Menu
Pilnā versija
Foto

Ko vēlēsim jaunajā Saeimā?

Zigurds Eglītis, inženieris, pedagogs, deputāta kandidāts · 03.10.2014. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

12. Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas, laika pārdomām, ko vēlēt, palicis ļoti maz. Bet tomēr pēdējām prāta korekcijām laiks ir jāatrod. It īpaši tas attiecas uz tiem 20% vēlētāju, kuri vēl nav izlēmuši, kam 4. oktobrī atdot savu balsi.

Nedaudz ieskatīsimies neatkarību atjaunojušās Latvijas vēlēšanu vēsturē. Tās pirmsākumos, Tautas Frontes pacilāti, Latvijas Ceļa vadīti, devāmies vēlēt kompartijas gaišos prātus, jo bijām pieraduši pie viņu popularitātes. Tā mums bija ļoti svarīga.

Arī pirmo fiziķu valdību „rūpes” par Latvijas pasargāšanu no tālākas padomju lielražošanas izpausmes un tai sekojošo privatizāciju par bezvērtīgi noteiktu segumu nebija protestu vērtas. Tā rezultātā tika pilnībā izsaimniekotas, izkomplektētas un gala rezultātā izdemolētas gandrīz visas lielākās Latvijas rūpnīcas – VEF, Straume, RER, Rīgas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca u.c., ieskaitot jaunceļamo Rīgas Robotu rūpnīcu.

Nav šaubu, ka Saeimā ievēlēti profesionāli tautsaimnieki šādu haosu nebūtu pieļāvuši. Protams, visu, kas bija radīts padomju gados, tiešā veidā saglabāt nebija iespējams, un tas varbūt arī nebija jādara, taču perspektīvākos uzņēmumus gan vajadzēja pārprofilēt atbilstoši jaunā laikmeta prasībām. Tā pati Robotu rūpnīca komplektācijā ar modernajām iekārtām būtu „vista, kas dēj zelta olas”!

Arī, ja atceramies vēlēšanās akceptētos Tautas partijas valdīšanas un vēlākus laikus, kad izpaudās visaptveroša vēl valsts pārvaldījumā atlikušo uzņēmumu privatizācija un pārdošana, redzams, kā tas veidoja ekonomisko situāciju valstī? Šo darbību rezultātā vieni kļuva stāvus bagāti, citi pārvērtās nožēlojamos nabagos. Raugoties uz šo faktu, skumīgākais ir tas, ka tie darbarūķi, kas savā laikā minētos valsts resursus radīja, tagad ir pensionāri, kuru dzīvei ir atvēlēti nabaga graši.

Tagad neatkarības apstākļos jau esam nodzīvojuši Latvijas pirmās brīvvalsts mūžu un varam pajautāt. Vai var salīdzināt esošo dzīves standartu ar vēsturisko? Cik stipri mēs esam tagad un kādi bijām tad? Vai pēc nozīmības varam ko likt priekšā vēsturiskajai Ķeguma HES būvei?

Un vēl. Ja iepriekšējās brīvvalsts laikā tika atvērtas neskaitāmas jaunas skolas, tad tagad – izskatās, ka mūsu galvenā rūpe saistās ar mācību iestāžu likvidāciju.

Visbeidzot. Kā mūsu valsts ekonomisko augšupeju sekmē pēdējo valsts pārraudzīto uzņēmumu: Liepājas Metalurga, bankas Citadele un Latvijas zemes iztirgošana? Vai tad mēs paši neko neesam spējīgi ražot (esam nonākuši tik tālu, ka pat vienkārša dārzeņu rīvīte jāieved no Ķīnas)? Tie ir jautājumi, uz kuriem vajadzētu atbildēt nākamajai Saeimai.

Mīļie pilsoņi! Vēl ir laiks. Padomāsim, paanalizēsim, kam uzticēt mūsu valsts atslēgas. Vai tie būs Jēkaba ielu jau iestaigājušie, brīžiem jūsmīgi runājošie un atkal jaunus apvāršņus meistarīgi sološie pilsoņi, kuri nez kāpēc to nav pacentušies izdarīt līdz šim. Bet varbūt tie būs no tautas nākuši darbarūķi ar svaigu skatu Latvijas nākotnē? Domājiet, analizējiet, vērtējiet! Pieredze rāda, ka pēcvēlēšanu vilšanās ir rūgta. Nekāpsim atkal uz kārtējā grābekļa.

Novērtē šo rakstu:

0
0