Iesaki rakstu:

Ir stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedums lietā Nr.16870000906. Ar šo spriedumu man piesprieda brīvības atņemšanu uz 1 gadu par kukuļa piesavināšanos un uzkūdīšanu dot kukuli. Kaut nekad dzīvē pat ceļu policistam neesmu iedevis piecīti, spriedums ir stājies spēkā, un tas ir jāpilda. Plānoju doties izciest sodu 2.jūlijā.

Es pats nevērtēšu spēkā esošu spriedumu, kurš attiecas uz mani. Taču es vēlos tikai citēt kādu rindkopu no tiesas sprieduma (pielikumā Nr.1) un tiesas sēdes protokola, kas ļaus katram pašam spriest par to, cik pilnīgi, vispusīgi un objektīvi lieta izskatīta.

Pēc vienīgā KNAB un prokuratūras liecinieka G.Gardas liecībām apelācijas instances tiesā tiesa uzdeva sekojošu jautājumu: „Gardas kungs, kāpēc Jūs pirmstiesas izmeklēšanā liecinājāt vienu, pirmās instances tiesā kaut ko citu, bet tagad atkal kaut ko citu,” uz kuru G.Garda nevarēja sniegt atbildi (nezināmu iemeslu dēļ neviens tiesas jautājums nebija atspoguļots tiesas sēdes protokolā, bet ar tiesneses parakstu piezīmes pie protokola (pielikumā Nr.2) tika pieņemtas un pievienotas lietai).

Savukārt sprieduma motivācijas daļas pirmajā lapā norādīts pilnīgi pretējais: „Vērtējot liecinieka G.Gardas pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības tiesa atzīst, ka tās ir vērtējamas kā konsekventas, viena otru papildinošas un ticamas, liecības nav pretrunīgas, bez tam, lietas materiāli nesatur ziņas par to, ka G.Gardam būtu iemesls apmelot apsūdzēto.”

Runājot par apmelošanas iemesliem, tiesa arī piemirsa, ka G.Gardu jau pirmajā sarunā informēju, ka iesniegšu sūdzību policijā, ja viņš pensionāru pārim neatdos dzīvokli vai neiekārtos pansionātā.

Te jācitē G.Gardas sākotnējās liecības KNAB: „Manā izpratnē ir tā, ka Rīgas domes Sociālā departamenta uzskaitē ir visas personas, kurām Rīgas domes teritorijā ir nepieciešamas vietas veco ļaužu pansionātā, līdz ar ko Džeriņa no manis pieprasītais kukulis Ls 2000 apmērā ir domāts Rīgas domes amatpersonām, iespējams, ka no Sociālā departamenta, bet es nezinu, kura amatpersona to konkrēti izlemj, tāpat arī sarunās Džeriņš nevienu uzvārdu vai amatu konkrēti neminēja. ... .”

Šīs sākotnējās liecības un pierādījumu neesamība (dzīvokļa, biroja un auto kratīšanā nekas netika atrasts) bija par pamatu tam, ka lieta vairāk par 3 gadiem netika sūtīta uz tiesu. Lietā 9 reizes tika pieņemti lēmumi par izmeklēšanas turpināšanu un doti prokurora norādījumi, ka lietā nav pierādījumu (visi šie lēmumi ir publicēti internetā: edgarsdzerins.lv/edgarsdzerins).

Piemēram, 2006.gada 13.septembra Rīgas tiesu apgabala prokuratūras Lēmumā par krimināllietas nosūtīšanu izmeklēšanas turpināšanai (5.sējums,6.-8.lpp.) norādīts: „Bez tam, savās liecībās G.G. izdarīja pieņēmumu, ka, citēju: „manā izpratnē ir tā, ka Rīgas domes Sociālā departamenta uzskaitē ir visas personas, kurām Rīgas domes teritorijā ir nepieciešamas vietas veco ļaužu pansionātā, līdz ar ko Džeriņa no manis pieprasītais kukulis Ls 2000 apmērā ir domāts Rīgas domes amatpersonām, iespējams, ka no Sociālā departamenta” (lēmuma 2.lpp. 5.rindkopa). Ja nemaldos, tad esmu arī vienīgā KNAB aizturētā persona, kurai pēc 48 stundu aizturēšanas netika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Kā tiesā paskaidroja prokurors V.Iļasovs, tad manā gadījumā notika izņēmuma gadījums – tika izteikta neuzticība visai Centra rajona prokuratūrai, kura „nebija spējīga nodot lietu tiesai.” Kad lieta nonāca citā prokuratūrā – Ziemeļu rajonā, tad tā vēl pēc dažiem mēnešiem (bez jauniem pierādījumiem) tika nosūtīta uz tiesu. Taču pirms pirmās tiesas sēdes prokurore kopā ar Ziemeļu rajona virsprokurori, acīmredzot neredzot pierādījums izvirzītajai apsūdzībai un iespēju uzturēt apsūdzību, mēģināja mani pierunāt atzīties krāpšanā un izbeigt lietu, izlīgstot ar it kā cietušo, par ko tika disciplināri sodītas un atceltas no šīs lietas. Pēc tam G.Garda tika vairākkārtīgi samācīts kā jāsniedz liecības.

Mans viedoklis ir tāds, ka rupji ir pārkāptas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu (Satversmes92.pants un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pants). Protams, ka neviens nevar kompensēt brīvības atņemšanu, pat tad, ja kaut kad pēc daudziem gadiem tiks atzīts šis pārkāpums. Taču, no otras puses, gads brīvības atņemšanas nav tas pats kā ASV, kur katru nedēļu ar DNS analīžu palīdzību tiek attaisnots kāds par izvarošanu vai kādu citu smagu noziedzīgu nodarījumu notiesātais (daži pat jau nosēdējuši 25 gadus vai sen izpildīts nāves sods).