Lai arī strīdi ir izšķirami tiesā, tas nenozīmē, ka tos nevar apspriest sabiedrībā

Protams, Lavijā ir aizliegts pieņemt jēbkādus bēgļus=imigrantus, jo tikai Latvijā Krievijas okupācijas rezultātā no 1939.-1990.g . bēgļu-kolonistu armāda ir pārsniegusi visas starptaut. likumu un veselā saprāta robežas, izvēršot GENOCīDU pret latviešu tautu! Tagad , lai realizētu šo civilokupantu likumīgu repartiāciju, mums grib atkal pretlikumīgi uzspiest jaunus bēgļus, absolūts murgs! Tādu kretīnismu var organizēt tikai starptautiska cionistu=humanoīdu mafijas projektā, iznīcinot baltās rases cilvēkus. Lai ir nolādēti šīs pelēkās mafijas pārstāvji! (flag:lv)

Atbildēt

»

Sabiedrības nav kā tādas- ir indivīdu kopums, kas nevar atrast " kopsaucējus" ..nekad.. jo ir slepeni sabiedrībai nosacījumi - ar valsts noslēpumu, kas sadala sabiedrību div daļās - kam pieeja šiem noslēpumiem, kam nav pieejas..

Latvijā visa nauda ir sveša - aizdota - vai brīvi drukāta, vai ar segumu.. viss viens..bet Straujuma, Āboltiņa dīc, Kalnmeijers, Maizītis dīc sakaņā ar valsts noslēpumu, kas sabiedībai - šie slepenie aizdevumu nosacījumi..nav jāzina..tādēļ nav sabiedrības kā tādas..

Atbildēt

Sabiedrība un politiskā virsotne ir divas dažādas govis. Sētnieks un tiesībsargs arī ir dažāda statusa cilvēki. Neteikšu, ka man nepatīk tiesas. Es kaifoju un gūstu baudu tiesas lietās, bet Tiesībasargam ir tomēr jābūt Tiesībasargam un nav jājūdz rati pa priekšu zirgam.

Atbildēt

»

Tas ir apkopojums-turklāt domāts tiesu sistēmas juristiem. Tas nav tas pats, kas skaidrojums sabiedrībai par sodu piemērošanas sistēmu.
Jo, piedodiet, bet sabiedrības nesaprot, kurš tad mums īsti cietumos sēž? Jo taču pilni cietumi, ja slepkavas un pedofili, kā arī valsts mantas izlaupītāji tie nav...Zapts burku zagļi?
Un kas Jūs neapmierina? Būs taču nākamā instance, kas visu rūpīgi izvērtēs un pierādījumus pārbaudīs.
Par ko tad Jūs tā satraucies esat? Ka tiesai un prokuratūrai ir jāuzņemas atbildība par savu darbu?

Atbildēt

»

Tiesas jau ir skaidrojušas:
http://at.gov.lv/files/uploads/files/6_Judikatura/Tiesu_prakses_apkopojumi/kriminallietas%20pec%20kl%20160.%20un%20162.p..doc

P.S. Par atzīšanās nozīmīgumu jau izteicāmies atklātajā vēstulē

Atbildēt

»

Ja? Un pie mums arī tā gadās, ka tiesa pasludina spriedumu, bet pēc tam pārdomā, kad raksta? Tik tālu esam nonākuši?
Un beidziet ūdeni kult...Vai tad Breivikam norvēģi neiedeva maksimālo sodu, kas bija iespējams?
Nu tad tiesu varai ir jāizskaidrojas ar sabiedrību par piemēroto sodu pēc konkrētā panta. Un tas nav pants par izvarošanu, bet vieglāks pants -par netiklām darbībām. Un te nu vēl izmeklēšanas kvalitāte un panta piemērošanas atbilstība būtu jāizvērtē. Virsprokuroram.
Tad kam tad tiesa dos smagāko sodu pēc šī panta-reālu cietumsodu, ja 5gadīgs bērna izmantošana tiek sodīta ar piespiedu darbu? Piecgadīga!
Es saprotu, ka pie trakas mīlas-bez vardarbības, kad meitenei 14-15, bet Romeo 18-20-pietiks ar piespiedu darbu-lieko enerģiju būs kur likt.. Bet tas nav šis gadījums!
Un te taču nav runa-vainīgs vai nevainīgs, jo apsūdzētie ir vainu atzinuši, bet gan par piemērotā soda adekvātumu. Kādā sakarā nevainības prezumpciju piesaucat?
Vispār arī demagoģijā Jūs neko spožs neesat...Kā advokāts...

Atbildēt

jebkuram ir pieejams saits, kur kartee registreti atklati visi pedofili ( ar uzvardiem un adresem!) visos statos. Vecaki var brivi apskatities vai viniem kaiminos nedzivo pedofls. Tikai Latvijaa nez kapec visam jabut slepenam atiecibaa pret kriminalam darbibam.

Atbildēt

»

Žēl, "3 bērnu mamma", ka paliec anonīms komentētājs, kurus necienu principā kā interneta troļļu kopienu un dīvāna Donkihotus.

Piekrītu, ka attiecīgais likuma pants ir jādiferencē, lai nošķirtu "Romeo", "mētelīšu virinātājus", neadekvātus vecākus un vecvecākus no pataloģiskiem pedofīliem.
Taču tiesas neatkarība un nevainīguma prezumcija ir pamatvērtības, kuras nedrīkst upurēt nekādā gadījumā (tā norvēģi nemainīja savus likumus Breivika dēļ).
Ja mēs kā advokāti paliksim klusi un anonīmi, var veidoties situācijas, kurās nevarēsim palīdzēt pat pilnīgi nevainīgiem apsūdzētajiem, ja sabiedrība vai valsts vara prasīs sodu - kā mūsu Austrumu kaimiņu zemēs.
Pasaule ir apaļa - jebkurš no mums var nonākt uz apsūdzēto sola - pat būdams absolūti nevainīgs, vien neveiksmīgi sakrītot apstākļiem. Ja tā nenotiktu, nebūtu vajadzīgas ne tiesas, ne prokurori, ne advokāti.
Turklāt bieži vien sabiedrība ir lielākais cietušā ienaidnieks (piemēram ceļu satiksmes negadījumos, kad cietušais ir vainīgā laulātais, rads vai faktiskais dzīvesbiedrs), kura sods būs tieši vai netieši jāizcieš arī cietušajam.
Ļoti iespējams, ka tiesa abus tiesājamis attaisnos pierādījuma trūkuma dēļ. Vai arī notiesās ar reālu cietumsodu. Taču ne pirmais, ne otrais, visticamāk, nav cietušās interesēs.

Atbildēt

»

Nedēļas komentārs!

Atbildēt

»

Kad tad īsti lidmašīna ir nosēdināta - kad riteņi pieskaras zemei, kad nobrauc uz pievadceļiem, kad apstājas vai kad atver izejas ( visi gan atsprādzējas un ieslēdz telefonu jau tad, kad lidmašīna vēl brauc pa skrejceļu ar gandrīz 500 km/h ātrumu)?
Kad ārsts ir pabeidzis operāciju un vairs nenes atbildību par pacientu?
Viedokļi ir dažādi. Tāpat kā par it kā pasludinātu, bet noteikti vēl neuzrakstītu spriedumu.

Sabiedrības interesēs ir samazināt sodus personām, kas atzīst savu vainu un nožēlo izdarīto. Tā pat sabiedrības interesēs ir piedot noziedzniekiem, kas palīdz atklāt smagākus noziegumus. Sabiedrība ir gatava respektēt cietušo intereses, dodot cietušajiem ekskluzīvas tiesības piedot.
Šos apsvērumus raksta tikai pilnajā spriedumā .

Atbildēt

Slitke, jūs nesaprotiet pašu būtību, kas jums arī tiek pārmests: ja nebūtu publiska skandāla, nebūtu rīcības. Jansons pareizi raksta, ka ar steigu ir jāierosina grozījumi. Sodam ir jābūt tādam, ka, no domas vien gramstīties gar maziem bērniem jau seko nopietns sods. Ja soda nav, ātrāk vai vēlāk te būs pedofīlu valsts ( 2 tēviņi "grupā" izdarās ar mazu bērnu kā vien ienāk prātā, un sods- mēnesis darba bez algas...!... ja pieķer...). Jūs te rakstiet, ka var būt sekas tādas un sekas šitādas mazai meitenei. Sekas jau ir, viņas nepazudīs, viņas būs visu mūžu. Varbūt no sekām jūs centieties pasargāt tos divus degradantus divās paaudzēs? Viņi savu izvēli ir izdarījuši, viņi ir pilngadīgi un rīcībspējīgi- nāksies bēguļot visu mūžu tagad. Jūs citējiet statistiku un analizējiet tiesību normas. Šī nav tā reize, kad jānodarbojas ar pētniecību un analīzi, to vajadzēja darīt ātrāk un tagad jūsu publiskie ziņojumi ir kaitinoši. Spriedums tika pasludināts jau iepriekš, un man kā pilsonim ir tiesības paust savu nostāju par to. Bet jūs, esiet tik laipns un izmantojiet iespēju paklusēt un nodarbojieties ar filozofiju un zinātni tad, kad tas patiešām ir nepieciešams!

Atbildēt

»

Taču neiejaucamies viņu darbā neattaisnoti, piemēram, neiejaucamies ārsta darbā operācijas laikā vai pilota darbā lidojuma laikā (kā to izdarīja šī iemesla dēļ bojā gājušais Polijas prezidents).
------------------------------------------
Sabiedrība arī neiejaucas neattaisnoti-citējot operācijas laikā-spriedums jau bija pasludināts, sods noteikts, respektīvi, pilots lidmašīnu nosēdinājis, ķirurgs izgājis no operāciju zāles-un tad par savām profesionālajām kļūdām ir jāatbild gan ārstam, gan pilotam, gan tiesnesim.
Nu nebūs tā, ka tiesneši darīs , ko gribēs, jo ir saņēmuši sabiedrības pilnvarojumu. Sabiedrība ir sapratusi, ka tās uzticība tiek ļaunprātīgi izmantota...

Atbildēt

»

Patiesi labs komentārs, kas iezīmē problēmas tiesu neatkarības jautājumā abas diametrālās puses.

Pirmkārt, mēs uzticamies tiesnešiem, tāpat kā ģenerālprokuroram, valsts un ministru prezidentam, lidmašīnas pilotiem, kuģu kapteiņiem, ārstiem, inženieriem un citu profesiju pārstāvjiem, kuru kļūdas var apdraudēt mūsu labklājību, veselību un pat dzīvību. Un tiesājam viņus, ja šīs kļūdas notiek. Taču neiejaucamies viņu darbā neattaisnoti, piemēram, neiejaucamies ārsta darbā operācijas laikā vai pilota darbā lidojuma laikā (kā to izdarīja šī iemesla dēļ bojā gājušais Polijas prezidents).

Savukārt administratīvie pārkāpumi tiek skatīti pēc PSRS okupācijas laiku likuma (Kodeksa!), kurā veiktie labojumi uzskatāmi vien par neveikliem ielāpiem. Tiesu varai objektīvi nav iespējams saglabāt savu neatkarību, skatot lietas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, tāpēc tiesas skata šīs lietas tik smagnēji. Uzskatu, ka administratīvo pārkāpumu jomā nekas nemainīsies, kamēr vien Latvijā netiks pieņemts jauns Sodu likums, kas administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu noteiks ļoti vienkāršotā veidā (kā tas ir lielākajā daļā valstu), piemēram: 1. vienošanās par (samazinātu) sodu, bez apelācijas iespējām; 2. nevienojoties par sodu - soda noteikšana vai kontrole vienkāršotā mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē lielā tiesas zālē (tikai atklātās lietas) mutvārdu procesā, kas netiek protokolēta, vairākiem desmitiem pārkāpēju vienā dienā rindas kartībā (kā tas notiek administratīvajā komisijā šobrīd), lai tiesām ir resursi (tienešu skaits, finansējums lietas izskatīšanai)šīs lietas vispār skatīt.

Retorisks jautājums - kas notiktu ar tiesām, ja visi sodu saņēmušie (ieskaitot brīdinājumu par nepareizu ielas šķērsošanu) tos pārsūdzētu tiesā?

Uzskatu, ka 13. janvāra grautiņu lietas izskatīšanas neveiklums, salīdzinot ar citu valstu praksi, kur sodi par līdzīgu nodarījumu bija piespriesti jau dažu stundu vai dienu laikā, tad liksies vien nieki.

Atbildēt

Vēmiens nāk no tādiem "sargiem". Bla, bla, bla, ja u mamy duročka.

Atbildēt

»

Un līdz trešajai instancei var arī netikt, pateicoties solvitas āboltiņas tiesiskuma izpratnei.

Atbildēt

»

Katru spriedumu tiesa izdara pret konkrētu personu Latvijas Republikas vārdā un šis spriedums, kas jau stājies spēkā, ir tā kā likums pret šo personu ar sodu par nodarīto. Tiesnešu tiesības līdzvērtīgas Saeimas tiesībām.

Nožēlojamākais, ka tiesa Latvijā strādā pret privātpersonu - lai uzliktu sodu administratīvajā lietā CSN iespējamā pārkāpšanā - tiesa policijas fotoattēlos pat saskata to, kā tur nevar būt vispār. Tiesnese Aiva Daidere pat nupat vienā lietā policijas fotoattēlā saskatīja bruģakmeņus, kas nodala ietvi no brauktuves. Bruģakmeņu nevar būt ne fotoattēlā, ne dabā, jo tādu dabā tajā vietā nav reāli vispār. Pašlaik lieta tiek pārsūdzēta Kurzemes apgabaltiesā. Visticamāk, ka arī apgabaltiesa trīs tiesnešu sastāvā, lai tikai iekasētu soda naudu, fotoattēlā arī ieraudzīs bruģakmeņus, kas nodala ietvi no brauktuves.

Atbildēt

»

Es nesaprotu, jurista kungs patiesi uzskata, ka sabiedrībai nav nekādas daļas gar šāda veida krimināllietām? Vai patiesi visa tā slepenība ir pamatota ar Satversmi cilvēktiesībām, demokrātisku valsts iekārtu un vārda brīvību? Manuprāt advokāts nodarbojas ar sofistiku.

Atbildēt

Nošaut pēc kara tiesas likumiem ...tā jābūt ar noziedzniekiem pret mazgadīgiem!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Atbildēt

Pēc Liepājas bāriņtiesas stāstītā, meitenīti seksuāli izmantojuši divi viņas radinieki...,
Par to, kā meitenei darīts pāri, .......ir zināms no anonīma, taču droša informācijas avota.

http://m.liepajniekiem.lv/zinas/kriminalzinas-negadijumi/virsprokurors-liepajas-pedofilu-lieta-prasitais-sods-bijis-par-maigu-tomer-atbilstoss-likumam-170497

Atbildēt

Slitke, skiet, ka, iespejams, tu esi mudaks vai vnk nikuliugs nespejnieks... Kaut kur dzirdets, ka ka jurists tu esi... varbut vnk aizej kada praida, he he he! Pamegini vnk pasukat savu kraninu!

Atbildēt

Par tiesas SPRIEŠANAS iespaidošanu
būtu atzīstama komunikācija ar konkrētu tiesu
LĪDZ tiesas sprieduma pasludināšanai,

bet komunikācija citu personu starpā
un PĒC sprieduma
nevar būt konkrētās tiesas SPRIEŠANAS iespaidošana.

Atbildēt

Mūsuprāt, sensitīvā informācija, kas bija publiskajā telpā (meitenītes vecums, saikne ar tiesājamiem, netiklo darbību ilgums un veids) ir izmeklēšanas noslēpums, sekojoši, publiskajā telpā paustās ziņas ir uzskatāmas par nepieļaujamām baumām, ko tiesībsargam būtu jāatturas vērtēt un komentēt.
------------------------------------------
Nu bet...Tiesāšanās kā ķēķis!
Un kā interesēs ir tā noslēpumainība? Varbūt tomēr noziedznieku? Nebūtu pacēlies skandāls, būtu pāris nedēļas lapas pagrābuši...Svaigā gaisā ...un bērneļi apkārt skraida...
Jansonam ir pilnīga taisnība. Vispār, ir iznācis pavisam pieklājīgs Tiesībsargs, kam ir izdevies savākt reāli skandalozu kantori. Atšķirībā no KNAB...
Kad Nīderlandē bija tā drausmīga pedofilijas lieta. kur Miķelsons, holandieši zināja gan cik bērni, gan vecumus, gan kas noticis. Un tā tas ir visās demokrātijas valstīs.
Un ASV mediji un sabiedrība drīkst izteikt viedokļus visu procesa laiku, tikai zvērinātajiem ir aizliegts lietot plašsaziņas līdzekļus, lai neietekmētos, bet tas arī viss.
Un par mūsu tiesu reputācijas graušanu arī nevajadzētu satraukties...Jo nevar sagraut to, kā nav!

Atbildēt

Latvijā katru gadu vairāki desmiti pieaugušo tiek tiesāti un notiesāti par netiklu darbību veikšanu nepilngadīgo vai mazgadīgo klātbūtnē, proti, bez fiziska kontakta ar cietušo. Gan seksuāli varmākas, gan tā saucamie Romeo, kas ir vien dažus gadus vecāki par cietušo - savu izredzēto, ar kuru nereti pēc tam - soda izciešanas - arī apprecas.
Tāpēc, mūsuprāt, likums arī paredz alternatīvus soda veidus, kur vien iepazīstoties ar lietas materiāliem, var novērtēt soda adekvātumu konkrētajā lietā un cietušā intereses.

Tomēr, ņemot vērā likumu un bērnu tiesību aizstāvju viedokli - publiskajā telpā nedrīkst izskanēt nekas, kas ļautu identificēt cietušo bērnu vai uzzināt bērnam nodarīto - lai cietušajam nebūtu jauna trauma, šai informācijai nonākot publiskajā telpā, tur paliekot uz visiem laikiem.

Kā tika norādīts Saeimas Juridiskās komisijas šīsnedēļas sēdē šai sakarā - "labi", ka bērns ir adoptēts uz ārzemēm un bērnam, kļūstot pieaugušam, būs niecīgs risks, ka vienaudži un apkārtējie to uzzinās.

Tiesībsargam ir sevišķa vieta un loma cilvēktiesību sardzē, tāpēc tiesībsargam, pretēji citām amatpersonām ir savs oficiālais viedoklis, kas var disonēt ar valsts, likumdevēja vai tiesu oficiālo pozīciju.
Taču šim viedoklim būtu jābalstās uz oficiāli iegūtiem datiem, izvērtējot šo datu publiskošanas pieļaujamību un sekas.

Mūsuprāt, sensitīvā informācija, kas bija publiskajā telpā (meitenītes vecums, saikne ar tiesājamiem, netiklo darbību ilgums un veids) ir izmeklēšanas noslēpums, sekojoši, publiskajā telpā paustās ziņas ir uzskatāmas par nepieļaujamām baumām, ko tiesībsargam būtu jāatturas vērtēt un komentēt. Savukārt, ja tiesībsargs ir iepazinies ar lietas materiāliem, tiesībsargam ir pieejami citi adekvāti ietekmes līdzekļi, atturoties no publiskiem komentāriem.

Turklāt tās dažas dienas, kamēr spriedums tika rakstīts, konkrētajai lietai nebija kritiskas - tieši otrādi, pievērstā amatpersonu uzmanība, visdrīzāk, mainīja sprieduma plānoto motivāciju, to būtiski nostiprinot.

Atbildēt