Iesaki rakstu:

“Es esmu Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente, bet neesmu, ļoti atvainojos, lupatu lelle…” – tā kādā intervijā izteikusies šī brīža LĀB prezidente Ilze Aizsilniece. Tomēr notiekošais ap šo biedrību rada neticību, ka Aizsilnieces kundze rīkojas savas profesionālās pārliecības vadīta vai visas sabiedrības veselības interešu labā. Varbūt politiķu interesēs? Varbūt dziednieku interesēs? Bet varbūt homeopātu un šarlatāniem ticošu pacientu interesēs?

Tas, kas tagad notiek LĀB, diemžēl to irdina pa satrunējušām vīlēm. Ne īsti stratēģijas, ne vienotas nostājas par būtiskiem jautājumiem brīdī, kad visas sabiedrības palīdzības skatieni ir vērsti uz ārstiem. Vadītājam jo īpaši smagā vētrā, ir jāsaglabā vēss prāts un jāpieņem racionālus lēmumus. Jā, varbūt tas ir grūti, jo vajag mugurkaulu un spēju nolikt malā intrigu vērpeti.

Arī paši biedri norādījuši, ka biedrības vadības pults īsti nav kārtībā un kuģis lēnām virzās uz sēkļa, un varbūt nepieciešamas pirmstermiņa vēlēšanas. Iespējams, tas ir akūti nepieciešams risinājums, ja jau konflikts samilzis tik tālu, lai valde atkāptos no amatiem. Kāda gan var būt runa par vienotu pieeju sabiedrības veselības jautājumiem, ja LĀB iekšēji nespēj vienoties, vai sejas maskas bērniem skolās ir vai nav nepieciešamas? Izskatās, ka sejas masku lietā uzvarēja dziednieku intereses, jo īsti medicīnisku pamatojumu šiem viedokļiem grūti rast.

Kā norādījuši žurnālisti, “LĀB nav parasta nevalstiska organizācija. Tai vēsturiski liela sociāli politiska ietekme, tai skaitā attiecībā uz regulējuma izmaiņām nozarē, kā arī būtisks valsts deleģēts uzdevums – ārstu sertificēšana”. ^[1]

Par lielo sociālpolitisko ietekmi šobrīd nāk smiekli caur asarām, ņemot vērā vēl svaigi prātā palikušo skandālu ap imunologu, kam uznāk kāre uzmākties pacientēm.  Diemžēl šis jautājums netiek nekā risināts. Šajā lietā dominēja mamutu intereses – aizvēsturiskais domāšanas veids un princips “vajadzēja iekraut pa ģīmi un iet prom”.

Pārsteidzoši, ka tik augsta ranga mediķi un organizācijas vadītāji joprojām dzīvo ar šiem principiem, īpaši laikmetā, kad visu pasauli pārņēma “Me Too” atklāsmju vilnis. Šķiet, Latvija uz to piever acis un pieglauž ausis. Un ko tad, ja iekraujot pa ģīmi, ārsts ar to pašu uzmacīgo pirkstu kraus pacientei pretī? Bail pat domāt, kādi lēmumi vēl tikušu pieņemti, balstoties uz līdzīgiem principiem, ja ko tādu spējīgs pateikt viceprezidents un prezidente tam neiebilst.

Taču LĀB problēma ir ne vien bērnu sejas maskas un seksuālā domāšanā kropli  medicīnas praktiķi. Tā šobrīd kļuvusi par pasīvu organizācija, kas dus uz sava statusa un tikai retā gadījumā (iespējamas, kad tas izdevīgi kādām politiskām interesēm) izrāda iniciatīvu, piemēram, domājot, kam vairāk vajadzētu apbalvojumu un kāpēc būtu izdevīgi nolikvidēt galvenā speciālista amatu.

COVID 19 vakcinācijas jautājums diemžēl iestrēdzis spēlē “padod tālāk”. Vai varam runāt par stipru un profesionālu LĀB vadību, ja prezidente jautājumu forvardē kolēģiem un galva nezina, ko rumpis dara. Izskatās pēc filmas „Interni”, kur dakterim Bikovam, lai nodotu kvalifikācijas eksāmenus, bija jāguļ ar eksaminētāju.Tikai COVID situācija nav seriāls, kam var rakstīt kādas sērijas beigas vien gribas. Tā ir atbildība par cilvēku dzīvībām un ārstiem, kas šīs dzīvības glābj.

Diemžēl nākas domāt, vai tikai LĀB šodien kļuvusi par pasīvu organizāciju, kurai nav sava stingra mugurkaula un kura, iespējams, vadās pēc mēness fāzēm vai citiem dabas likumiem un zintnieku ticējumiem, nevis pēc profesionālas, vienotas stratēģijas un vīzijas.

---

^[1] https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-krize-vai-latvijas-arstu-biedribu-piemeklejusi-skelsanas/