Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Un to raksta persona Maija Kūle, kura visu laiku ir gozējusies pie grantu naudas un citu labumu sadales. Vai pašai nelabi nepaliek?

Atbildēt

»

Muižniekam ir labas izredzes, jo Ministru kabinetam saskaņā ar likumu bija jāvērtē un jāapstiprina Muižnieka kandidatūra, nevis LU satversmes sapulces lēmums, vai vēlēšanu procedūra.
Par to ka Izglītības likuma pants attiecas tikai uz personu liecina likumā noteiktais liegums pretendentam atkārtoti kandidēt.

Atbildēt

tante teica..... Sajusta konjunktūras smaciņa, ko? :D

Atbildēt

Ja banka neizpilda rādītājus, ir tiesas lēmums un to likvidē. Ja viena no augstskolām nespēj saražot konkurētspējīgus absolventus, tad tās darbinieki apelē pie augstskolas neatkarības un papildus naudas no nodokļu maksātājiem. Daudzi uzņēmēji nespēj nopelnīt 150eur mēnesī, jo strādā bez atlīdzības, bankas un kreditori atņem arī visus uzkrājumus. Dalīt nenopelnītu naudu dažādiem augstskolu veidojumiem atrauti no reālās dzīves māk neapstiprinātie rektori un citi favorīti. Varbūt Jūras akadēmija ir labāka?

Atbildēt

»

tiešām prieks lasīt- cik tomēr pie mums daudz labu un gudru cilvēku. malači, tik smieklīgi

Atbildēt

A.god. profesore ir pielikusi savas rociņas, lai radītu tādu intelektuālo eliti pēc 91.gada, kāda tā nu tagad ir - mantkārīgu, samērā aprobežotu, bet ar lielām ambīcijām, gļēvu un pakļāvīgu. Lai kādi draņķi ir JKP, tomēr idiotu bars tie nav un labi zina, kas ir intelektuālā elite un cik tā ir vērta.

Atbildēt

Maija Kūle ir dzimusi 21. aprīlī. Tas viņai sagādā čaukstošu baudu. Protams, viņai kremt tautiešu tumsonība – nekompetence salīdzinoši novērtēt viņas dzimšanas dienas datumu. Latvijā neviens nezina, ka 21. aprīlī ir dzimusi Anglijas karaliene Elizabete II. To visi zina tikai Anglijā un Anglijas 17 aizjūras zemēs un kroņa zemēs. Latvijā to neviens nezina. Ja arī kāds par to ir dzirdējis, tad globālo informāciju nav iecementējis atmiņā. Latvijā globālā informācija ir tikai Maijas Kūles atmiņā. Viņas atmiņā ir vēl viens globāls fakts. 21. aprīlis ir Romas dibināšanas diena. Arī to Latvijā zina tikai Maija Kūle.Toties Latvijā gandrīz visi mēnessērdzīgie un mēnesnesērdzīgie dievina Zodiaku – 16 grādu platu joslu pie debess sfēras, kurā atrodas 12 zvaigznāji. Zodiaka horoskopā no 21. aprīļa līdz 21.maijam ir Vērša ēra. To atceras gandrīz visi Latvijā. Vērsim nav nekāda ietekmes spēka. Maija Kūle netic Vērša ietekmes spēkam bīdīt viņas CV. Fiksētais un nefiksētais Maijas Kūles CV ir viņas pašas tramīgas aktivitātes nopelns, bet nevis Vērša virtuāls nopelns. Dzīvē panākumus nodrošina nevis talants, apdāvinātība, izglītotība, pasionaritāte, zināšanas, analītiskās un radošās spējas, bet amats – sēdēšana priekšnieka tronī. Maijai Kūlei tā ir aksioma. Vērsis nav aksiomas tēvs. Vērša ērā dzimušie esot ļoti ambiciozi cilvēki, un viņi ļoti agresīvi auļojot uz noskatīto mērķi. Bet tas uz Maiju Kūli neattiecas. Maija Kūle nav godkārīga. Viņa nekad nav auļojusi pēc grādiem, tituliem, amatiem aiz godkārības. Neviens viņas pakļautībā strādājošais kolēģis neuzdrošināsies atklāti raksturot Maiju Kūli kā veiklu karjeristi, tipisku konformisti, viltīgu nekauņu, kura gādā tikai par savu algu, savu grāmatu izdošanu, saviem ārzemju komandējumiem. To atklāti neteiks neviens viņas pakļautībā strādājošais kolēģis. Maija Kūle par to ir simtprocentīgi pārliecināta. Kandidēt uz LU rektora amatu viņu nepierunāja Vērsis. Viņas smadzenēs kandidēšana uz sēdēšanu augstā krēslā vispār nav saistāma ar cilvēka ambiciozitāti, harismu, varaskāri, mantkārību, nekaunību, kretīnisku uzdrošināšanos, hipertrofētu pašpārliecinātību un stulbu iedomību. Kandidēšanu uz sēdēšanu augstā krēslā nosaka citi apsvērumi. Piemēram, palīdzēt darba kolektīvam, partijai, valstij, Eiropai, eiropeīdu rasei, planētas civilizācijai un cilvēcei. Saprotams, palīdzēt savai dārgajai tautai, kura Maijas Kūles novērojumos vēl nesen „īsti nemācēja savu valodu noformulēt”. Nav ko piebilst! Eleganti vārdi! Maijai Kūlei tie patīk. Tas nekas, ka pārējiem nav saprotams, ko viņa domājusi ar „valodu noformulēt”. Maijas Kūles biogrāfijā otrs gardākais prieks ir ģimenes oficiālā saistība ar filosofiju. Viņa skaitās filosofe, un viņa sevi pieskaita Eiropas „augstākā līmeņa filosofiem”. Maija Kūle nekādi nespēj aptvert, kāpēc ar šo godīgo pašvērtējumu kādai personai pilnīgi pietiek, lai sacerētu pamfletu un viņu izsludinātu par vienu no mūsdienu latviešu sisinošākajiem siseņiem. Tas Maijai Kūlei nepielec. Filosofs skaitās Maijas Kūles vīrs. Par filosofu ar promocījas procesā nopelnītām regālijām ir noformēts dēls. Visticamākais, arī potenciāls augstākā līmeņa filosofs. Tas ir pašsaprotami. Tas nevienu skauģi nedrīkst tracināt. Dēls nevarēja nemantot filosofa gēnus. Dēls ģenētiski ir filosofa genotips, dāsni apliecinot iedzimtību noteiktos aspektos. Un, lūk, filosofējošu vecāku dēla genotipiskais aspekts var būt tikai viens – filosofēšanas instinkts.

Atbildēt

»

Un protams, bauru ganus aizūtīs mācīties uz ārzemēm pie kungiem, ja vajadzēs. Bet varbūt arī nevajadzēs. Mūsu vēsturē ir jau tāda pieredze.
Rekur jau arī pote ir veikta - amerikānis un Eiropas ēbrejs. Redzēsiet, ar laiku valsts vadītājiem pat latviešu valodu zināt vairs nevajadzēs, šajā lietā arī jau tiekam potēti

Atbildēt

Senākos laikos izglītība bija privilēģija, jo zināšanas ir vara, vara ir spēja pārvaldīt praksē, pārvaldīšanas ir spēja sasniegt izvirzītos mērķus. Tajos laikos 90%+ cilvēku pat ļoti ļoti gribēdami nevarēja izglītoties.
Okupācijas gados mūsu izglītība tika pacelta līdz pašiem augstākajiem augstumiem. Pamēģini tik nemācīties, pamēģini tik necienīt skolotāju.
Tagad demokrātija un tā saucamā neatkarība. Jāpazemina cilvēkus līdz bauru līmenim. Kā? Pataisiet izglītību par pakalpojumu un nostādiet skolotājus kalpu līmenī. Pakalpojuma kalpi.

Atbildēt

»

Interesanti.

Atbildēt

»

..//zivs// bojājas no //galvas//... izgl. ministr. u.c. aģentūras KOORDINĒ Latv. //biznesa// JOMU, kuru NU NEZIN KĀPĒC g. TRĪSDESMIT sauc par zinātni un latvisku izglītību no KURAS PLAUKST un STARO valsts ar IKP !!!

Atbildēt

Latvijā ir nesamērīgi daudz gan valsts finansētu, gan apšaubāmu privāto augstskolu (koledžu), kur izglītības līmenis nozēlojams.
Taču to IZM izliekas neredzam. Viņai galvenais - cīņa ar Universitāti. Nožēlojama rīcība. Cerams, ka 30.septembrī, kad LU plānots svinīgais sarīkojums, svētku runu teiks Muižnieks, bet Šuplinskas u.c. t.s.jaunkomunistu tur nebūs.
Ceram uz taisnīgu tiesas lēmumu!

Atbildēt

Kultūra neieredz pašpārliecinātu monotonismu, pedantisku skrupulozitāti. Kultūrai nepatīk „sasniegumi”, „stabilitāte”, „uzvaras”, „lielas mācības”, „progress”, „attīstība”, „aktuālas koncepcijas”. Kultūra nemīl to un tos, kuri kalpo, pielien, slavē. Kultūra nemīl varu. Kultūrai nepatīk, ja neņem vērā tās metafizisko būtību: matērija seko garam, bet nevis gars seko matērijai. Kultūra uzskata, ka nevis „kalkulātors” nosaka cilvēku dzīvi, bet kultūra nosaka cilvēku dzīvi – ticējumus, vērtības, normas.

Atbildēt

Jautājums ir nevis par to, kas mūs gaida nākotnē, bet gan par to, kādu nākotni mēs esam izveidojuši šodienas darbos, kādu nākotni esam provocējuši ar savu rīcību un prātu. Ne velti pastāv tas, ko var saukt par futuroloģisko transcendentālo pseidoprognozēšanu. Tā ir nākotnes plānošana bez šodienas prāta klātbūtnes.Uz nākotni atsauksies šodienas pasaules komponenti: komplicētība, nenosakamība, stohastiskums, determinisma neiespējamība, bifurkācija, haoss, polivariantums bifurkācijas punktos, nelīnijiskie procesi. Minētie kompenenti ir mūsu prāta elementi. Tā ir mūsu šodienas izpratne, kas noteikti atsauksies uz nākotni.

Atbildēt

Augstskolas vairs nepilda savas funkcijas. Totāla mērķtiecīga degradācija.

Atbildēt

»

Pat Ļeņins brīdināja, ja pie varas nāks sarkanā buržuāzija, tad viss pārējais ļaunums uz pasaules, tās priekšā nobālēs.

Atbildēt

Interesanti, ka tieši Muižnieks jau 2004. gadā bīdija likumu par Dižpadomes vadītu augtskolu.Ko sēsi-to pļausi.

Atbildēt

Jācer uz Tiesas taisnīgumu. Jācer, ka 30.septembrī Muižnieks operā teiks apsveikumu runu LU simtgadē.
Jācer, ka Šuplinska un Bordāns tur nebūs.

Atbildēt

Kūlei taisnība - augstskolas vajadzīgas partiju mafijai tikai makaku kontrabandai.

Melno kontrabanda jau simtiem reižu pārsniedz ienākumus no narkotiku, ieroču, prostitūcijas.

Atbildēt

Labi, ka nepaņēma tos četrus čurkobesus no Makakijas

Atbildēt

Rīgā visi zina, cik liela ir Kūles alga un cik lielas ir zinātnieku algas viņas institūtā. Augstskolās grābj sev ne tikai rektori, bet grābj visi, kuri tiek pie naudas sadalīšanas sev un saviem radiem. Augstskolas ir ne tikai diplomu tirgotāvas, bet arī zagtuves.

Atbildēt

Visa raksta pamatdoma - dodiet naudu, un mēs spīdēsim. Bet varbūt pielikumu notrieksiet, vēl augstākas nosakot algas tādiem kā Broka? Pieņemot pārvaldē vairāk "šofera dēlu"? Kā var prasīt vairāk naudas, ja to pašu, ko paņemat no nodokļu maksātājiem, notriecat bezjēdzīgā veidā? Kā var uzticēties tādiem prātotājiem kā Kūle, ja viņa samierinās ar bezjēdzībām un vaino visus citus, tikai ne sevi un savus vadoņus?

Atbildēt

Viskonkurētspējīgākā ir Latvijas Jūras akademija.
ABSOLVENTIEM ALGAS IR AUGSTĀKAS NEKĀ

Atbildēt

»

Izrēcos,ļoti TAUTRAKSTISKI,AUSEKLISKI un PRIEVISKI.

Atbildēt

Filozofe no Gulbenes.

Atbildēt

maja kule.

Atbildēt

Viss ir vislabākajā kārtībā. Maija Kūle paskatījās spogulī un pasmaidīja: satraukumam nav nekāda iegansta, stimula, cēloņa, motīva, avota, pirmsākuma. „Jābūtības vārdi” 21.gadsimtā un turpmāk būs latviešu tautas identificējošā, integrējošā, interpretējošā, iedvesmojošā, atskaņojošā, ģenerējošā, ģeopolitizējošā, konsolidējošā, kolorējošā, kontemplatīvējošā, meditējošā, mudinošā, stumjošā, bīdošā, kanonizējošā, konceptualizējošā, kolekcionējošā, tabuizējošā, traktējošā, definējošā, dekonstruējošā, trenējošā, translējošā, tracinošā, terapeitizējošā, hormonālā, preventīvā, saudzējošā, selekcionējošā, segmentējošā, segregējošā, sensibilizējošā, sensitivizējošā, sistematizējošā, somnambulizējošā, trepanējošā, trenažējošā, trallinošā, tirpinošā, ucinošā, analītiskā, taktiskā un stratēģiskā bībele. „Jābūtības vārdi” būs vispusīgi sazarota idejiskā platforma latviešu tautai līdz tās pastāvēšanas galam. Viņas, Maijas Kūles, grāmata kalpos kā latviešu tautas kolektīvā un neizdzeramā garīgā aka. Ar tādu veldzējošu refleksiju un veldzējošu asociāciju Maija Kūle novērsās no spoguļa, strauji aizcirta dzelteno grāmatu un labpatikā skaļi nopūtās. Maija Kūle saprata, ka tūlīt sāks pārlaidus atdzīvināt košākās epizodes no personiski, ģimeniski, kolektīvi, antropoloģiski, kulturoloģiski, etnoloģiski, socioloģiski, filosofiski, ētiski, estētiski, zinātniski, politiski, reliģiski, partejiski, konstitucionāli, valstiski un nacionāli vērtīgā mūža, kas aizvadīts Jūrmalā un Rīgā, visu laiku paturot prātā eirodzīvi Vidusjūras un Baltijas jūras krastos un jābūtības dimensiju Lielupes dzīvokļa ķēķī."

Atbildēt