Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Aivara Lemberga ģimene joprojām ieņem pirmo vietu Latvijas bagātāko cilvēku jaunajā sarakstā, kas publicēts žurnālā VIP Lounge, taču gada laikā tās īpašumu kopvērtība samazinājusies par 50 miljoniem latu. Arī kopumā „zelta simtnieks” turpinājis zaudēt, kaut gan vairs ne tik strauji kā krīzes gados, - pērn simtnieka īpašumu vērtība samazinājusies par aptuveni 70 miljoniem, noslīdot līdz 1,7 miljardiem latu. Ar VIP Lounge atļauju publicējam Latvijas bagātāko cilvēku pirmo desmitnieku no saraksta, kas tapis sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars.

1. (vieta iepriekšējā simtniekā – 1.) Lembergu ģimene (Aivars, Anrijs un Līga Lembergi) – 130 miljoni latu (salīdzinājumā ar iepriekšējo sarakstu -50 miljoni latu)

Dz. 1953. gada 26. septembrī, 1975. gada 22. aprīlī un 1976. gada 17. jūlijā

Neskatoties uz tiesu procesiem un to noteiktiem tēriņu ierobežojumiem, īpašumu arestiem un citām naudiskām nepatikšanām, Latvijas bagātākās ģimenes statusa īpašnieki joprojām paliek mūsu valsts bagātāko cilvēku saraksta augšgalā. No vienas puses, ģimenes īpašumu kopvērtību nopietni iedragājuši šie paši tiesu procesi un „Ventspils tranzīta karš”, no otras, tieši šo prāvu rezultātā Ventspils mēram pirmoreiz deklarēt „viņam nemaz nepiederošās” mantas sarakstu, kas pietiekami skaidri apliecina mūsu aplēšu patiesīgumu un nostiprina Lembergu ģimenes statusu šajā sarakstā.

2. (3.-4.) Leonīds Esterkins – 65 miljoni latu (+12 miljoni latu)

Dz. 1954. gada 7. novembrī

Sava patstāvīgā stratēģija un orientēšanās uz NVS valstu iedzīvotāju apkalpošanu, cita starpā piedāvājot risinājumus uzturēšanās atļauju ieguvei caur investīcijām (nekustamo īpašumu iegādi un ieguldījumus bankas subordinētajā kapitālā) Latvijā nodrošinājusi, ka Rietumu banka arī visu ekonomiskās krīzes laiku strādājusi ar peļņu, un rezultātā gada laikā bankas vērtība Laika Stara ekspertu skatījumā pieaugusi no 148 līdz 181 miljonam latu. Attiecīgi augusi arī kredītiestādes padomes priekšsēdētāja un lielākā pašmāju līdzīpašnieka akciju paketes vērtība.

3. (5.) Šķēļu ģimene (Andris Šķēle, Kristiāna Lībane–Šķēle, Madara Dobrāja un Anete Šķēle–Pētersone) – 54 miljoni latu (+2 miljoni latu)

Dz. 1958. gada 16. janvārī, 1971. gada 24. aprīlī, 1983. gada 24. aprīlī un 1980. gada 8. aprīlī

Formāli lielākā daļa Šķēļu ģimenes īpašumu impērijiņas (pārtikas, enerģētikas, atkritumu saimniecības, nekustamo īpašumu jomā) gan pieder nevis pašam trīskārtējam ekspremjeram, bet gan viņa dzīvesbiedrei un abām meitām, un to vērtība gada laikā nedaudz pieaugusi. Taču, ņemot vērā, cik lielā mērā A. Šķēles bizness vienmēr bijis saistīts ar politisko ietekmi un tās izmantošanu, var prognozēt, ka tuvākajos gados tā kopvērtība, ņemot vērā reālā saimnieka, šķiet, pilnīgi reālo aiziešanu no lielās politikas, nekādi nepalielināsies. Savukārt A. Šķēles publiskie izteikumi par pievēršanos piena lopkopībai un ražošanai vēl prasa apliecinājumu praksē.

4. (2.) Lipmanu ģimene (Kirovs Lipmans un Anna Lipmane) – 52 miljoni latu (-2 miljoni latu)

Dz. 1940. gada 5. novembrī un 1948. gada 12. martā

Lipmanu pārim jau vairākus gadus stabilu vietu Latvijas bagātāko cilvēku saraksta pirmajā desmitniekā nodrošina farmācijas nozare – abiem piederošā reālā kontrolpakete farmācijas uzņēmumā Grindeks. Tikmēr Kirova un Annas Lipmanu īpašumu kopvērtību aizvadītajā gadā samazinājusi līdzdalība uzņēmumā Liepājas metalurgs, - K. Lipmans gan nelaiž garām nevienu gadījumu, lai iegādātos vēl kādu metalurģijas uzņēmuma akciju, taču uzņēmuma vērtība (kas gada laikā vēl sarukusi no 114 līdz 86 miljoniem latu) atjaunosies tikai līdz ar tā vērienīgās rekonstrukcijas beigām un darbības atsākšanu jau jaunā kvalitātē un apjomā.

5. (3.-4.) Sergejs Zaharjins – 45 miljoni latu (-8 miljoni latu)

Dz. 1953. gada 7. februārī

Saraksta augšgalu nepamet arī metālapstrādes flagmaņa Liepājas metalurgs lielākais īpašnieks: pērn Liepājas metalurgs apturēja vairākus gadu strādājušās martena krāsnis, bet nu S. Zaharjina vadītais uzņēmums, šķiet, būs veiksmīgi pārcietis dižķibeles sērgu un pielāgojies jaunām tirgus prasībām, jo jau šoruden sāk izmantot jauno tēraudkausēšanas tehnoloģiju. Jāpiebilst, ka S. Zaharjinam joprojām pieder arī 20 nekustamie īpašumi un kapitāldaļas vēl trīs uzņēmumos.

6.-7. (20.-22.) Ernests Bernis – 42 miljoni latu (+20 miljoni latu)

Dz. 1973. gada 27. aprīlī

Neskatoties uz to, ka abi bijušās Aizkraukles, tagad par ABLV pārdēvētās bankas īpašnieki atrodami pagājušā gada lielāko zaudētāju sarakstā, jo viņiem piederošā banka pērn cietusi 6,9 miljonu latu zaudējumus, tomēr vietu bagātāko cilvēku pirmajā simtniekā abi saglabā. Vēl vairāk – banka spējusi atgūties pēc krīzes, kā rezultātā tās vērtība Laika Stara ekspertu skatījumā strauji pieaugusi.

6.-7. (20.-22.) Oļegs Fiļs – 42 miljoni latu (+20 miljoni latu)

Dz. 1973. gada 12. decembrī

Otrs pērn prāvos zaudējumus cietušās ABLV bankas līdzīpašnieks, kuram piederošā kredītiestāde izaugsmes gados spēja sasniegt pat vairāk nekā 10 miljonu latu peļņu. Tiesa, šo naudu īpašnieki ieguldīja bankas pamatkapitālā, līdz ar to ļaujot tai nepiedzīvot Parex bankas likteni. Tāpat kā biznesa partnerim arī Oļega Fiļa savrupnams atrodas Jūrmalā, un vēl viņam pieder divi zemesgabali Ogres un Carnikavas novados.

8. (7.) Arnis Riekstiņš – 41 miljons latu (+3 miljoni latu)

Dz. 1962. gada 29. septembrī

Bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras ražotāja Mikrotīkls vadītājs un līdzīpašnieks ir viens no retajiem miljonāru saraksta augšgala dalībniekiem, kurš vietu starp bagātākajiem nodrošinājis ar Latvijā izgudrotas tehnoloģijas ražošanu un eksportēšanu. Uzņēmējs pērn par gandrīz pusmiljonu eiro nopircis jaunbūvi ar zemi Priedkalnē, bet no agrākiem laikiem viņam pieder arī zemesgabals Rīgā un māja Garkalnē.

9.-10. (8.-9.) Vadims Telica – 36 miljoni latu (+2 miljoni latu)

Dz. 1963. gada 19. augustā

Vēl viens miljonārs, kurš pat ekonomiskās krīzes laikā prot pelnīt: 4,4 miljoni latu – šāda peļņas daļa attiecas uz viņam piederošajām akcijām un kapitāldaļām farmācijas holdingā Repharm un aptieku ķēdes uzņēmumā Sentor Farm. Medikamentu tirgotājam pieder arī 17 nekustamie īpašumi Rīgā, Daugavpilī, Aizkrauklē un citviet Latvijā.

9.-10. (11.) Josifs Apts – 36 miljoni latu (+4 miljoni latu)

Dz. 1962. gada 30. novembrī

Vēl viens farmācijas jomas lieluzņēmējs – medikamentu vairumtirgotāja Recipe Plus (Laika Stara ekspertu aprēķinātā vērtība – 44 miljoni latu) saimnieks, kura bizness sekmīgi attīstās arī tad, kad cilvēki samazina tēriņus un atsakās no daudzām ikdienā nepieciešamām lietām. Tāpat kā iepriekš viņam pieder četri nekustamie īpašumi Rīgā.

Novērtē šo rakstu:

0
0