Iesaki rakstu:

Kultūras ministrijas padotības iestādes valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas sludinātajos informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumos pie pasūtījumiem tikušas ne tikai aizdomīgas firmas ar nepabeigtu un nekvalitatīvu projektu vēsturi, bet arī bijušo KM darbinieku jaundibināti uzņēmumi, kuri, iespējams, tapuši, lai uzvarētu konkrētajā iepirkumā. Kultūras ministrija pagaidām nesniedz atbildi, vai vētīs savu IT saimniecību un tās iegādē iztērētās naudas lietderību.

Pēc tam kad Pietiek informēja par dārgo un apšaubāmo digitālās kultūras kartes projektu, Pietiek saņēma vairāku lasītāju vēstules ar norādēm par iespējamām nelikumībām, paviršību un nelietderīgu naudas izlietošanu dažādos Kultūras ministrijas un tās pakļautības iestāžu veiktajos IT iepirkumos. Informācijas sniedzēji vēlas palikt anonīmi, jo viena daļa ir saistīti ar pasūtītāju – tātad Kultūras ministriju, bet otri – ar kādu no piegādātājiem, tātad IT kompāniju, kas uzvarēja konkursā.

Kāds lasītājs, kurš darbojies KM pusē, atceras gadījumu, kad Kultūras informācijas sistēmu rīkotajā konkursā uzvarēja vienīgais pretendents un no sarunām ar priekšniecību viņš sapratis - vai nu būs šis pretendents, vai arī naudas šādam pasākumam nebūs. Tā kā visi bija ieinteresēti jebkādas naudas piesaistē un projektu realizācijā, izvēlēts, tā teikt, „mazākais ļaunums”, un „vajadzīgā firma” uzvarējusi.

Iepirkuma specifikāciju, kā tas Latvijā notiekot diezgan bieži un ko izskaust neesot izdevies visu atjaunotās Latvijas laiku, palīdzējis uztaisīt šā pretendenta pārstāvis. Lai gan joprojām aiz rokas nav pieķerta neviena firma, kas pa kluso gatavo valsts iestāžu iepirkumu nolikumus un konkursa nolikumā iestrādā tādus nosacījumus, lai citu pretendentu piedalīšanās vispār nebūtu iespējama, tomēr IT nozarē par šo praksi runā, pat īpaši nekautrējoties un neslēpjoties. Tiesa, ne ieslēgtu diktofonu priekšā.

Tā kā plānotā KIS iepirkuma specifikāciju rakstīja konkrēta ieinteresēta firma, tās uzturēšanā iekļauts liels daudzums dārgu Microsoft (firmas sadarbības partnera) licenču, kas galu galā visu sadārdzinājis un arī paildzinājis projekta realizāciju. Tad, kad atbildīgie darbinieki sākuši iebilst pret pārlieku dārgo un sarežģīto sistēmu, pretendents jautājis, vai tad šis projekts ir jāizgāž, vai tomēr var vienoties un to pabeigt. Toreizējā politiskajā situācijā vadības lēmums bijis - kaut kā pabeigt. Un tā Latvija tikusi pie gausas, sarežģītas, neērtas un dārgas, bet Microsoft ļoti ienesīgas sistēmas. Informācijas sniedzējs gan neatklāj, par kuru sistēmu konkrēti ir runa, bet norāda, ka šāda prakse ir daudzviet un ar vēršanos pret vienu projektu sērga vēl nebūs izskausta.

Pietiek jau ziņoja, ka IT kompānijas Rix Technologies par gandrīz miljonu latu izstrādātā Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma joprojām nedarbojas, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka to sāks darbināt jau 2008.gada vasarā. Uzņēmums pat saņēma projekta īstenošanas pagarinājumu un papildu finansējumu, taču arī tas nav ļāvis šo sistēmu padarīt darboties spējīgu un ērtu arhīvu darbinieku vajadzībām.

Taču saistībā ar arhīvu informācijas sistēmām KIS veikusi vēl vienu interesantu iepirkumu. Pērnā gada vasarā tika izsludināts konkurss par Nacionālā arhīva fonda dokumentu digitalizācijas un tematiskās datu bāzes izveides vadlīniju sagatavošanu. Pāris nedēļas pirms konkursa izsludināšanas tika reģistrēta firma LAURS ar astoņu latu apmaksāto pamatkapitālu, kura jau pēc pāris nedēļām ar 11,5 tūkstošu vērtu piedāvājumu uzvarēja šajā konkursā. Tā vien izskatās, ka uzņēmums dibināts tieši šā pasūtījuma iegūšanai. Šīs aizdomas vēl vairāk pastiprina fakts, ka kompānijas valdes loceklis ir bijušais KM valsts sekretārs Aivars Gailis, kuram ir kordiriģenta izglītība un kurš vēlāk arī pretendēja uz Nacionālā arhīva vadītāja amatu. Neoficiāla informācija liecina, ka patiesībā vadlīnijas sagatavoja arhīva speciālistu darba grupa, bet naudu saņēma tikko tapusī firma.

Kā zināms, Aivars Gailis  no darba KM tika atbrīvots pēc skandāla par Parex bankā ņemtu kredītu Neoplan autobusu iegādei vēl 1999.gadā. Viņš pērnā gada nogalē arī pieteicās vakantajam Latvijas Nacionālā arhīva vadītāja amatam, taču konkursa komisija viņu šim amatam neizvēlējās.