Iesaki rakstu:

Latvijas taktika nemainīsies, un tā neprasīs Lielbritānijai izdot bijušo Krājankas akcionāru Vladimiru Antonovu pēc tam, kad Londonas Vestminsteras tiesa piektdien neapmierināja analoģisku Lietuvas prasību un Antonovu izlaida pret drošības naudu, aptuveni 61 tūkstoti latu. To Pietiek nedēļas nogalē uzsvēra Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. 

Šis nav politisks lēmums un ir jāpieņem tiesībsargājošām institūcijām, - tā uz jautājumu, vai pēc Lietuvas neveiksmes Londonas tiesā Latvija varētu uzsākt savu mēģinājumu panākt Antonova izdošanu, Pietiek norādīja premjera Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke. Valsts policijas priekšnieks Ķuzis Pietiek skaidro, ka Londonas tiesas spriedums nenozīmē Antonova atbrīvošanu, bet gan to, ka Lietuvai līdz nākamajai tiesas sēdei, kas noteikta 16. decembrī, jāiesniedz papildu informācija un pierādījumi, jo līdz šim iesniegtā tiesu nav pārliecinājusi.

Tikmēr kāds avots valdībā Pietiek šo Londonas tiesas lēmumu komentēja ar vārdiem "Lietuvas valdību tur neuztver nopietni" un neoficiāli pieļāva, ka Latvijas puse arī varētu prasīt Antonova izdošanu, neskatoties uz Lietuvas centieniem. Šis neoficiāli paustais viedoklis atspoguļo Latvijas amatpersonu pēdējo dienu noskaņojumu pret kaimiņvalsts Lietuvas kolēģiem.

Premjera Dombrovska lēmums pēdējā brīdī atcelt piektdien plānoto vizīti Lietuvā un tikšanos ar kaimiņvalsts kolēģi Andrjusu Kubiļu bija asa atbilde uz Lietuvas rīcību vizītes priekšvakarā, nesagaidot abu premjeru sarunas, nacionālās bankas padomes līmenī pasteigties ar lēmumu, ka Snoras un līdz ar to arī Krājbanka netiks glābtas.

Latvijas Krājbankas krahs ir nokaitējis attiecības starp kaimiņvalstīm Latviju un Lietuvu. Latvijas valdībā ir neapmierinātība, ka Lietuvas puse nav izrādījusi vēlmi sadarboties šīs banku krīzes risināšanā. Kaimiņvalsts tiek vainota nesavlaicīgā informācijas sniegšanā un vēlmes trūkumā uz lēmumiem virzīties koordinēti.

Jau ziņots, ka Londonas tiesa piektdien nolēma atbrīvot pret drošības naudu bijušos Snoras bankas, kas ir Krājbankas lielākais akcionārs, līdzīpašniekus Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kuru izdošanu bija lūgusi Lietuva. Abi nepiekrita brīvprātīgi doties uz Viļņu un sadarboties ar lietuviešu tiesībsargiem.

Antonovam noteiktais drošības līdzeklis ir vien 75 tūkstoši britu mārciņu, kas ir nedaudz vairāk kā 60 tūkstoši latu. Nedaudz lielāka drošības nauda noteikta Baranauskim – 250 tūkstoši mārciņu jeb aptuveni 204 tūkstoši latu.