Iesaki rakstu:

Divi pdējo dienu notikumi ir izraisījuši plašu rezonansi visā pasaulē: 1. Putins esot atradis un zinot visu par diviem aizdomās turamajiem Skripaļu indēšanas lietā. 2. Krievijas Nacionālās gvardes vadītājs ģenerālis Zolotovs publiskā uzrunā izsauca opozicionāru Navaļniju uz dueli, piesolot no viņa “uztaisīt sulīgu karbonādi”.

Kā un kas tad īsti notika?

Putins esot Vladivostokas ekonomikas forumā žurnālistiem “negaidīti, bet tā starp citu un vienkārši” izteicās, ka “mēs zinām abas britu meklētās Krievijas personas, esam viņus atraduši, viņi ir civilpersonas un nekāda krimināla tur neesot”! Vēl vairāk - Putins “cer”, ka viņi paši nāks klajā un publiski visu izskaidros. (Un arī nāca un izskaidroja, dodot materiālu visas pasaules asprāšiem un ņirgām.)

Un šī laikam ir uztverama kā atbilde Lielbritānijai pēc tās varas iestāžu veiktās skrupulozās izmeklēšanas, publiski izliktajiem pierādījumiem un vairākkārtējiem pieprasījumiem Krievijai sniegt paskaidrojumus un izdot Aleksandru Petrovu un Ruslanu Baširovu (piesegvārdi, abi identificēti kā Krievijas izlūkdienesta GRU virsnieki). Līdz šim Kremlis oficiāli Lielbritānijas apvainojumus ir pārsvarā ignorējis, saucis par muļķībām un tādā garā.

Ģenerālis Zolotovs savā 7 minūšu uzrunā Navaļnijam par korupciju Nacionālās gvardes iepirkumos pēc būtības neko tā arī neatbild. Toties personīgo apvainojumu Navaļnijam netrūkst. Gan tas, ka viņam dzīvē neviens tā īsti nav sadevis pa pēcpusi (pie tam tā riktīgi, lai aknas jūt), gan tas, ka viņš ir “amerikāņu izstrādājums” utt. Navaļnijs cenšoties destabilizēt Krievijas politiku un ekonomiku.

Un vispār, Navaļnija pārmetumus korupcijā viņš uztverot kā personisku apvainojumu. Tāpēc, kā virsniekam, viņam nekas cits neatliekot, kā izsaukt Navaļniju uz dueli! Vai nav skaisti? Tikai piebilde, ka viņš no pretinieka uztaisīs “sulīgu karbonādi”...sanāca tā, “po pacanski”, toties “po poņaķijam ”.

Ko pēc šīm performancēm var secināt?

Zolotovs ir bijušais VDK 9.pārvaldes virsnieks, bijis saistīts ar Sanktpēterburgas organizēto noziedzību, šobrīd viena no Putina tuvākā loka uzticības personām. Publiski un sociāli neaktīvs, līdz šim intervijas nav sniedzis. Un te pēkšņi publiska “atbilde”, kuras sagatavošanai gan bija nepieciešams vesals (!) mēnesis.

Acīmredzot korupcijas apvainojumi ir pārāk nopietni. Tēlaini izsakoties “smird pēc deguma, un zeme deg zem kājām”. Iespējams, Putins ir neapmierināts ar notiekošo, un ğenerālis šādā veidā cenšas “reabilitēties”.

Taču sanāca tā, kā nu sanāca... LĀČA PAKALPOJUMS: visai pasaulei tiešā veidā tika nodemonstrēts, kādā arhaiskā viduslaiku, bandītiskā saprašanas līmenī dzīvo Krievijas spēka struktūras. Vietā teikt - dzīvo “po pacanskim poņaķijam”! Vēl jau Putins Zolotova atbalstam varētu piebilst savu vēsturisko “močiķ v sorķire” [2], taču uz cara pilnvarām pretendējošam tā vis nepiedienas.

Putins vairākkārtīgi ir ļoti atzinīgi izteicies par Pētera I veikumu Krievijas impērijas labā. Daudzi žurnālisti un vēsturnieki saskata, ka Putins cenšas līdzināties savam priekštecim. Putina “negaidīti, starp citu” britiem tēmētā atbilde par abiem “grušņikiem” patiesībā ir cara cienīga! Jo tikai cars var izvēlēties ko, kad, un vai vispār atbildēt uz citas valsts oficiālu pieprasījumu.

Kā šie abi notikumi izskatās no “nekrievu pasaules” pozīcijām?

Putina “rietumnieciskums” jau sen, vismaz kopš 2008. gada ir pazaudēts neatgriezeniski. Arvien smagāk klājas Putina oligarhiem un Kremļa varas elitei, ASV sankcijām pastiprinoties. Kremļa režīmam vitāli svarīgi ir visu laiku turēt parasto tautu spriedzē, noskaņot pret Rietumu pasaules vērtībām, vienlaikus zombējot cilvēku prātus, ka krievi ir “izredzēto tauta”, pasaules glābēji utt.

Krievijas kontrolēto mediju pārraidēs, sarunu šovos, tiek kultivēta neiecietība pret “nepareizi domājošiem”, kas bieži robežojas ar nežēlību. Daudzas lietas būtībā ir ticis piedāvāts risināt “po pacanskim poņaķijam”, gan labi maskēti, taču Zolotovs pirmais ir iznācis no “skapja”.

 Rietumu pasaules līderiem ir “jāiemācās” kaut kā sadarboties ar Kremli, vienlaikus turot stingru mugurkaulu un nepieverot acis uz Kremļa darboņu afērām, mahinācijām, izvērsto informācijas karu, un it īpaši saucot pie atbildības par brutālajām slepkavībām militāri politiskajās interesēs. Pretējā gadījumā lietas var nākties kārtot “po pacanskim poņaķijam”, kas Rietumu cilvēkam nav un nevar būt saprotams “pēc definīcijas”.

[1] - lietu kārtošana vai kaut kas, kas bandītiem ierasts un ir pareizi viņu izpratnē.

[2] - nogalināt tualetē.