Iesaki rakstu:

Publicējam Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes oficiālo viedokli par portālā Pietiek publicēto rakstu „Ierēdņa lēmums, kas gandrīz prasīja ar vēzi slimā zēna dzīvību, esot „privātpersonas lēmums” un „privātās dzīves” sastāvdaļa.

„Nacionālā veselības dienesta sniegtā atbilde portālam ir neatbilstoša labas pārvaldības principiem. Lai nodrošinātu caurskatāmu valsts pārvaldi un īstenojot valsts funkcijas, amatpersonai nav savu interešu uz savu datu aizsardzību, tādēļ iestādei bija jāsniedz medija pieprasītās ziņas. Tas izriet arī no Valsts pārvaldes likuma, kas nosaka atklātas valsts pārvaldes principus:

10.pants. Valsts pārvaldes principi

(1) Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

(2) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības.

(3) Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

(4) Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.

(5) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Tāpat ir nepamatota valsts pārvaldes darbinieka atsaukšanās uz Informācijas atklātības likuma un Fizisko personu datu aizsardzības likuma pantiem. Ja par šo gadījumu nebūtu sižetu TV, ierēdņa argumentācijai varētu piekrist, bet konkrētajā gadījumā informācija par fiziskās personas veselības stāvokli un diagnozi jau tika publiskotas no tuvinieku puses, līdz ar to uz šo gadījumu ir attiecināms Informācijas atklātības likuma 5.panta (6) daļas regulējums:

 (6) Par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir jau publicētas.

Papildus vēlos uzsvērt, ka Fizisko personu datu aizsardzības likums aizstāv fiziskas personas privātos datus (arī veselības stāvokli), kas jau tika publiskots, nevis publiskā sektorā veiktās darbības. Diemžēl nākas secināt, ka šādi konkrēti gadījumi grauj valsts pārvaldes prestižu un neveicina sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Valsts kanceleja atbalsta mediju centienus prasīt atbildīgās personas, jo tikai tā var prasīt atbildību no konkrētām valsts pārvaldes amatpersonām un vairot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.”