Iesaki rakstu:

Kāda sekotāja manā Facebook laika joslā ierakstīja: "Otto, aizmirstiet, ka saprotat krieviski. Šo valodu vajadzēja izslēgt no ikdienas sarunas un apziņas jau 1991 gadā. Tas ir liels ieguvums, ja gribat dzīvot un justies labi Latvijā.”

Paskaidroju: man nav ne mazākumo iebildumu ne pret krievu valodu, ne pret krieviem, ne pret kādu citu tautu. Krievu valodas prasmes uzskatu par vērtīgām zināšanām un joprojām turpinu lasīt, runāt krieviski. Un negrasos to aizmirst - krievu valoda ir tikpat skaista, kā franču, igauņu, poļu, katalāņu, ukraiņu, kantoniešu, vācu, ivrīta, līvu un citas valodas. Negrasos to izslēgt no savas apziņas. (No pieminētajām, protams, visas nezinu.)

Krievu valoda man saistās ar brīnišķīgu literatūru, mūziku, balādēm, lielisku kino, izcilu humoru. Ik pa brīdim kaut ko mēdzu dungot krieviski. Un turpinu lasīt grāmatas arī krievu valodā. Man ir daudzi labi draugi krievi, apbrīnoju viņu plašo dvēseli un īpašo sirsnību.

Neapšaubāmi Latvijā valodu politika šobrīd ir greiza un neveicina krievvalodīgo iekļaušanos latviešu valodas telpā. Bet tas ir cits stāsts - valodu un krievus kā tautu par to nevajag vainot. Tā ir kremlinu un vietējo aģentu tīša integrācijas bremzēšana, sašķeltas sabiedrības uzturēšana. Un pēdas šiem integrācijas pretiniekiem, Kremļa politikas atbalstītājiem stiepjas līdz pat Latvijas Valsts prezidenta kancelejai. Par to drīzumā sekos plašāks stāsts.

Protams, putlerieši mani mēdz apmelot par "rusofobu," bet nekad nav spējuši parādīt kaut vienu manu rakstu vai paziņojumu, kas būtu vērsts pret krieviem vai krievu valodu. Viņi ir svēti pārliecināti, ka Putina režīma kritika ir vēršanās pret Krieviju kopumā, kas, protams, ir absurds. 

Krieviju uzskatu par skaistu zemi un krievus par vienlīdz jaukiem cilvēkiem kā jebkuru citu tautu. Brīvajā pasaulē cilvēki mierīgi var kritizēt, piemēram, Angelu Merkeli, Makronu vai ASV prezidentu. Vāciešiem, frančiem vai amerikāņiem nenāk ne prātā šos kritiķus apvainot Vācijas, Francijas vai ASV nīšanā. Nesen bija diezgan daudz cilvēku, kas neganti kritizēja bijušo ASV prezidentu Trampu. Vai tas nozīmēja, ka viņi visi bija amerikāņu nīdēji? Taču nē - kādas muļķības! 

Tieši tāpat daudzi mēdz kritizēt Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu. Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki ienīst Lielbritāniju? Taču nē, prātiņ, nāc mājās! Un tieši kāpēc Putina režīma kritizēšana pēkšņi nozīmē Krievijas un krievu nīšanu jeb rusofobiju? Tā ir nekrietna manipulācija. Lūdzu, nejauksim pirkstu ar burkānu.

Kādreiz Hitlers savā maniakālajā lielumānijā iedomājās sevi par visu Vāciju, un katrs kritiķis tika dēvēts par Vācijas ienaidnieku. Un pie pirmās izdevības nogalināts - nošauts, sadedzināts, noindēts, ieslodzīts vai piekauts. Tā ir totalitāru režīmu pazīme - vadonīša vienādošana ar visu valsti, tautu un katra kritiķa nolamāšana par tautas nīdēju. Tieši to pašu šobrīd atkārto Putins un viņa pielūdzēji un auss laizītāji.

Savu politisko pāliecību esmu sen deklarējis par lennartmeristismu. Eiropas domātājs Lenarts Meri reiz savā runā pateica skaidri un gaiši: “Mēs ienīstam totalitārus režīmus, bet mums sveša un nepieņemama ir tautu nīšana.”

Es zem šīs domas pilnībā parakstos. Tā ir mana pārliecība.