Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valsts tiek pārvaldīta nemākulīgi, un tās pārvaldes galvenais virzītājs ir nevis tās pilsoņu labklājība, valsts drošība un iedzīvotāju vispusīga, pilnvērtīga garīgā attīstība, bet gan atsevišķu cilvēku veidotu finanšu grupējumu intereses un politiķu karjerisms, kas izpaužas pārspīlētā centībā izkalpoties pašreiz Eiropas Savienībā un lielākajā pasaules kristīgajā daļā valdošajai liberālkomunistiskajai ideoloģijai.

Īsa stāvokļa uz 2021. gada jūliju analīze.

Latvijas pārvaldes institūcijas.

Latvijas politiskā sistēma, kas noteikta Satversmē, ir veidota uz dažādu politisko interešu pārstāvniecību Saeimā, ievēlot to no politisko partiju sarakstiem. Taču Latvijas politiskās partijas nepārstāv atsevišķu valsts pilsoņu grupas ekonomiskajos, iekšpolitikas, ārpolitikas, kultūras, izglītības, ģimenes un sociālo lietu, reliģijas un citos valsts attīstībai svarīgos jautājumos, bet gan ir atsevišķu ekonomisku grupējumu lobisti. Tas arī nosaka izpildvaras veidošanu, kas ir politisko (lasi - ekonomisko) grupējumu interešu sfēru sadales produkts.

Pieņemtā administratīvi teritoriālā reforma vēl vairāk pastiprina šo grupējumu ietekmi pašvaldībās kas ir lielākais valsts pasūtījumu ES fondu finanšu sadales mehānisms, un arvien vairāk kļūst par visaptverošas korupcijas pamatu. Vietējā vara arvien vairāk attālinās no cilvēka, ģimenes. Faktiski jēdzieni "tautvaldība" un "tautas vara" ir miruši.

Izveidotās pārvaldes institūcijas - ministrijas, valsts aģentūras, valsts uzņēmumi tiek pārvaldīti nemākulīgi, faktiski neviena no amatpersonām nenes personīgu atbildību par pieļautajām kļūdām. Pašreizējā krīze to ir spilgti pierādījusi kaut vai vakcīnu, masku, vakcīnu loģistikas, neloģisko ierobežojumu, muļķīgo problēmu risinājumu un daudzos citos jautājumos.

Valsts pārvaldes augstākās institūcijas (pašvaldības nedaudz retāk) neprot skaidri un saprotami komunicēt ar savas valsts iedzīvotājiem.

Valdības darbību īsi var raksturot sekojoši - nekompetence, neprofesionālisms un nekaunība valsts kopējā labuma sadalē un pārdalē.

Valsts prezidentu ievēlē Saeima, kuras sastāvs aprakstīts augstāk. Līdz ar to viņš ir pakļauts nevis tautas interesēm, bet gan atsevišķu ekonomisko grupējumu interesēm. Kaut arī Satversmē Valsts prezidentam nav īpaši lielas pilnvaras, patreiz prezidents neizmanto arī tās - tādējādi ļaujot ekonomiskajiem grupējumiem pilnībā realizēt savas intereses.

Faktiski valsts prezidents nerealizē savu likumā doto varu un ir tikai mēbele valsts politiskajā (ja tā to vispār var nosaukt) arēnā.

Valsts Satversmes tiesa faktiski ir zaudējusi autoritāti tiktāl, ka Saeima pēc būtības ir iedrošinājusies pārkāpt tās spriedumus.

Tiesu vara tiek brutāli ietekmēta no izpildvaras puses. Līdz ar to valstī netiek realizēts varas nodalījuma un līdzsvarotības princips - likumdevēja vara, izpildvara un tiesu vara.

Visu šo papildina ceturtās - mediju varas bezzobainība, dažkārt arī bezspēcība. Līdz ar to pirmās trīs varas var darīt, ko vēlas, bet lielākā mediju daļa vienalga klusē vai, kas ir vēl ļaunāk, - atklāti atbalsta valdības kļūdainos soļus, tos slavinot un nekritizējot. Ir sākusies atsevišķu mediju un žurnālistu vajāšana un ierobežošana ar finanšu instrumentiem.

Valstī ir jūtami manāmas vārda brīvības ierobežošanas pazīmes. Valdība atklāti ignorē sabiedrībā cienījamu un augsti profesionālu cilvēku viedokli. Šī valdība un tās pārvaldes institūcijas pašas nav spējīgas reformēties, samazinot ierēdņu skaitu, bet Saeimā nav jūtama pat minimāla kompetence un spēja iedziļināties valsts pārvaldes problēmās. To var izskaidrot ar elementāru pašaizsardzības instinktu - kura ministrija, kura valsts aģentūra gan izstrādās reformas projektu, kura rezultātā daļa tās darbinieku būs spiesti pamest savas siltās vietas?

Latvijas sabiedrība.

Latvijas iedzīvotāju kopums joprojām dzīvo dažādās informatīvajās telpās. Divas lielas daļas iedzīvotāju informāciju saņem tikai vienā no divām valodām (latviešu un krievu) rakstošiem un raidošiem medijiem. Daudz mazāka daļa informāciju saņem no medijiem abās augstāk minētajās valodās. Vēl krietni mazāka daļa saņem informāciju no medijiem angļu, vācu, franču utt. valodās.

Līdz ar to zināšanas par faktiskajiem notikumiem pasaulē un valstī ir salīdzinoši vienpusējas. Tam visam vēl pievienojas milzīgais informācijas pieplūdums caur sociālajiem tīkliem. Diemžēl cilvēki neprot analizēt un salīdzināt ziņas, to avotus un ticamību. Par to liecina kaut vai daudzie krāpniecības gadījumi caur internetu.

Sabiedrības neapmierinātība ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem t.s. pandēmijas laikā lielākoties ir par iepirkšanās ierobežojumiem, daudz mazāk cilvēkus satrauc tas, ka ir ierobežoti kultūras pasākumi un iespēja cilvēcīgi komunicēt vienam ar otru. Tas liecina par to, ka faktiski "zelta teļa" kults ir galvenais sabiedrības virzītājspēks.

Populistisko partiju uzvaras gājiens iepriekšējās Saeimas vēlēšanās liecina gan par lielas sabiedrības daļas izmisumu, gan par ticību "laimes lācim".

Zemā aktivitāte pēdējās pašvaldību vēlēšanās liecina gan par sabiedrības apātiju un neticību iespējām ko mainīt, gan arī par to, ka daļu sabiedrības viss apmierina un tā nav gatava ko radikāli mainīt.

Latvijā, atšķirībā no "vecajām" Eiropas valstīm vidusslāni tikai nelielā apjomā veido mazais un vidējais (lasi - ģimenes) uzņēmējs, faktiski to neveido lielākā skolotāju un ārstu daļa. Galvenā sabiedrības vidusslāni veidojošā daļa ir valsts augstākie ierēdņi un lielu uzņēmumu vadošie menedžeri.

 Turīga ir neliela sabiedrības daļa, kurai ir pieejami prāvi finanšu līdzekļi no negodīgās privatizācijas laikiem, tā bieži darbojas ekonomikas zonā kurā netiek maksāti nodokļi vai arī līdzekļi tiek iegūti koruptīvā ceļā. Diemžēl nesaprātīgā nodokļu sloga dēļ arī daudzi maz pelnošie sīkie privātuzņēmēji spiesti darboties uzņēmējdarbības "pelēkajā zonā".

Mikrouzņēmuma nodoklis faktiski dod iespēju lielajiem būvuzņēmējiem nemaksāt nodokļus, noformējot apakšuzņēmēja līgumus ar strādniekiem, tādējādi visas sociālo jautājumu problēmas pārceļot uz viņu pleciem. Rezultātā - daudzus sagaida minimāla pensija un lielas problēmas bezdarba gadījumā.

Patreizējā nekonsekventā valdības politika ir pastiprinājusi sabiedrības šķelšanos gan pēc attieksmes pret vīrusu un vakcināciju, gan attieksmes pret dažādiem demokrātijas ierobežojumiem - daļai sabiedrības tie ir pat pieņemami. Šķelšanās pēc nacionālā principa pašreiz samazinās. Lielā daļā sabiedrības sāk valdīt uzskati, ka visu problēmu cēlonis atrodas kaut kur citur, tās izriet no "ļaunajiem spēkiem" un valdība ir tikai viņu pakalpiņi - šis viedoklis faktiski izslēdz jebkuras iespējas ko mainīt, jo šie "ļaunie" esot spēcīgi pasaules varenie.

Sakarā ar to, ka liela sabiedrības daļa jūtas nedroši, bet cita savukārt par galveno prioritāti uzskata naudas pelnīšanu un karjeru, katastrofāli samazinās dzimstība. Sabiedrība noveco un pensiju saņēmēju proporcija arvien palielināsies. Valsts ļoti slikti atbalsta ģimenes institūciju, un bērnu pabalsti joprojām ir vieni no mazākajiem Eiropā. Tas pats attiecināms uz pensijām un citiem pabalstiem.

Vērojot šo drūmo ainu, rodas vairāki jautājumi:

Vai tiešām viss tā arī beigsies un Latvija izšķīdīs bezformīgā multi-nekulturālā vidē? Vai tiešām mūsu bērnubērni vairs nerunās latviešu valodā?

Vai tiešām mūsu zemi jau pavisam drīz apdzīvos galvenokārt svešās valodās runājoši ļaudis?

Vai tiešām mēs esam stadijā, kad par naudu un karjeru esam gatavi nodot svētāko, kas mūsos ir - Dzimtenes mīlestību? Vai tās jau vairs nav?

Varbūt valsts pārvaldes demokrātiskā forma ir nepareiza un vajag stingru roku - vadoni?

Pārlasot augstāk minēto, izriet daži secinājumi.

Mums ir nepieciešama stiprs un stabils sabiedrības pamats - ģimene. Ģimene, kurā tiek pārmantota Dzimtenes mīlestība, zināšanas, pieredze un tradīcijas.

Mums ir nepieciešama spēcīga izglītības sistēma, kas balstās nevis uz līdz galam nedefinētu "prasmju" apgūšanu bet gan uz radošas, analītiskas un loģiskas domāšanas attīstīšanu. Izglītības sistēmas nemitīga raustīšana un reformēšana nevar dot labu rezultātu. Būtiski jāpalielina Skolotāja un Skolas prestižs ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

Latvijā šobrīd nav iespējams izveidot diktatūru (ja nu vienīgi ar militāru apvērsumu kam armija nav gatava), gan sakarā ar pasaules sabiedrības attīstības kontekstu, tātad stingrās rokas jautājums atkrīt.

Tātad - mums ir nepieciešama jauna Latvijas Republikas Satversme, kas ļauj realizēt pirmos divus punktus, un valsts pilsoņu apņēmība tos realizēt.

Lai šo realizētu nepieciešams gan Valsts prezidenta, gan likumdošanas, gan izpildvaras, gan tiesu varas spēks.

Prezidenta vara (ieskicējums, nopietni papildināms).

Latvijas Republikā Valsts prezidentu ievēlē tauta. Prezidenta pilnvaras Satversmē tiek būtiski paplašinātas.

Likumdošanas vara (ieskicējums, nopietni papildināms).

Nepieciešams ievēlēt tādu Saeimu, kas būtiski maina tās ievēlēšanas kārtību un ievēlēto deputātu atbildību. Tātad - mažoritāras vēlēšanas, vēlētāju tiesības deputātu atsaukt. Pirms vēlēšanām deputāta kandidātam skaidri jāapliecina sava pozīcija visos svarīgākajos jautājumos ar savu parakstu. Kāda no balsojumiem neatbilstība solītajam ir juridisks pamats deputāta atsaukšanas procedūras sākumam. Partiju saraksti vēlēšanās nepiedalās, partiju biedri piedalās vispārējā kārtībā. Deputātam saistoši ir solījumi vēlētājiem, nevis partijas programma. Katrs deputāta kandidāts norāda iespējamās komisijas Saeimā, kurās viņš ir kompetents un gatavs strādāt. un svarīgākie realizējamie uzdevumi.

Izpildvara (ieskicējums, nopietni papildināms).

Ministru prezidentu nominē Valsts prezidents un apstiprina Saeima.

Ministru prezidents veido Ministru kabinetu no nozaru labākajiem profesionāļiem ar augstām organizatora spējām. Ministru kabineta pirmais darba uzdevums ir valsts pārvaldes reformas plāns 10 gadiem, ietverot tajā konkrētus uzdevumus katram gadam katrā nozarē. Reformas plānā kā prioritāras jāiekļauj izglītības, sociālo un vietējās varas (pašvaldību) reformas. Nepieciešamo valsts pārvaldes struktūru veidošana jāpakārto atbilstoši izpildāmajām funkcijām. Īpaša uzmanība vēršama arī uz finanšu sistēmas reformu būtiski ierobežojot ātro kredītu apjomu un stingri reglamentējot to noteikumus.

Ministru kabineta sastāvu un tā reformu programmu apstiprina Saeima.

Ārlietas (ieskicējums, nopietni papildināms).

Vispirms skaidri jāapzinās, ka jebkura dalība starptautiskajās organizācijās ir saistīta ar daļēju valsts suverenitātes zaudēšanu - deleģēšanu šīm institūcijām. Diemžēl arī pilnīga izolācija tik nelielai valstij kā Latvija īsā laikā novedīs pie pilnīgas suverenitātes zaudēšanas. Ārlietās ES jāstrādā kopā ar Austrumeiropas jeb t. s. "jaunajām" ES valstīm, jo to intereses daudzos jautājumos sakrīt ar Latvijas interesēm. Aizsardzības budžets nav palielināms virs 2% - NATO dalībvalsts minimālās prasības. Pašreiz vērtējot situāciju Krievijā un Baltkrievijā, tūlītēja izstāšanās no ES un NATO nav lietderīga. Latvijai jāprot pilnībā izmantot priekšrocības, ko šī dalība dod, un izvairīties no negācijām, ko jebkura, pat daļēja suverenitātes zaudēšana nes līdzi. Latvijai jākļūst par piegādātāju NATO visdažādākajās produkcijas jomās - sākot no pārtikas utt.

Tiesu vara (ieskicējums, nopietni papildināms).

Saeimas izveidota īpaša komisija atestē un apstiprina visu Latvijas tiesnešu korpusu. Sīkus kriminālnoziegumus tiesa izskata paātrinātā kārtībā, piespriežot sodus sabiedriski lietderīgā darbā bez reālas brīvības atņemšanas. Likumdošanā jāparedz bargāki sodi par finanšu noziegumiem un korupciju kā arī sodu mīkstināšanu par ziņošanu līdzdalībā šajos noziegumos.

Ceturtā vara - mediji (priekšlikums valsts mediju neatkarībai).

Valsts radio un televīzija tiek finansēta no iedzīvotāju maksātās TV- radio nodevas, kas visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir obligāta, un tās nav atkarīgas no Saeimas un valdības piešķirtā finansējuma.

Kā to realizēt?

Ir jādibina jauna - Latvijas Republikas Jaunās Satversmes partija. Skan smieklīgi, taču cita leģitīma ceļa nav.

Partijas programmā iekļaujami šādi punkti:

Jaunas Satversmes pieņemšana.

Pēc Satversmes apstiprināšanas visas tautas nobalsošanā un stāšanās spēkā - Saeimas atlaišana un jaunu vēlēšanu rīkošana atbilstoši jaunajai Satversmei un vēlēšanu likumam.

Noslēguma komentārs.

Uzskatu, ka 10 gadi ir minimālais, taču reāls laiks, lai šīs reformas paveiktu un redzētu šī darba augļus.

Ja katrs indivīds - sabiedrības pārstāvis nevēlēsies mainīties un sevi pilnveidot, neviens sabiedrības attīstības projekts pilnībā nav realizējams.

Šis risinājums neizslēdz politisko partiju pastāvēšanu, gluži otrādi - politiskās partijas atbrīvosies no naudas devēju ietekmes, izkristalizēsies to politiskās nostādnes, un tās kļūs par politiskās domas virzīšanas un gudras politiskas diskusijas domnīcām.

Jaunajai partijai ir jāveidojas no apakšas, nevis no augšas.

Partijas iniciatīvas grupām jāveidojas katrā pagastā, pilsētā, lielpilsētas rajonā. Tikai pēc tam veidojams koordinācijas centrs, kas apkopo radušās idejas vienā veselumā. Tāpēc šajā manifestā paustajām idejām jānokļūst līdz katram Latvijas pilsonim.

Latvijā ir pietiekami daudz gudru un izglītotu cilvēku, Latvijas patiesu patriotu, kas labprāt iesaistīsies šīs partijas veidošanā, starp viņiem arī atradīsies jauni, harizmātiski līderi, kas spēs aizraut pārējos. Jebkura "veco, zināmo" politiķu iesaistīšanās novedīs pie jaundibināmās partijas iešanas pa jau sen politikā iemītajām taciņām, kas neizbēgami izkropļos tās mērķus un visus centienus noslāpēs jau pašā saknē. Tas gan nekādā veidā neliedz "vecajiem politiķiem" atbalstīt jaunās partijas centienus.

Lai šajā manifestā deklarēto realizētu, ir nepieciešami garā jauni, enerģiski, godīgi, zinoši, ar zināmu harizmu un bezgalīgu Dzimtenes mīlestību apveltīti cilvēki - Latvijas patrioti.

Es esmu par vecu, tāpēc atļaujos tikai dalīties ar savām domām.

Novērtē šo rakstu:

48
10