Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pastāvot aizdomām, ka Valsts prezidenta vēlēšanās ar pirmo mēģinājumu nevienu kandidātu ievēlēt neizdosies, politikas kuluāros valda neskaidrība, vai kāds politiskais spēks pirmajai vēlēšanu kārtai izvirzīs kandidātu, kas būtu alternatīva izvēlēs iespēja iepretim Valdim Zatleram, kuram jau faktiski garantēta izvirzīšana no Vienotības. Ja Zatlers pirmajā kārtā būtu vienīgais kandidāts, politiskajiem spēkiem, ja tie to vēlētos, būtu grūtāk sabiedrībai izskaidrot, kādēļ esošais prezidents nav guvis atbalstu. Citādāk būtu, ja viņam līdzās stāvētu vēl kāds, iespējams, plašam sabiedrības un politiķu lokam pieņemams kandidāts. Šai sakarā skatieni ir pievērsti Saskaņas centra un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK virzienā. Ne viena, ne otra vēl nav izlēmusi, vai virzīs savu kandidātu pirmajai vēlēšanu kārtai, izšķirties solot pēc tikšanās ar Zatleru maija otrajā pusē. 

Politikas kuluāros izskan versijas: ja uz pirmo vēlēšanu kārtu kāds no Saeimas opozīcijas spēkiem izvirzīs spēcīgu konkurentu Zatleram, tas varētu liecināt, ka aizkulisēs jau ir panākta politiska vienošanās par plašāku atbalstu šim kandidātam, nevis esošajam prezidentam. „Nē, tas tā noteikti nav, pilnīgi noteikti. Tas, ka mēs varam nākt klajā ar kādu, kas varētu būt tautā plaši atbalstīts, tas ir cits jautājums, bet par kaut kādu aizkulišu vienošanos absolūti un kategoriski – nekādā gadījumā. Mēs nespēlējam šīs spēlītes,” šādu iespēju Pietiek pirms Lieldienām kategoriski noraidīja viens no Nacionālās apvienības līderiem Imants Parādnieks.  

Tomēr Parādnieks nebūtu Zatlera vietā pārliecināts, ka par viņa pārvēlēšanu uz otru termiņu nobalsos visi Vienotības Saeimas frakcijas deputāti, par spīti jau paustajam atbalstam. Tāpat viņam ir šaubas, ka Zatlera pārvēlēšanai pietiks balsu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas. „Es par to nebūtu pārliecināts, diplomātiski izsakoties,” saka Nacionālās apvienības politiķis. „Virzīt savu kandidātu, tas tagad īsti nav aktuāli, vēl jau visādi var gadīties ar to pirmo kārtu. Mēs taču redzam, ka spēlīte turpinās – saka vienu, domā otru un dara trešo, un, kas ienāks galvā vadošajiem politiķiem vai tiem, kas viņus vada, to mēs vēl redzēsim.”

„Mēs par to vēl spriežam. Domāju, pēc tikšanās ar Zatleru mēs sapratīsim – vajag vai nevajag [virzīt savu kandidātu],” skaidro Parādnieks. Tomēr no viņa kritikas par Zatlera nesenās Maskavas vizītes laikā panāktajām vienošanām un apspriestajiem projektiem, rodas iespaids, ka politiķis atbildes sniegšanu atliek diplomātisku un taktisku apsvērumu dēļ, un patiesībā Zatleram šī politiskā spēka atbalsta visticamāk nebūs. „Prezidenta pēdējie izteikumi gan ne par ko tādu neliecina, kas liktu nosliekties viennozīmīgi pieņemt lēmumu nospiest balsošanas pogu par Zatleru, pat ja nav cita kandidāta, bet varbūt kaut kas mainās līdz ievēlēšanai,” atzīst Parādnieks.

Rūgtumu, caur ko Nacionālās apvienības politiķi raugās uz Zatleru, varētu būt radījusi prezidenta pozīcija valdības veidošanas sarunās tūlīt pēc vēlēšanām. Lai gan oficiāli Rīgas pils šādu savu pozīciju neatklāja, plašs procesā iesaistīto politiķu loks toreiz, argumentējot pret Nacionālās apvienības aicināšanu valdības koalīcijā, atsaucās tieši uz prezidenta nostāju. Pēc amatpersonu teiktās, bet oficiāli neapstiprinātās informācijas, Rīgas pilī bija bažas, ka Visu Latvijai politiķu radikālākā pozīcija nacionālos jautājumos var radīt vairāk sarežģījumu, nekā stabilitātes valdības darbā, īpaši – tuvojoties 16. martam.

Nacionālās apvienības politiķi ziemā uzrunāja vairākus radošās inteliģences pārstāvjus, aicinot no sava vidus piedāvāt kandidātus prezidenta amatam, bet noprotams, ka šī iecere nav bijusi veiksmīga. „Mēs cerējām, ka inteliģence spēs vienoties par kādu vienu kandidātu no sava vidus, bet arī tur domas sadalījās – viena daļa atbalsta esošo prezidentu, citi saka, ka vajag kādu jaunu, bet īsti pārliecināti nav,” atzīst Parādnieks.

Novērtē šo rakstu:

0
0