Iesaki rakstu:
Problēmas ar darbam valdībā nepieciešamo pielaižu valsts noslēpumam saņemšanu un draudi zaudēt ministru krēslus, ja piedalīsies ne tik tālajos pasākumos pie Brīvības pieminekļa 16. martā, nav vienīgie apstākļi, kas Nacionālajai apvienībai (NA) šajā valdībā liek justies kā "mazākajam brālim". Koalīcijas partneri 30. janvārī atkārtoti spriedīs, vai iespējams kāds kompromiss, pārdalot NA pārraudzītās Kultūras ministrijas (KM) projektiem iezīmēto Eiropas Savienības (ES) fondu naudu par labu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Vienotības politiskajā ietekmē esošiem projektiem.
Valdības koalīcijas partneru darba grupā par ES fondu apguvi 7. janvārī pēc ZZS iniciatīvas ar Vienotības atbalstu nācis ierosinājums pārdalīt aptuveni 30 miljonus eiro no NA pārziņā esošās KM iecerēto lielo projektu līdzfinansējuma par labu atsevišķiem lielo pilsētu projektiem. Tā kā NA pārstāvji un KM par šādu pavērsienu neesot bijuši iepriekš informēti, koalīcijas partneri pie šī jautājuma atgriezīsies atkārtoti 30. janvārī.
Runa ir par aptuveni 30 miljoniem eiro, kurus no KM iecerētajiem lielajiem kultūras objektiem - tādiem kā Daugavas stadiona rekonstrukcija, akustiskās koncertzāles celtniecība Rīgā, Tabakas fabrikas kultūras kvartāla izbūve Miera ielas rajonā, iespējams, arī VEF Kultūras pils rekonstrukcija, - nu ierosināts pārdalīt par labu atsevišķiem lielo pilsētu projektiem.
Kopumā vairākiem KM lielajiem projektiem iezīmēti aptuveni 80 miljoni eiro, un Laimdotas Straujumas (Vienotība) iepriekšējā valdība to akceptēja vēl mēnesi pirms vēlēšanām, spriežot par ES fondu prioritātēm periodam no 2014. līdz 2020. gadam.
Lielie projekti, kas saistīti ar miljonos mērāmiem celtniecības darbu pasūtījumiem, ir ne tikai iespēja politiskai partijai palepoties ar tās politiskā pārziņā realizētiem darbiem. ES fondu naudas piesaiste, nodrošinot šādu projektu realizāciju, nozīmē arī pasūtījumus būvfirmām un saistītiem nozares uzņēmumiem, kuru pārstāvji ir dāsni partiju sponsori. Arī šis aspekts līdztekus "labo darbu" sarakstu veidošanai un ietekmes vairošanai reģionos izskaidro partiju konkurenci par ES fondu naudas apguvi.
7. janvāra sēdē koalīcijas partneru darba grupā starp projektiem, kuriem par labu varētu tikt pārdalīti KM projektiem līdz šim iezīmētie ES fondu līdzekļi, esot minēta, piemēram, akustiskās koncertzāles celtniecība Ventspilī. Tā kopš 2007. gada ir projektēšanas stadijā un tālākai realizācijai gaida atbalstu no valsts, tostarp, ES fondu veidā. Ventspils pozīcijas sanāksmē aizstāvējis ZZS sadarbības partnera Latvijai un Ventspilij līderis, Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Viens no NA līderiem, kurš nav bijis klāt sanāksmē, bet ticis informēts par radušos domstarpību, tā iespaidā, runājot par valdības stabilitāti kopumā, izteicās, ka "ZZS kļuvuši agresīvāki".
Tomēr runa nav tikai par projektiem, kuru līdzfinansēšanā no ES fondu naudas ieinteresēta Ventspils. Kopumā vairākiem lielo pilsētu iecerētajiem projektu realizācijai pašlaik trūkstot aptuveni 50 miljonu eiro. Lielajās pilsētās - tādās kā, piemēram, Valmiera - ietekmi centusies nostiprināt arī Vienotība, bijušais pilsētas mērs Inesis Boķis no tās saraksta ievēlēts 12. Saeimā. Lielo pilsētu asociāciju koalīcijas darba grupā par ES fondu apguvi nereti pārstāv no ZZS 12. Saeimā ievēlētais Māris Kučinskis.
Oficiālos izteikumos politiķi pauž pārliecību, ka līdz prezidentūras beigām šā gada pirmajā pusgadā nekādi satricinājumi valdībai nedraud un koalīcijas partijas jūtas komfortabli Straujumas nu jau otrajā vadītajā valdībā.