Iesaki rakstu:
Pilnībā atbalstu viedokli, ka foto radariem ir jābūt, taču tas mīklainais veids, kā tie tiek ieviesti dzīvē, ir, maigi izsakoties, zem katras kritikas. Un kārtējo reizi mēs saskaramies ar valsts amatpersonu neizdarību - nav sakārtota normatīvā bāze. Nebiju dziļāk pētījis šo lietu līdz brīdim, kad manā pasta kastītē iekrita "maksas foto".
Nosūtu informācijai savus atklājumus, - varbūt Jums būs interesanti, varbūt varat papētīt šo lietu vēl dziļāk, varbūt nepiekritīsiet, bet fakti ir šādi, kas, manuprāt, prasās pat pēc prokuratūras iejaukšanās.
1. Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana. Nenoliedzami pārkāpumu fiksēšana ir viens no valsts pārvaldes uzdevumiem. Tos saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu var deleģēt privātpersonai (respektīvi, V-Traffic jeb iepriekšējam Vitronicam), ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Šāda normatīvā akta nav (vismaz man nav izdevies tādu atrast). Nenoliedzami arī deleģēšanas līgumam ir jābūt publiski pieejamam iestādes (policijas) mājas lapā.
Turklāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) neparedz privātpersonai iegūt pierādījumus ar tehnisku līdzekļu palīdzību, kas ļauj secināt, ka administratīvo pārkāpumu lietvedībā policijas rīcībā esošās ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, nav pieļaujams izmantot kā pierādījumus, jo tās nav iegūtas un procesuāli nostiprinātas LAPK noteiktajā kārtībā. Jo īpaši LAPK 243. panta divpadsmitajā daļā uzsvērts, ka par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo kodeksu vai citu likumu nebija tiesību to veikt.
2. Fotoradaru verifikācija. Saskaņā ar likuma "Par mērījumu vienotību" 1. panta 16. punktu verificēšana ir darbību kopums, lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām. Savukārt Ministru kabineta 09.01.2007. noteikumi Nr. 40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (pielikuma 1.5. un 1.6. punkts) nepārprotami norāda, ka valsts metroloģiskajai kontrolei ir pakļautas 1) autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīces (policijas ekipāžās uzstādītie un "rokas" radari) un 2) tehniskie līdzekļi (fotoiekārtas un videoiekārtas), kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli (fotoradari PoliScan).
Latvijas Republikā tiesības veikt iekārtu pirmreizējo verificēšanu saskaņā ar Ministru kabineta 28.06.2005. noteikumu Nr. 455 "Kārtība, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un tirgus uzraudzība" 6. punktu ir tām Latvijas inspicēšanas institūcijām, kas ir akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspicēšanu".
Iepazīstoties ar valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" mājas lapā izvietoto Latvijas Republikā akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstu, secināms, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs", kas veikusi fotoradaru verifikāciju, ir akreditēta veikt autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīču pirmreizējo un atkārtoto verificēšanu. Savukārt tā nav akreditēta veikt tehnisko līdzekļu (fotoiekārtas un videoiekārtas), kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, pirmreizējo un atkārtoto verificēšanu. Jāpiebilst, ka Latvijas Republikā nav nevienas akreditētas iestādes, kuras būtu tiesīgas veikt šo iekārtu pirmreizējo un atkārtoto verificēšanu.
Neskatoties uz šo būtisko faktu, Latvijas Republikā joprojām saskaņā ar Ministru kabineta 22.08.2006. noteikumiem Nr. 694 "Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība" uz ceļiem tiek izmantoti tehniskie līdzekļi (fotoiekārtas vai videoiekārtas), lai fiksētu pārkāpumus ceļu satiksmē, neapturot transportlīdzekli.
No šī tikai varu izdarīt secinājumu, ka visi iekasētie miljoni (šķiet, vairāk par pieciem) sodos ir nelikumīgi iekasēti.
Kā jau minēju sākumā, atbalstu foto radaru esamību, taču ir jābūt skaidrai un juridiski korektai kārtībai, kā tie tiek pielietoti dzīvē.
P.S. Interesanta, protams, arī ir policijas atruna, ka "maksas fotogrāfijā" uz automašīnas valsts reģistrācijas numura zīmes vispār nav salasāms valsts kods - tas neesot nepieciešams, jo burtu un ciparu kombinācija un izvietojums ir autentisks pazīmju kopums, kas nepieciešams un ir pietiekams, lai noteiktu auto valstisko piederību. OK, Latvijas numuru zīmes varbūt ir mazliet unikālas, bet ko darīs policija, kad apvienos visu Baltijas valstu sodīšanas sistēmas un nebūs redzams valsts kods? Lietuvas, Somijas un Zviedrijas reģistrācijas numuru zīmes ir teju identiskas. Faktiski sanāk, ka administratīvais akts tiek izdots uz pieņēmumu un varbūtības pamata. Vai APL vai LAPK to pieļauj? Laikam jau tomēr nē.
P.P.S. Problēmas apmēru un nopietnības vadīts labprāt palikšu anonīms.