Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinot „Kurzemes loka” epopeju, piedāvājam lasītājiem detalizēti iepazīties ar faktu un argumentu izklāstu, iepazīstinot gan ar vienas puses - „Latvenergo” un nu jau arī Latvijas valdības un Ekonomikas ministrijas viedokli, gan jūrmalnieku un Jūrmalas pilsētas domes pārstāvēto viedokli no otras puses: valdības definētās „nacionālās intereses” pašlaik acīmredzami ir klajā pretrunā ar jūrmalnieku interesēm un pilsētas attīstības plāniem.

Jūrmalas turpmākā ekonomiskā attīstība - zem jautājuma zīmes

Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdi 28. aprīlī atklājot, Ingmārs Līdaka uzsvēra „Kurzemes loka” lielo pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Mūsuprāt, lai šis izteikums pilnībā atbilstu patiesībai, „Kurzemes lokam” būtu jāmet liels loks apkārt vienīgajai Latvijas kūrortpilsētai. Dīvaini bija dzirdēt, ka Latvijas ekonomiskā attīstība saistībā ar „Kurzemes loku” tiek pretstatīta Jūrmalas attīstībai.

Saeimas apakškomisijas sēdē jūrmalniekiem atbalstu pauda VARAM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (Zaļā partija), arī bijušais Jūrmalas domes deputāts Romāns Mežeckis (parlamentā pārstāv partiju „No sirds Latvijai”) un Artis Rasmanis no Zaļās partijas. Lelde Enģele (Vides konsultatīvās padome) sacīja, ka riski būtu jāvērtē speciālistiem, ģeologiem: vai risks apdraudēt minerālūdeņu atradnes ir 1 procents vai, piemēram, 75 procenti, un „vai vispār šo līniju iespējams uzbūvēt, ievērojot IVN rekomendācijas un nekaitējot sērūdeņražiem”.

Jūrmalas pilsētas viedokli sēdē pauda domes deputāts Jānis Lediņš un iedzīvotāju pārstāve Inga Peimane, kuras juridiski pamatotie argumenti izraisīja īsu apjukumu oponentos, taču acīmredzot tika izlemts tiem nepievērst uzmanību, - nekāds atspēkojums no „Latvenergo” puses nesekoja.

„Latvenergo” pārstāvji, aizstāvot savu viedokli, vairākkārt minēja 12-14 miljonus, par kuriem it kā sadārdzināšoties projekts, ja tikšot pieņemts jūrmalnieku viedoklis un trase būvēta pa 2. alternatīvas ceļu. Savukārt Jūrmalas pārstāvjiem šķiet apšaubāmi padsmit miljonu eiro dēļ (7% no kopējām projekta izmaksām) apdraudēt pilsētas nākotni. Paša „Latvenergo” tīrā peļņa (nevis ienākumi!) 2014. gadā sasniedza 30 miljonus.

„Latvenergo” nosauktie sadārdzinājuma skaitļi ir tik aptuveni, ka var sacīt - tie pagrābti no gaisa. IVN vērtēts trases variants ar 60 m augstiem tērauda stabiem; par tiem Jūrmalas domē pagājušajā gadā runāja AS „Latvijas elektriskie tīkli” valdes loceklis Jānis Kirkovalds, bet jau dažas dienas pēc  domes atteikuma akceptēt 1. alternatīvu cauri Ķemeru Nacionālajam parkam „Latvijas elektrisko tīklu” valdes loceklis Mārcis Kauliņš intervijā  Latvijas radio pauda, ka parkā tikšot ierakti kabeļi. Kā „Jūrmalas Vārdam” paskaidroja AS „Augstsprieguma tīkli” pārstāvis, tad kabeļi izmaksā aptuveni piecas reizes dārgāk par gaisa vadu līnijām.

Vairākkārt izskanējuši solījumi ĶNP teritorijā būvniecībā izmantot helikopterus; tos būvniecības speciālisti sauc par nereāliem, jo šādu helikopteru Latvijā nav, bet to īre izmaksājot ap 1000 eiro stundā. Turklāt trases 2. alternatīva vispār nav nopietni vērtēta, par tās izmaksām konkrētības ir vēl mazāk.

Nonāk pretrunā ar attīstības dokumentiem

Ieskatīsimies valsts „Nacionālās attīstības plānā” (NAP): tas paredz veidot uz eksportu orientētus tūrisma produktus, „izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu potenciālu”. Jūrmalas Pilsētas attīstības programma 2014.-2020. g. viennozīmīgi nosaka pilsētas attīstību tikai un vienīgi saistībā ar kūrortu, turklāt Jūrmala ir Latvijā vienīgā pilsēta, kurai oficiāli piešķirts kūrortpilsētas statuss. Kā var attīstīt kurortoloģijas pakalpojumus bez kūrorta?

Neviens attīstības dokuments neparedz Jūrmalā attīstīt energoietilpīgu ražošanu, līdz ar to (nu jau pieņemtā) Ministru kabineta rīkojuma projekta „Par elektrotīklu pārvades savienojuma „Kurzemes loks” 3. posma “Tume - Rīga (Imanta)” rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzētās darbības akceptu” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk tekstā - Anotācija - red. piez.) minētais arguments „tiktu apgrūtināta iespēja nākotnē attīstīt energoietilpīgus objektus Jūrmalas pilsētā” ir vienkārši smieklīgs.

Un, visbeidzot, Laimdotas Straujumas 2. valdības deklarācija: „Veidosim uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei atbilstošu infrastruktūru; Nodrošināsim investīciju aizsardzību (..)”. Būtu ļoti interesanti apjautāties jaunajam Ķemeru sanatorijas investoram, kuru Ķemeru un visas pārējās Latvijas iedzīvotāji gaidīja vairāk kā 20 gadus, ko viņš domā par šādu valdības nostāju un perspektīvo ainavu Ķemeros?

Plāno būvēt Eiropas līmeņa aizsargājamās dabas teritorijās

Kā jau ziņojām, 17. martā valdības sēdē tika pieņemts lēmums, kas piešķir „Kurzemes lokam” Nacionālo interešu objekta statusu, kas savukārt ļauj neņemt vērā Jūrmalas domes lēmumu noraidīt trases 1. alternatīvu. Šī lēmuma pamatojums ir jau minētā Anotācija, kurā lasāms: „Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir iekļauti vispārīgi punkti par ainavu nozīmi un saglabāšanu, taču tieši trašu koridoros nav noteiktas ainaviski aizsargājamas teritorijas.”

Ieskatāmies ĶNP likuma 1. pielikumā, kur redzams zonējums. Ja salīdzinām to ar trases novietojuma shēmu „Latvenergo” pasūtītajā ģeologa J. Prola pētījumā, redzams, ka nemaz nav iespējams veikt darbus tā, lai trase nešķērsotu ainavu aizsardzības zonu un dažviet arī dabas liegumu zonu, - iezīmētā trase šķērso abas.

Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT), 43. panta 2. daļa: ”Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo nepieciešamo informāciju sabiedrībai un Eiropas Komisijai par Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) Latvijā”.  Vai Eiropas Komisija ir informēta par AS „Latvijas elektriskie tīkli” plāniem?

„Latvenergo” mājaslapa: „Kurzemes loka (..) izmaksas - ap 200 milj. eiro, pusi no kā sedz Eiropas Komisija līdzfinansējuma programmas ietvaros” (!). Tātad Eiropas komisija finansē - no vienas puses, Natura 2000 teritorijas visā Eiropā, no otras - augstsprieguma trases būvniecību vienā no tām?!

Likums par ĪADT, 43. panta 5. daļa: „Paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem.” ĶNP likums, 1. pants: „(..) Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus (..).”

Valdības lēmuma Anotācijā apgalvots: „(..) Izvirzot akceptam citu pārvades līnijas izvietojuma alternatīvu salikumu, tiktu radīta (..) lielāka ietekme uz vidi”. Uz jautājumiem - kāda veida ietekme? cik lielāka?; vai ir pētījumi? izmaksu novērtējums?, atbilžu nav.

Ieskatāmies likuma par ĪADT 43. panta 7. daļā: „Ja Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000) ir sastopamas Sugu un biotopu aizsardzības likumam pakārtotajā normatīvajā aktā noteiktās Latvijā sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi, paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai vides aizsardzības interesēs.” „Kurzemes loks” neatbilst nevienam no likumā minētajiem gadījumiem. Arī otra alternatīva ir, taču, pēc pašu „Latvenergo” pārstāvju Saeimas apakškomisijas sēdē paustā, tā iezīmēta formāli, vien tāpēc, ka to prasa procedūra un bez tā nevar saņemt IVN. Var secināt vien to, ka visas sabiedriskās apspriešanas ir bijušas tīra formalitāte (ja gribat - teātris), jo, lūk, jau sākotnēji bijis izlemts, ka trase tik būvēta pa 1. alternatīvas līniju. Kas to izlēmis, kur un kad, un galvenais - kā interesēs, un kam ir tiesības pieņemt šādus lēmumus (it kā) tiesiskā, demokrātiskā valstī, protams, netika pateikts.

Turpinām lasīt. ĪADT 43. panta 8. daļa: „Šā panta septītajā daļā noteiktajā gadījumā paredzēto darbību var atļaut veikt vai plānošanas dokumentu īstenot arī tad, kad tas nepieciešams citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai, ja ir saņemts atzinums no Eiropas Komisijas.” Nekur dokumentos nenācās redzēt jebkādu atzinumu no EK, kas ļautu veikt šo būvniecību Natura 2000 teritorijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.236 (Rīgā 2002. gada 18. jūnijā) (prot. Nr.25 4.§). Ķemeru Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, 1. pants, 3. daļa: „Parka teritorijā aizliegts: nobraukt no ceļiem, kā arī pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību”, utt. Turpat: „Dabas lieguma zonā aizliegts: uzstādīt vēja ģeneratorus un izbūvēt elektronisko sakaru tīklu infra¬struktūras būves; veikt zemes transformāciju ārpus parka dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām; trokšņot, traucējot dabas ekosistēmas, kā arī parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus; bojāt vai iznīcināt, arī uzart un kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas un lauces.”

Cita starpā minēts arī, ka nedrīkst izmantot ogu lasāmās mašīnas, kas uz „Latvenergo” piesolītās smagās kāpurķēžu tehnikas fona nu jau izklausās anekdotiski.

Nemitīgi visur (arī Saeimas apakškomisijā) tiek apgalvots, ka jaunā trase tikšot vilkta tieši pa to pašu stigu, kur jau esot vecā, 110 kV līnija, to būtiski nepaplašinot. Diez vai tas ir iespējams, nepārtraucot elektrības piegādi, turklāt pēc paša „Latvenergo” informācijas, 100 kV līnijas platums ir 26 metri, kamēr 330 kV līnijai stigas platums ir 54 metri, kas ir vairāk kā divas reizes platāka stiga (!!!).

Dziednieciskie minerālūdeņi

Par dziedniecisko minerālūdeņu veidošanās apdraudējumu, kas visvairāk satrauc jūrmalniekus un arī Jūrmalas domi, runāts IVN aktualizētā ziņojuma punktā 4.9. Iespējamā ietekme uz sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni: „Lai veiktu detalizētus ietekmes aprēķinus (..), ir nepietiekama ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā un hidroķīmiskā informācija tiešā šķērsojuma profilā un tam piegulošajās teritorijās. Ja daļēji iespējams izmantot pagājušā gadsimta 70.-80. gados veiktās izpētes ģeoloģiskos datus, tad hidroģeoloģiskie un hidroķīmiskie dati ir novecojuši un detālu aprēķinu, un matemātiskās modelēšanas veikšanai būtu nepieciešama izpētes urbumu ierīkošana un un vismaz viena gada gruntsūdens un Salaspils ūdens horizonta pazemes ūdens monitoringa (kvalitatīvā un kvantitatīvā) novērojumu dati.”

Pēdējā mēneša laikā bieži piesauktais ģeologa Jāņa Prola „Slēdziens par elektropārvades līnijas trases ierīkošanas iespējām caur Ķemeru-Jaunķemeru sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradnes teritoriju”, kuru Ekonomikas ministrija veselu mēnesi turēja noslēpumā, liedzoties to publiskot un konsekventi dēvējot par “pētījumu”, izrādās, datēts ar 2014. gada 23. aprīli. Tas ir uz 6 ar pusi A4 formāta lappusēm, no kurām 1/2 lappuse ir izmantotie avoti (starp citu, 1985. un 1989. gadā publicēti ģeoloģiskie pētījumi), un 2 lappuses - shēmas. Teksta garums ir ap 13 tūkstošiem teksta zīmju. Tas nav pētījums, kurš tiek prasīts IVN. Kā „JV” vairākkārt apstiprināja parka administrācija, nekādi pētījumi Ķemeru Nacionālā parka teritorijā pēdējo gadu laikā nav veikti. Kas ir skumji, jo kopš šī IVN ziņojuma pagājuši jau divi gadi, kopš Jūrmalas dome noraidīja ieceri veikt trases rekonstrukciju ĶNP teritorijā bez papildu pētījumiem (kā to prasa veikt arī IVN), vairāk kā gads. Būtu „Latvenergo” bijusi gribēšana pildīt IVN prasību un sadarboties ar Jūrmalas domi - darbs būtu uzsākts nekavējoties un nu pētījums jau būtu pabeigts.

Magnētisko lauku kaitīgā ietekme - zinātniski pierādīta

Valdības lēmuma Anotācija: „Veselības inspekcija uzskata, ka ievērojot projektā paredzētos tehnoloģiskos risinājumus un Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā sniegtās rekomendācijas (uzmanību! - red. piez.), (..) augstsprieguma elektrības pārvadu līniju rekonstrukcija un ekspluatācija neradīs nelabvēlīgu ietekmi uz apkārtējo dzīvojamo māju iedzīvotāju veselību”. Līdz šim gan „Latvenergo” ar IVN rekomendāciju ievērošanu nav pārāk veicies...

Pēc sabiedriskās apspriešanas augstsprieguma trases līnija vairākkārt mainīta - gan metot loku ap Tukumu, gan izvēloties kabeli gaisa vadu līniju vietā. Acīmredzot iedzīvotāju viedoklis, paužot bažas par savu un savu bērnu veselību, tomēr citur bijis gana pamatots (citējam Babītes novada iedzīvotāju vēstuli pašvaldībai): „Pasaules vadošo zinātnieku pētījumā Bio Initiative Report „A rationale for Biologically-based Public Exposure Standard for Electromagnetic Fields (ELF and RF)” (pētījums par elektromagnētisko lauku ietekmi uz cilvēku veselību - red. piez.) ziņo par pierādījumiem par elektrisko un magnētisko lauku ietekmi uz gēniem, DNS bojājumiem, stresu, imūno darbību, neiroloģiju un uzvedību, smadzeņu audzējiem, leikēmiju, krūts vēzi (..). Minētajā pētījumā sniedz divus būtiskus secinājumus: pieaugošo leikēmija ir tieši saistīta ar elektrisko un magnētisko lauku ietekmi, un šī lauka pastāvīga ietekme bērnībā palielina saslimstības risku dzīves laikā.”

Savukārt par bažām, ka magnētiskais lauks varētu negatīvi mainīt arī minerālūdeņu sastāvu, J. Prola „Slēdzienā” teikts: „Nav nekādu rakstisku ziņu (iztrūkst empīrisku pētījumu rezultāti) par to, kā elektromagnētiskais lauks, ko rada 330V elektrolīnija, varētu ietekmēt sulfātredukcijas baktērijas, kas veido sulfīdus pazemes ūdeņos, izmantojot tajos esošos izšķīdinātos sulfātus un organiskās vielas. Turklāt elektrolīnija šķērso tikai ļoti nebūtisku daļu no atradnes anaerobās zonas. Līdz ar to šim jautājumam ir tikai spilgti izteikts teorētisks raksturs, bet nav nekādas praktiskas nozīmes.” Šis atzinums pārsteidz ar savu ģenialitāti, būtu ierāmējams un piekarams „Latvenergo” direktora kabinetā pie sienas, jo jau iepriekš attaisno jebkuras darbības, kuru ietekme uz vidi nav pētīta - nav pētījumu, nav ietekmes!

Vairās no sabiedrības informēšanas

Ilgāku laiku sekojot līdzi norisēm „Kurzemes loka” sakarā, ar laiku atklājušies neglaimojoši fakti par „Latvenergo” metodēm, mēģinot ieblēdīt tieši 1. alternatīvu. Piemēram, Babītes novada iedzīvotāji par „Latvenergo” plāniem uzzināja nejauši, kādam iedzīvotājam pašvaldībā kārtojot pavisam citus jautājumus. Turklāt, kā pausts iedzīvotāju vēstulē pašvaldībai, „(..) iedzīvotāji nav saņēmuši Babītes pašvaldības skaidrojumu par pieņemto lēmumu ietvert Teritorijas plānojuma 3. un 4. redakcijā Kurzemes loka 3. posma piedāvāto l. alternatīvu, taču nepiedāvājot iedzīvotājiem iespēju izteikt viedokli par Kurzemes loka 3.posma paredzēto darbību 2.A alternatīvas realizāciju”. Arī pati sabiedriskā apspriešana veikta tikai pēc iedzīvotāju uzstājīgas un neatlaidīgas prasības.

Kā teikts valdības lēmuma Anotācijā, Engures novada Smārdes pagastā ņemts vērā pašvaldības lūgums nešķērsot rekreācijā plaši izmantojamo dīķi „Milzkalne” un (uzmanību!) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas „Tīle”. Ņemts vērā arī AS „Latvijas Latvijas Valsts meži” viedoklis par to meža nogabalu šķērsošanu, kur neatrodas aizsargājamie biotopi un vērtīgie mežu nogabali. Tas, kas nav ņemts vērā, - ka Ķemeru Nacionālajā parkā plānotās trases teritorijā, kā norāda Dabas aizsardzības pārvalde, atrodas Eiropas Savienības prioritārie, īpaši aizsargājamie biotopi - pārmitri platlapju meži, melnalkšņu staignāji, veci vai dabiski boreālie meži, purvaini meži, jaukti platlapju meži.  Kā vēstīts Anotācijā, „Ķemeru Nacionālā parka daļa, kurā ir novērota sērūdeņu veidošanās, kas atrodas Engures pašvaldības administratīvajā teritorijā, nevis Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”. Tā sacīt, nav jūsu darīšana, ka kūrorts var tikt izpostīts - ne jums to izlemt. Pie šādas valdības nostājas „Latvenergo” Jūrmalas domei var mierīgi solīt - kā jau tas vairākkārt ticis darīts - „atļaut uzraudzīt” darbus ĶNP - jebkurā mirklī jūrmalniekiem varēs parādīt, kur ir viņu vieta.

Noslēgums

Ir acīmredzami, ka „Kurzemes loka” 3. posma rekonstrukcijas realizācija, - kuru „Latvenergo” patlaban sit cauri ar apskaužamu neatlaidību, izmantojot visus līdzekļus, - pārkāps visu līmeņu valsts un pašvaldības attīstības dokumentus, veselu rindu likumu, un, iespējams, iznīcinās Jūrmalas izredzes jebkad - jebkad! - būt kam vairāk nekā Rīgas guļamrajonam.

Lielākās Latvijas uzņēmēju apvienības vadītājs Jānis Endziņš, uzzinot par ”Latvenergo” plāniem, sarkastiski nosmīnēja, - nu lai tak laižot to trasi uzreiz pa pludmali. Nebūs meži jāizcērt...

* Laikraksts "Jūrmalas Vārds"

Novērtē šo rakstu:

0
0