īsajā priekšvēlēšanu kampaņā pietrūkšot. Tādēļ Zalānam neesot vēlēšanās arī pašam startēt, lai gan lēmumu viņš vēl nav pieņēmis: „Es kongresā paudīšu šo savu viedokli un gribu, lai tad ir diskusija no sirds un lēmums tiek pieņemts demokrātiski.”

Viens no TP jaunajiem politiķiem Mārtiņš Zemītis uzskata, ka partijai šajās vēlēšanās nav jāpiedalās, bet, ja tiktu nolemts tomēr startēt ar „jauniešu sarakstu”, viņš ir gatavs kandidēt. „Valstī ir radīti šķiru cīņas, personību nomelnošanas un raganu medību apstākļi, kuros labējām, konservatīvām idejām un to nesējiem nav izredžu,” viedokli par nestartēšanu argumentē Zemītis. Cits TP jaunais politiķis Reinis Bērziņš pieļauj, ka TP vēlēšanās varbūt ir jāstartē arī „bez ilūzijām par pārstāvību”, bet tikai, lai parādītu, ka tai ir alternatīvs piedāvājums. Vēl viens TP jaunais politiķis Guntis Gūtmanis atzīst, ka startam ar „jauniešu sarakstu” būtu savs ieguvums, jo tas vismaz attiecībā uz TP liegtu kampaņā visu diskusiju novirzīt uz oligarhu tēmu, bet starts šādā sastāvā objektīvi neļautu cerēt uz pārstāvību Saeimā. Latvijas vēlētāji balso par pazīstamiem uzvārdiem, bet TP jaunajiem politiķiem šāda resursa nav. „Jauniešiem tas būtu vairāk kā treniņš, lai gan pluss būtu publiskās debates, kur TP jaunieši  ar savu lielisko izglītību būtu pārāki par citu partiju pieredzējušajiem politiķiem,” saka Gūtmanis.