Menu
Pilnā versija
Foto

Komercbanku lobijs radījis šķēršļus nozīmīgu aktīvu pārdošanai

Uldis Apsītis, maksātnespējas eksperts · 27.02.2013. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Banku lobētie priekšlikumi par parādnieka uzņēmuma aktīvu pārdošanu pēc iespējas ātrākā laika posmā ir noveduši pie situācijas, kad vērtīgi aktīvi jāatdod „pirmajam pretimnācējam”. Maksātnespējas likuma izstrādē iesaistītie labi atceras, ka tieši Latvijas Komercbanku asociācija Maksātnespējas likuma izstrādes gaitā uzstāja uz maksātnespējas procesa norises ātruma palielināšanu, neskatoties uz brīdinājumiem, ka tas var mazināt procesa efektivitāti.

Banku lobētie priekšlikumi par parādnieka uzņēmuma aktīvu pārdošanu pēc iespējas ātrākā laika posmā ir noveduši pie situācijas, kad vērtīgi aktīvi jāatdod „pirmajam pretimnācējam”. Maksātnespējas likuma izstrādē iesaistītie labi atceras, ka tieši Latvijas Komercbanku asociācija Maksātnespējas likuma izstrādes gaitā uzstāja uz maksātnespējas procesa norises ātruma palielināšanu, neskatoties uz brīdinājumiem, ka tas var mazināt procesa efektivitāti.

Pašlaik Maksātnespējas likums paredz, ka visa parādnieka manta, neatkarīgi no tā, vai tas būtu dators vai specifiska ražošanas uzņēmuma iekārta, ir pārdodama sešu mēnešu laikā kopš maksātnespējas pasludināšanas. Un punkts. Bez atkāpēm un variācijas iespējām, kas atsevišķos gadījumos ļautu realizēt vērtīgus aktīvus par visizdevīgāko cenu, tādējādi atgūstot vairāk līdzekļu kreditoru interesēs.

No minētajiem sešiem mēnešiem jāatņem divi mēneši, kuri atbilstoši likumam tiek veltīti mantas pārdošanas plāna sastādīšanai un saskaņošanai ar kreditoriem. Šis process nekad nav viegls, tādēļ nenorit precīzi pēc grafika. Līdz ar to parādnieka mantas pārdošanai faktiski atliek mazāk par četriem mēnešiem.

Lieki piebilst, ka četru mēnešu periods ir nepietiekams, lai apzinātu iespējamos pircējus, kas varētu iegādāties kādus specifiskus parādnieka aktīvus vai maksātnespējīgu uzņēmumu kopumā. Pat veiksmīgi strādājošu uzņēmumu pārdošana tiek plānota gadiem un sarunas par darījuma nosacījumiem tiek vestas vismaz gada garumā.

Pārdodamai mantai jābūt vērtīgai pircēja acīs, taču uzņēmums var neatgriezeniski zaudēt vērtību pēc maksātnespējas pasludināšanas. Piemēram, uzņēmumam, kura darbībai nepieciešama licence. Ja licence tiek anulēta, uzņēmuma vērtība ir tuvu nullei – tā ir telpa ar mēbelēm.

Un šeit jāatgādina, ka pašreiz spēkā esošais Maksātnespējas likuma mērķis diemžēl ir nevis parādnieka saimnieciskās darbības turpināšana vai maksātspējas atjaunošana, bet parādnieka saistību izpilde, pārdodot tā mantu. Maksātnespējas likums faktiski ir bankrota likums. Tādēļ jāsecina, ka, lai ievērotu Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus, administratoram jāizbeidz parādnieka saimnieciskā darbība. Taču tāda uzņēmuma, kas ir pārtraucis saimniecisko darbību, pārdošana ir apgrūtināta iepriekš minētā laika ierobežojuma dēļ.

Administratoru asociācija jau vairākkārt ir norādījusi, ka praksē ar biedējošu tendenci sastopamas situācijas, kad maksātnespējas procesa pieteikumi tiek iesniegti novēloti – tad, kad parādu jūgs ir nepanesams un no uzņēmuma palikusi pāri tikai reģistrācijas apliecība. Turklāt pirms procesa pieteikuma iesniegšanas manta ļoti bieži tiek nobēdzināta, parādnieku „veiklības” rezultātā tiek radīti fiktīvi kreditori, kas paralizē leģitīmu procesa norisi. Lielākās problēmas maksātnespējas jomā ir komercdarbības vides nesakārtotība.

Novērtē šo rakstu:

1
0