Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Otrdien slēgtā sēdē valdība atjaunos SIA Lattelecom un SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) privatizācijas izvērtēšanai izveidoto Ministru kabineta (MK) darba grupu, tajā apstiprinot ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība), finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) un satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).

Trīs ministru darba grupai tiks dots valdības mandāts izvērtēt, ko darīt ar miljonus vērtajām valstij piederošajām Lattelecom (51%) un LMT (28%) kapitāla daļām – privatizēt vai paturēt valsts īpašumā. Atbilstoši šim uzdevuma MK darba grupai tad arī valdībai būs jāsniedz priekšlikumi, kā rīkoties tālāk.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, nekādu citu lēmumu saistībā ar abos uzņēmumos valstij piederošajām kapitāla daļām valdība otrdien nepieņems.

Sagaidāms, ka, visticamākais, jau jaunā gada sākumā valdības apstiprināta darba grupa tiksies arī ar Lattelecom un LMT otru lielāko līdzīpašnieci, ziemeļvalstu TeliaSonera. Jau septembrī TeliaSonera premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) nosūtīja vēstuli, kurā aktualizēja interesi iegādāties valstij piederošās LMT un Lattelecom daļas. Pēc neoficiālas informācijas, cena, par kādu ziemeļvalstu telekomunikāciju gigants būtu gatavs iegādāties abu uzņēmumu daļas, vēstulē neesot minēta.

Pietiek rakstīja, ka ekonomikas ministrs Kampars nobriedis valdību rosināt izšķirties par valstij piederošo Lattelecom un LMT daļu privatizāciju. Par konkrētiem privatizācijas risinājumiem gan vēl nav diskutēts.

 

Lattelecom un LMT valstij piederošo daļu vērtība pēc jaunākā Dombrovska valdības prezentētā valstij piederošo aktīvu pārskata par 2009. gadu veido aptuveni 326 miljonus latu.

Šī vērtība ir tuva tai cenai – aptuveni pusmiljardam eiro, kādu par abu telekomunikācijas uzņēmumu valsts daļu iegādi premjera Aigara Kalvīša (TP) valdības pilnvaru laikā valstij piedāvāja TeliaSonera. Darījums toreiz nenotika, jo Kalvīša valdība tā arī neizšķīrās ne par to, kā īsti privatizēt LMT un Lattelecom, ne par to, kam ļaut iegādāties uzņēmumu daļas – TeliaSonera vai bijušā Lattelecom vadītāja Nila Melngaiļa kopā ar ASV investīciju kompāniju Blackstone izveidotajai Riga Capital. Kalvīša valdības pēctece, premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība Lattelecom un LMT privatizāciju pārņēma, šefību par to uzņēmās bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (Par labu Latviju), tomēr rezultātu nebija. 

Kopumā Lattelecom un LMT valstij piederošo daļu privatizācija ir bijusi vairāku valdību dienaskārtībā un raisījusi strīdus dažādās koalīcijās. Konkrētas vienošanās un risinājumi līdz šim nav panākti.

Novērtē šo rakstu:

0
0