Menu
Pilnā versija
Foto

Krizdami klupdami juridiskās finesēs, ierēdņi turpina aizstāvēt “zemes baronu” intereses

Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība AUSMA · 06.03.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrības “AUSMA” rīcībā nonāca ministriju un dažu citu valsts iestāžu atbildes uz Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijas pieprasījumu sniegt atzinumu par dalītā īpašuma (zemes un mājas) nomas maksas noteikšanas kritērijiem, kā sabalansēt zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku intereses dalītā īpašuma zemes izpirkuma gadījumā. Diemžēl izskatās, ka TM, FM, Latvijas Banka, EM un Tiesībsargs vienpusēji un cieti stāv “zemes baronu” īpašuma tiesību sardzē.

Valsts zemes dienests (VZD) atbild, ka tiešo zemes mantinieku īpašumā palikuši tikai apmēram 10% šo dalīto īpašumu zemes, tātad – 90% zemes ir pārpirkti. Vai tā iegūta likumīgi? Nav! TM un savukārt Rīgas dome uz sūdzībām novērst aplamības jau no 2010. gada vairākkārt atrakstījās, kaut Nils Ušakovs publiski lielījās – ja valdība šo problēmu nerisinās, Rīgā to atrisinās Rīgas dome. Te nu bija.

Vai tad tā nav krāpšana, ka svešām personām dāvina zemi (re cik dāsni!). Un tagad dāvanu paredz pārdot (izpirkt) nevis par to kadastrālo vērtību, par kuru ieguva, bet jau par 10-15 reizes paaugstinātu cenu. Taisnīgi?

Cits variants, kā apiet pirmpirkuma tiesības, – zemi pērk, pārdod pa daļām, katru dienu jaunu zemes daļu, to nedalot, neizstrādājot katrai zemes daļai robežu plānus vai nenosakot lietošanas tiesības un vai katru dienu reģistrējot zemesgrāmatā jaunu pirkuma daļu.

Brīnies nu: zemes baroni, atsevišķi maksātnespējas administratori, reģistrējot katru dienu jaunas zemes īpašumu daļas, brīvi staigā uz zemesgrāmatu kā “karlsoni” pa jumtu.

Ir aizdomas arī par pirmpirkuma tiesību vai nodokļu slēpšanas gadījumiem, kad baroni iegūto zemi īpašumā gadiem ilgi nereģistrē zemesgrāmatā, slēpjoties no dzīvokļu īpašniekiem, neslēdz arī nomas līgumu un tad uzrodas kā “fantomasi” un pieprasa nomas maksu par 10 gadiem samaksāt viena mēneša laikā un piedraud ar tiesu, uzrādot ap 100 Senāta spriedumu, kuros guvuši uzvaru.

Lasītāji gan jau nosauks vēl “efektīvākas” shēmas, kā šos īpašumus pārpirka maksātnespējas procesu imitācijas gadījumos vai, izmantojot savu ietekmi Maksātnespējas administrācijā utt.

Ieskatoties atbildēs un citējot tajās teikto, dažviet vārdus atļaujamies “izraut no konteksta”, jo, lai apskatītu un izanalizētu visu atbilžu saturu, sanāktu disertācija, - tad no jauna jāizlasa un jācitē precīzi minētie 1938. gada likumi, jācitē vairāku Civillikuma pantu saturs, zemes reformas pilsētās likums, dzīvojamo māju privatizācijas likums, Kadastra likums, vēl un vēl citi likumi un MK noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi un 1938. gada Latvijas Vēstneša publikācijas par dalītā īpašuma zemes izpirkuma cenām, lai salīdzinātu, ko vēlas pagrābt no dzīvokļu īpašniekiem šodien.

Vienā vārdā apzīmējot - visas atbildes ir ciniskas, izņemot VZD un LM, kuras ir pieticīgas.

Atbildēs nevienas institūcijas “eksperts” nav ņēmis vērā un nav atsaucies uz 1918. gada atjaunotās Latvijas valsts likumdošanas vēsturisko taisnīgumu, konkrēti uz 1938.gada Latvijas likumu, kurā apskatīti jautājumi par nodevām un nodokļiem un 1938.gada likumu par Dalītā īpašuma izbeigšanu, kuros noteikts, ka zemei zem dzīvojamām mājām nav vērtības vai ka zeme vērtējama atkarībā no būves vērtības, jo zemes vērtību nosaka no ienākumiem trīs gadu laikā, nepiemin likumus, kuros profesionāli apskatīti visi šie jautājumi, kaut it kā skaitās atjaunota 1918. gada Latvija.

TM raksta, ka „dzīvokļu īpašnieki nav spiesti dzīvot uz sveša īpašnieka zemes”, kas atgādina kaut kad advokāta Normunda Šlitkes teikto, kas varētu nozīmēt: nepatīk – neēd! Ja nepatīk dzīvot uz barona zemes, vari mainīt dzīvokli utt.! Vai tas neizklausās ciniski?

TM nesaredz, ka šim dzīvoklim ir zema vērtība, lieli izdevumi par zemes nomu, dzīvokli grūti pārdot. Cits šo dzīvokli nopirks, nesaprotot, ar ko darīšanas, lai atkal meklētu dzīvokli ar privāto zemi? Dzīvoklis tukšs nepaliks, tātad TM nomenklatūras ciniskais ieteikums skan apmēram tā - lai vai visi, kas dzīvo uz svešas zemes, - aptuveni 300 000 cilvēku bēg projām no valsts un taisa "demogrāfiju" Īrijā vai citur?

TM tāpat kā vairākuma citu ierēdņu atbildēs piemin, ka nomas maksu nosaka atkarībā no ekonomiskās situācijas. Kas tas ir – stulbums, provokācija, ja zināms, ka nemainīgai, statiskai zemei un statiskām nomas attiecībām var manīties ekonomiskā situācija? Pat kadastrālās vērtības palielināšana ir fikcija. Tautā teiktu, ka TM un citi ierēdņi tautai uz ausīm "karina makaronus", lai nerisinātu, kas tiem jādara.

TM stāsta, ka dalītā īpašuma upuri varot saņemt sociālo atbalstu, ja netiek galā ar maksājumiem. Ko šī “palīdzība” patiesībā nozīmē un kam tiek atņemti līdzekli? TM ar to paredz zemes baroniem atstāt augstus maksājumus, bet šo maksājumu segšanai paredz ielīst sociālajā budžetā un atņemt naudu no nelaimē nokļuvušajiem cilvēkiem, kuriem neizmaksā atbalstu naudas trūkuma dēļ pat dzīvības draudu gadījumā. Tas ir briesmīgi! Tas ir “tiesiskums” TM nomenklatūras izpratnē?

Vai ministram Jānim Bordānam nav jāsaka savs vārds par to, kas notiek ministrijas nomenklatūras attieksmē pret tautu Satversmē noteikto taisnīguma tiesību izpratnē?

LM norāda, ka izmaksu dārdzība dalītā īpašuma gadījumā var būtiski ietekmēt daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju sociālekonomisko situāciju un tiesisko aizsardzību, jo pastāv kvalitatīvas juridiskās palīdzības trūkums, viegli saprotamas un viegli pieejamas informācijas neesamība. Piebilst, ka arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) publicētā informācija liecinot, ka iedzīvotāju neinformētība juridiskajos jautājumos un normu sarežģītība tiek ļaunprātīgi izmantota.

Savukārt Satversmes tiesa pamatīgi izvērtē tikai zemes īpašnieku tiesības, apcer tās no dažādu augsta ranga juristu un „zemes baronu” izteikumiem un izteikumus liek par pamatojumu, bet mazāk vai vairākos gadījumos nemaz nevērtē principus, kas aizsargā dzīvokļu īpašnieku tiesības uz vienīgo mājokli, kas pat noteiktas likumos.

ST “neiet pie dūšas” pat tas fakts. ka zemes reformas likums tika nelikumīgi pārvērsts par denacionalizācijas likumu, lai spriedumos apskatītu zemes reformas pamatprincipus un to nozīmi, kas nosaka ievērot visu reformas dalībnieku intereses, kas noteiktas likuma 2.pantā - pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu, ko neņem vērā, noklusē arī “valsts iestāžu “eksperti” un ne tikai neveicina teikto principa izpildīšanu, bet pušu attiecībās radot aizvien jaunas kolīzijas un attiecību saspīlējumus pretrunā ar APL 4.panā noteikto administratīvā procesa principiem.

Drīzāk atbildēs un ST spriedumos var saskatīt “svētā” īpašuma tiesību neaizskaramību un neierobežošanu, kaut šī zeme ir visas sabiedrības lietojumā zeme, to nevar nodalīt kā privātīpašumu. Katrs zemes mantinieks, atjaunojot tiesības uz apgrūtināto zemi, arī pārpircējs, redzēja, ka tā aizņemta un atbilstoši CL 3.pantam to nevarēja, nedrīkstēja atgriezt atpakaļ natūrā vai pārdot, pirkt, apejot pirmpirkuma tiesības, uz ko katrs parakstījās, zināja.

Starp citu, lēmējvara un pieminēto iestāžu nomenklatūra neņem vērā ST spriedumā pat to „mazumu, ka likumos nav izvērtēta dalītā īpašuma zemes kadastrālā vērtība atkarībā no apgrūtinājumiem utt.

Latvijas valsts iestādes, tostarp ST nav ņēmušas vērā, ka dalītais īpašums 90. gados radīts ar nozieguma vai interešu konflikta pazīmēm, ka visi zemes reformas pilsētās principi visos dalītā īpašuma gadījumos rupji pārkāpti, jo zemes reforma dalītā īpašuma gadījumos tika izpildīta, kā jau teikts, nevis pēc zemes reformas principiem, bet to samainot ar Denacionalizācijas likuma principiem – apgrūtinātu zemi atgriežot natūrā, kad nebija tiesiski mājām atņemt zemes lietošanas tiesības, jo ar tā laika apbūves likumiem (CL3.pants) māja, būve bija piesaistīta zemei un zemes reformas likumā, ja zeme apgrūtināta, nodota uz likuma pamata lietošanā bez nosacījumiem, tās vietā bija paredzēta kompensācija vai zemes ierādīšana citā vietā.

Valsts vara kopumā neredz, ka zemes reforma pilsētās tika realizēta atšķirīgi no lauku zemes reformas, pēc pilsētas dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku diskriminējošiem principiem, kaut zemes reformai kā laukos, tā pilsētās bija vieni un tie paši kritēriji, uzdevumi un principi.

Uz jautājumu par nekustamo īpašumu nomas maksām brīvajā tirgū, VZD atbild, ka viņu rīcībā nav šādas informācijas, kaut jautājums ir provokatīvs, jo nav nekāda sakara „brīvajam tirgum” ar apgrūtināto dalīto īpašumu nomas maksu.

Attiecībā uz jautājumu „par kadastrālās vērtības piemērotību zemes piespiedu nomas maksas maksimālā apmēra noteikšanai” VZD atbild, ka „kadastrālā vērtēšana ir uz nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas principiem balstīta masveida nekustamo īpašumu vērtēšana. Te nu bija, mums ir apgrūtinātais dalītais īpašums, bet mēs maujam ar masveida vērtēšanu kā brīvai apbūves zemei.

VZD raksta, ka „kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ievēro valstī atzītās nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas metodes – darījumu salīdzināšanas metodi, ienākumu kapitalizācijas metodi un izmaksu metodi. Informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem izmanto vismaz par diviem pēdējiem gadiem. Kadastrālo vērtību bāzi izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija pusotru gadu pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam (situācija attiecīgā gada 1.jūlijā)”, tas nekas, ka dalītā īpašuma zemei vērtība ir nemainīga. Tālāk atzīmē, ka „kadastra informācijas sistēmā nav reģistrētas ziņas par to, ka būvei un zemei ir pazīme par piespiedu nomu”.

 Kas to sakārtos, ja nav pabeigta zemes reforma? Vai tā nav TM bezdarbība? Kā var gatavot zemes izpirkšana likumprojektu, ja zemes lietu saimniecībā viscaur valda anarhija? Lai ar to tiek galā paši dzīvokļu īpašnieki? Pastāvot situācijas, kad valsts nozīmes reģistros ir reģistrēts dalītais īpašums, bet zemes un ēkas īpašnieki ir vienas un tās pašas personas. Kā tas varēja rasties?

VZD tiek jautāts „vai nebūtu diferencējama kadastrālā vērtība zemei atkarībā no tā, vai tā ir vai nav apgrūtināta ar citai personai piederošu nekustamo īpašumu”, VZD izvairās atbildēt un iebrauc „auzās”, un stāsta aplamības, ka „2015.gada Pārskatā veiktā dzīvokļu darījumu (jautā par zemi) datu analīze par 2011.-2014.gadu neuzrādīja būtiskas cenu atšķirības vienotā un dalītā īpašumā.

No atbildes varam secināt, ka Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumiem Nr.522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” pašvaldībā piešķir neierobežotas tiesības, ko apliecina VZD teiktais, ka, nosakot funkcionāli nepieciešamo zemes platību, dzīvojamām mājām var tikt piesaistīts arī lielāks vai mazāks zemesgabals, nekā mājai nepieciešams. Kas gan cits, ja ne TM sastādīja MK noteikumus ar korupcijas un interešu konflikta iespējām? Tikpat nekorekti un negodīgi dzīvokļu īpašniekiem bliezt virsū likumprojektu dalītā īpašuma zemes izpirkšanai ar caur caurām neskaidrībām, ko pirkt un par cik pirkt

Uz jautājumu, „vai zemes kadastrālā vērtība ir vienīgā iespējamā zemes nomas maksas aprēķināšanas bāze”, atkal VZD aiziet malā no jautājuma un skaidro ko citu, ka „kadastrālā vērtība kalpo par pamatu ne tikai nekustamā īpašuma nodokļa bāzei, bet arī valsts nodevas aprēķinam darījumos ar nekustamo īpašumu, valsts un pašvaldības zemes nomas maksas aprēķinam, kapitāla pieauguma nodokļa noteikšanai, zemes nomas maksas noteikšanai piespiedu nomas attiecībās u.c. gadījumos. Šobrīd aptuveni 15 dažādi normatīvie akti nosaka izmantot kadastrālo vērtību”. Tātad, kadastrālā vērtības nasta ir pret visu tautu!

Cik zemes īpašumu dzīvokļu īpašnieki ir ieguvuši no mantiniekiem, VZD nezina, tādu datu neesot. Mums, biedrībai „AUSMA”, ir atbilde – no mantiniekiem dzīvokļu īpašnieki neieguva nevienu zemes gabalu vai šādi gadījumi ir uz vienas rokas pirkstiem skaitīti.

Un tā dzīvokļu īpašnieki ar nolūku vai bez, vai ar sazvērestības teoriju, kurai kājas var augt no pasūtījuma, nomenklatūras darbs atstrādāt pasūtījumu un neierobežota vara pašvaldību un VZD amatpersonām, - faktiski tiek apkrāpti.

VZD informē, ka Kadastra informācijas sistēmā neesot reģistrētas ziņas par zemi un būvi ar pazīmēm par "piespiedu būvi”- tas ir, ka nav apgrūtinājuma atzīmes par dzīvojamo māju uz zemes. Kas to noslēpa, kas vainīgs un kas tagad to var atrisināt? To nav pa spēkam izprast šiem un citiem augstākā ranga minēto atbilžu “ekspertiem” vai padomniekiem? Viņiem prāts par īsu vai rokas sasmērētas?

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis dzīvo Tieslietu ministrijas pozīcijās un, atvainojiet, raksta aplamības, ka zemes nomas maksa būtu salīdzināma ar zemes īpašnieka izdevumiem, kas saitīti ar zemes gabala uzturēšanu un atlīdzība par lietas lietošanu, par Nekustamā īpašuma nodokli, par zemes gabala sanitāro apkopi un citiem izdevumiem. Šis uzskaitījums „izzīsts no pirksta”.

Uz jautājumu, kā var ietekmēt zemes nomas maksas apmērs uz dalītā īpašuma zemes izpirkumu, EM atzīmē, ka „jo lielāka zemes nomas maksa, jo tas paātrināšot zemes izpirkšanu, bet zemāka kavēšot. Zemes izpirkumu varētu veicināt, ja nomas maksas apmērs lielāks par mēneša maksu, kas tiek maksāta par zemes gabala izpirkšanu, mazāks – kavētu”. Vai tas nenozīmē, ka EM parlamentārais sekretārs no NA mudina celt zemes nomas maksu, lai ar spīdzināšanas un draudu metodi piespiestu dzīvokļu īpašniekus izpirkt zemi uz uzpūstās kadastrālās vērtības bāzes?

Savukārt Latvijas Banka raksta:

(1) Jāizmanto salīdzinoša metode par tuvumā esošiem zemes īpašumiem - Aplamības, jo visas zemes gabali zem mājām ir jābūt vienādai cenai, vērtībai, pat salīdzinot ar Rīgas centru (Vecrīgu), jo dzīvojamām mājām piesaistīto zemi lieto visa sabiedrība, jo intensīvāk centrā, jums no tās nav peļņas, ienākumu.

(2) Jāizmanto vērtēšanai īpašuma atjaunošanas metode (?) - Zemes īpašnieks vienīgi iekasē nomas maksu, nevis atjauno kaut ko, otrādi, īpašnieki liedz kaut ko darīt ar zemi, nomas līgumi parasti ir fiktīvi, neatbilsts Civillikuma noteikumiem;

(3) Jāizmanto īpašuma ienākumu kapitalizācijas metode! - Kāds te sakars ar kapitalizāciju?

(4) Jāizmanto tirgus vērtības metodes - kas radīja šo “tirgu”? Kāds tirgus var būt nemainīgas vērtības zemei? Tātad, atbildēs redzam, ka “cik gars, tik plats”. Ja arī atbildes analizētu plašāk un dziļāk, neko saturīgu, vēlamu, lai iedibinātu tiesiskumu, neatradīsiet.

Tiesībsargam, cik ir manīts, netīk ne dzīvokļu īrnieku ne dzīvokļu īpašnieku tiesiskums, viņus aizstāvēt Tiesībsargs negrib (kāds labums no nabagiem, grib dzīvot uz citu rēķina?). Un tā definē, ka:

(1) Nomas attiecības esot jāregulē tā, lai vismazāk aizskartu personu tiesības uz īpašumu, gan nepasaka, par kuru īpašumu ir runa. Tomēr ir skaidrs, ka Tiesībsargs aizskrējis pie zemes īpašniekiem, bet aizmirst, ka vajadzētu ievērot "vismazāk aizskarošas tiesības" uz vienīgā mājokļa izmantošanu. Mājokļiem nav tiesību?

(2)Tiesībsargs saka, ka jāievēro "ieguldījumu atmaksāšanās noteiktā periodā, jāpielāgo ar izmaiņām ekonomikā (?!) - Nu, es, spēcīgais Tiesībsargs, īpašnieki, esmu ar jums! Attopieties, kāds te sakars ekonomikai uz dalītā īpašuma zemi, kurai nekas nemainās, negūst labumus, nekādas ekonomikas šeit nav, kā tikai iekasēt apšaubāmu peļņu, kur dzīvokļu īpašnieku vairākums paliek nabadzīgāki (skat pašu izteikto statistiku par nabadzības līmeni) un tērēt iegūto naudu. Tik lielas aplamības var izdomāt tikai Tiesībsargs, kurš, starp citu, runā par "ieguldījumu atmaksāšanos noteiktā periodā”. Tiesībsargs, atrodiet, ko tad zemes īpašnieks iegulda dalītajā īpašumā (FNZG), lai rēķinātu atmaksāšanos? Nesameklēsiet ieguldījumus, ja tikai tādus piedomāsiet aiz viltības vai neizpratnes.

Patiesībā izbeigt dalīto īpašumu ir elementāri un vairāk nekā vienkārši - JĀUZLIEK PIENĀKUMS PAŠVALDĪBĀM, KUR TAS NAV SAKĀRTOTS (Rīgā), PABEIGT ZEMES REFORMU un noteikt piesaistītās zemes gabala lielumu (FNZG), VZD šai zemei (FZNG) nosakot jaunu un sevišķu kadastrālo vērtību.

Nē, to nerisina, bet, atvainojos, kuļas “vokrug da okolo”- kuļas “apkārt un blakus”. Gribas jautāt – kas, lēmējiem pietrūkst prāta saprast, neļauj savtīgā attieksme, jāatstrādā partiju honorārs, kas tad?

Brīnies, jau 30 gadi tūlīt, bet zemes reformu netaisās pabeigt, kad zemes robežu plānos nav pat iezīmēts, ka uz zemes ir dzīvojamā māja, būve?! Un tālāk VZD raksta, ka šī jau minētā "masveida vērtēšana" nenosaka atkarībā no tā vai zeme ir apgrūtināta, bet mūsu gadījumā pat dzīvojamā māja kā apgrūtinājums uz zemes noslēpta, nerunājot par visu komunikāciju uzrādīšanu, kas neļauj rakt, ierīkot laukumus, paplašināt caurbraucamo daļu, ierīkot autostāvvietas, proti, kas samazina zemes vērtību.

Atveriet Administratīvā procesa likuma 4. pantu un sapratīsiet, vai ierēdņi atbildēs ir ievērojuši noteiktos likumdošanas principus, sagatavojot likumprojektus un piedāvājot risinājumu? Nepūlieties, viņiem, nomenklatūrai šie principi nav saistoši, neatradīsiet taisnīgumu, jo viņi stāv vienīgi zemes baronu interesēs (laikam paši ir baroni vai par pakalpojumu saņem kompensācijas?!).

Lūk, brīnies, kā valsts iestāžu nomenklatūra, visdrīzāk apejot savu ministru viedokli šajā jautājumā, tevi smacē nost ar “tiesiskumu”, tracina un krāpjas.

Nobeigumā jācitē Viļa Selecka raksta oriģināla pamatdoma, ka noteiktos apstākļos “tiesiskums pārvēršas par tiesiskuma bendi”:

„Lai sabiedrību turētu ciešā dūrē, var izmantot dažādas metodes. Labi zināmie totalitārie režīmi visvairāk izmantoja klaju vardarbību, papildinot to ar meliem un baiļu kultivēšanu. Valstīs, kas pretendē uz demokrātismu, nekas tāds nav iespējams. Taču sabiedrisko procesu kontrolēšanai var izmantot citas, nesalīdzināmi maigākas, bet ne mazāk efektīvas metodes. Pašreizējie notikumi Latvijā liecina, ka šiem mērķiem var labi kalpot tiesiskums.”

Lasot minēto valsts iestāžu augstas raudzes “ekspertu” atbildes, atļaujamies secināt, ka šīs valsts iestāžu amatpersonu atbildes un turpmākās viņu paredzētās runas 11. martā plānotajā ”konferencē” ir un būs tas instruments, ar kuru dzīvokļu īpašnieki tiek turēti “ciešā dūrē”, kas arī ir šo iestāžu sludinātais “tiesiskums”.

Dzīvokļu īpašnieki, vēl cīņa nav gala un nebeigsies, tādēļ apvienojieties vienā, savā “dūrē”. Acīmredzami Latvijas valsts vara mūs turpina “barot” ar minēto “tiesiskumu”. Šai tautas daļai atliek vienīgais – vērsties pēc atbalsta pie Romas pāvesta vai bēgt no valsts.

Novērtē šo rakstu:

47
9