Iesaki rakstu:
Daudziem no Jums ir labi zināmi vārdi: „Ir cilvēks, ir problēma. Nav cilvēks, nav problēmas.” („Есть человек, есть проблема. Нет человека, нет проблемы” – krievu valodā).
Kā Jums liekas, vai šie vārdi iederas arī likumdošanā? „Ir likums, ir problēma. Nav likums, nav problēmas." Atbilde būs „drīzāk nē”. Mēs esam pieraduši, vismaz mūs ir pieradinājuši, pie gluži pretējas domas: „Ir likums, nav problēmu. Nav likuma, ir problēmas." Tas ir skaists sauklis, tīkams, viegli uztverams un saprotams. Protams, juristi iebildīs un precizēs: „Ir likums, vajadzētu būt mazāk problēmām. Nav likums, vajadzētu būt vairāk problēmām." Tomēr tas nav tik labskanīgs un prātā paliekošs. Piekritīsiet? Tāpēc atgriezīsimies pie tīkamā saukļa, jo tieši par to ir šis raksts.
Dzīvē problēmu netrūkst. Daudz kas nenotiek tā, kā vēlamies. Mēs pastāvīgi saskaramies ar dažādiem šķēršļiem, kas mazina mūsu apmierinātību ar dzīvi. Turklāt mēs konstatējam, ka neesam tādi vieni, bet patiesībā – daudzi. Tāpēc mēs vēlamies būt vēl vairāk apmierināti ar dzīvi! Laimīgi cilvēki laimīgā valstī un laimīgā pasaulē.
To bez ievērības nav atstājis likumdevējs, kas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam ir ietvēris stratēģisku mērķi – veicināt sabiedrības apmierinātību ar dzīvi.
Bet kas traucē šo mērķi sasniegt? Psihologi. Likumdevēja ieskatā psihologi nav pietiekami kompetenti, lai paaugstinātu cilvēku apmierinātību ar dzīvi. Vismaz tā izriet no jaunā likumprojekta „Psihologu likums” anotācijas. Kā atrisināt šo problēmu? Pieņemot likumprojektu „Psihologu likums”. Un šeit mēs atgriežamies pie saukļa: „Ir likums, nav problēmas. Nav likums, ir problēmas”. Bet vai viss ir tik vienkārši? Aprunāsimies ar racionāli domājošu cilvēku.
Vispirms, racionāli domājošs cilvēks uzdos mums jautājumu:
- cik ļoti šāds likumprojekts ir nepieciešams? (un tad uzdos vēl precizējošus jautājumus)
- vai nozarē pastāv problēmas, kādas tās ir, kā tās novērst?
- vai likumprojekts vispār var šīs problēmas novērst?
- vai nav efektīvāku līdzekļu, kā šīs problēmas novērst?
Ja nezināsim, ko atbildēt, bet (pietiekami motivēti) lūgsim padomu, tad racionāli domājošs cilvēks veiks izpēti. Šīs izpētes ietvaros racionāli domājošs cilvēks noteikti saskarsies ar tādu terminu kā „likumu plūdi” jeb „normu plūdi”, t.i.:
pārmērīga un ļoti bieža valsts iejaukšanās dažādās dzīves sfērās, nosakot normatīvo regulējumu, kas sasniedz tādus apjomus, ka tiesību sistēma vairs nespēj efektīvi funkcionēt, kā rezultātā normatīvos aktus nav iespējams pilnvērtīgi izprast, ievērot, piemērot un kontrolēt[1].
Racionāli domājošs cilvēks, iespējams, apzinās bijušā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja un esošā Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa vārdus:
„Jāpanāk balanss, lai cilvēki saprastu, kādos gadījumos normatīvais akts ir nepieciešams, mēģinot salauzt priekšstatu, ka likums ir vienīgais līdzeklis, - tas ir pēdējais līdzeklis, ja visi pārējie nav izrādījušies lietderīgi.”[2]
Labi, bet kā šīs atziņas ir saistāmas tieši ar konkrētu likumprojektu? Jautāsim racionāli domājošam cilvēkam: „kā paaugstināt psihologu pakalpojumu kvalitāti?” Atbilde būs vienkārša: „risiniet problēmas izglītības sistēmā un pilnveidojiet studiju programmas. Esošiem psihologiem finansiāli nodrošiniet kvalifikācijas paaugstināšanu. Valsts un pašvaldību iestādēs paaugstiniet psihologiem izvirzāmās prasības, taču obligāti paaugstiniet arī atalgojumu, lai psihologi varētu sev nodrošināt iztiku, nestrādājot vairāk kā vienu slodzi.” Tomēr ironiski tieši šīs jomas likumprojekts neskar. Bet ko tad skar likumprojekts?
Likumprojekta anotācija iezīmē šādas problēmas:
nav vienota regulējuma psihologu nozarei;
nav vienotas sertifikācijas sistēmas;
nav pietiekami formulētas prasības psihologu izglītībai;
nav noteikta atbildība par sniegtajiem pakalpojumiem;
nav noteikti ierobežojumi psihologam, kurš savā darbībā ir pieļāvis kļūdas;
nav noteikti saistoši psihologa profesionālās darbības kvalitātes un ētikas standarti;
nav noteiktas psihologa iegūtās informācijas konfidencialitātes, kā arī psihologa iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzības prasības.
Racionāli domājošs cilvēks aplūkos šīs problēmas un par katru no tām sniegs šādus komentārus:
nav vienota regulējuma psihologu nozarei:
labi, ja izmantojat šādu pieeju, tad, lūdzu, pieņemiet juristu likumu, žurnālistu likumu, ārstu likumu, pārdevēju likumu, ekonomistu likumu, politologu likumu, utt., tā lai katrai jomai būtu savs likums neatkarīgi no tā, vai šie jautājumi jau ir atrunāti citos normatīvajos aktos (racionālā cilvēka sejā ir manāms, bet balsī ir dzirdams sarkasms);
nav vienotas sertifikācijas sistēmas:
jā, nav vienotas sertifikācijas sistēmas. Taču pretēji likumprojekta izstrādātāju norādītajam, jau daudzus gadus Latvijā pastāv brīvprātīga sertifikācijas sistēma, par kuru ir atbildīgas profesionālās nozares asociācijas. Kāpēc likumprojekta izstrādātāji norādīja, ka Latvijā nepastāv nekāda sertifikācijas sistēma[3]? Neziņa vai apzināta maldināšana?
nav pietiekami formulētas prasības psihologu izglītībai:
lūdzu, pievērsiet uzmanību Izglītības likumam, Augstskolu likumam un Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumiem Nr.202 „Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, kuros ir ietvertas izglītības prasības un nepieciešamie kredītpunkti, kas attiecināmi arī uz psiholoģijas nozari. Papildus tam, lūdzu, iepazīstieties ar psihologu profesiju klasifikatoru un standartu[4], kas detalizēti raksturo psihologa kompetenci un nepieciešamās prasmes. Kāpēc neveicat grozījumus šajos normatīvajos aktos?
nav noteikta atbildība par sniegtajiem pakalpojumiem:
uz atbildību ir attiecināms vispārējs regulējums. Ja pakalpojumu saņēmēju neapmierina pakalpojumu kvalitāte, viņš var vērsties ar prasību pret psihologu vispārējā kārtībā. Turklāt pakalpojumu saņēmējs var vērsties ar sūdzību profesionālajā asociācijā, kuras biedrs ir attiecīgais psihologs.
nav noteikti ierobežojumi psihologam, kurš savā darbībā ir pieļāvis kļūdas:
ja pakalpojumu saņēmējs vēršas ar sūdzību profesionālajā asociācijā, tā viņu var izslēgt un izbeigt sertifikāta darbību. Psihologam būs grūtības iestāties citā asociācijā, jo asociācijas pirms jauna biedra uzņemšanas un sertifikāta izsniegšanas pārbauda, vai par viņu iepriekš nav iesniegtas sūdzības.
nav noteikti saistoši psihologa profesionālās darbības kvalitātes un ētikas standarti:
daudzām profesionālajām asociācijām ir pieņemti savi kvalitātes un ētikas standarti, kas daudzos jautājumos savstarpēji pārklājas. Asociācijām ir īpašas ētikas komisijas, kas nodrošina kontroli pār ētikas kodeksa ievērošanu no psihologu puses. Darbības kvalitātes un ētikas standarti ir atrunāti arī profesiju klasifikatorā un standartā.
nav noteiktas psihologa iegūtās informācijas konfidencialitātes, kā arī psihologa iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzības prasības:
uz psihologiem ir attiecināmas vispārējas prasības saistībā ar informācijas konfidencialitāti, kā arī iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzību. Profesionālo asociāciju pieņemtie ētikas kodeksi sevī ietver regulējumu par konfidencialitātes ievērošanu un personu datu aizsardzību. Ja psihologs tos pārkāpj, viņu var izslēgt no asociācijas. Arī šajā sakarā likumprojekts neievieš nekādas būtiskas izmaiņas, vienīgi apstiprina jau pastāvošo kārtību.
Racionāli domājošs cilvēks nobeigumā secinās, ka likumprojekts atkārto jau citos normatīvajos aktos regulētus jautājumus. Vienīgais būtiskais jauninājums ir piespiedu sertifikācija, kas turklāt ir realizējama pa atsevišķām jomām. Interesanti, ka šobrīd augstākās izglītības iestādes nenodrošina padziļinātas apmācības šajās jomās. Vēl interesantāk, ka psihologiem par saviem līdzekļiem vajadzēs sertificēties, apmaksāt supervizoru darbību, un paaugstināt savu kvalifikāciju, lai tādējādi izpildītu likumprojekta prasības – pa atsevišķām jomām.
Šajā brīdī racionāli domājošs cilvēks aicinās mūs iztēloties psihologu Latvijas lauku novadā. Psihologu, kurš saņem lauku novadam atbilstošu darba samaksu. Psihologu, kurš sava zemā atalgojuma dēļ ir spiests strādāt vairāk kā vienu darba slodzi – dažādās jomās. Psihologu, kurš lauku novada specifisko iezīmju dēļ vienīgais sniedz savus pakalpojumus – dažādās jomās, jo citu psihologu nav tuvākajā apkārtnē.
Šo psihologa tēlu racionāli domājošais cilvēks aicinās iztēloties pēc likumprojekta pieņemšanas un spēkā stāšanās....tam nenovēršami sekos dziļa izelpa un skumjas domas par to, kā cilvēkiem radīsies jaunas problēmas un jauni šķēršļi, bet viņu apmierinātība ar dzīvi mazināsies...labākajā gadījumā nepaaugstināsies. Kāpēc?
Racionāli domājošs cilvēks paskaidros. Daudzi psihologi iepriekš aprakstītajos apstākļos nespēs izpildīt likumprojekta prasības, īpaši finansiālu apsvērumu dēļ. Viņi būs spiesti pārkvalificēties vai piebiedroties tautiešiem citās valstīs. Vairākiem Latvijā palikušiem psihologiem būs mazāki ienākumi, jo daļa ienākumu tiks izmantota likumprojekta prasību izpildei. Vairāki psihologi mazāk laika pavadīs kopā ar sev tuviem cilvēkiem, jo būs spiesti vairāk strādāt, lai kompensētu atrautos ienākumus. Citi psihologi paaugstinās maksu par saviem pakalpojumiem. Tas daudziem cilvēkiem liegs psihologu pakalpojumu pieejamību. Tas novedīs pie „tukšiem novadiem”, kur nebūs neviena sertificēta psihologa.
Jūs turpināt teikt un rakstīt: „Ir likums, nav problēmu. Nav likuma, ir problēmas." To izdzirdot un izlasot, racionāli domājošs cilvēks ar ironijas pilnu skatienu sejā dziļi nopūtīsies.
* Arodbiedrības „Latvijas Psihologu arodbiedrība” valdes priekšsēdētājs
[1] Sk., piemēram, Osipova S. Ievads tiesību socioloģijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 125-126.lpp.
[2] Sk. Kusiņš: likums ir pēdējais risinājums, ja pārējie nav izrādījušies lietderīgi
Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/kusins-likums-ir-pedejais-risinajums-ja-parejie-nav-izradijusies-lietderigi.d?id=43443465
[3] Sk. Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra sēdē apstiprinātā Informatīvā ziņojuma „Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību” 3.lpp. Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40303499
[4] Sk. Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”, otrās pamatgrupas atsevišķa grupa Nr.2634 „Psihologi” un šo noteikumu 2.pielikuma 1.34.apakšnodaļu.