Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās plašu ievērību ir guvusi sevi par „komunikācijas eksperti” dēvējošā Sandra Veinberga. Ņemot vērā lasītāju interesi, atkārtoti (pirmoreiz tas bija 2017. gadā) publicējam šo mazo rakstiņu, kas laikrakstā Cīņa publicēts 1982. gadā un kurā Veinberga stāsta par aspirantūras laiku M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē:

„Līdzās klasiskajām eksaktajām un humanitārajām zinātnēm pētniecība žurnālistikas teorijā daudzos „nezinātājos” un diemžēl arī žurnālistikas praktiķos izraisa neizpratni. Liekas, tieši šis absurdais žurnālistikas teorijas noliegums, šī nemotivētā nezināšanas bravūra tad arī izraisīja mani protestu, un es nolēmu nodoties žurnālistikas teorijas studijām.

Bet, tā kā mana disertācijas lēma bija saistīta ar buržuāziskās žurnālistikas paņēmienu un metožu izpēti un republikā vien tādu darbu veikt ir grūtāk, devos uz Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultāti, uz aizrobežu žurnālistikas katedru.

Domāju, uz visu mūžu būšu pateicīga Maskavas kolēģiem par to pacietību un izpratni, kādu viņi dāvāja, gan lasot, gan konsultējot manus zinātniskos rakstus, disertācijas tekstu, darbā skartās problēmas.

Tad arī īsti sapratu, ka aspirantūras laiks ir tikai pats aizsākums tiem centieniem, kurus jauns zinātnieks veic savā jomā. Tāpēc arī pašreiz es savu zinātnisko darbu turpinu un daru to, saskaņojot tēmu ar Maskavas katedras kopējo komplekso zinātniskās pētniecības plānu.

Un mans vadītājs profesors J. Zasurskis un pārējie katedras līdzstrādnieki arī tagad sūta nepieciešamo literatūru un regulāri aicina uz konferencēm, semināriem un citiem zinātniskajam darbam tik nepieciešamajiem pasākumiem.

Bet šobrīd man galvenais ir cīņa par laiku. Par bibliotēkas laiku, rakstīšanas laiku. Es kalkulēju laiku zinātnei, ar kuru pārliecināt savus audzēkņus — studentus. Jo mani kā pirms aspirantūras, tā tagad satrauc ne profesionālisms žurnālistikā.

Tāpēc ļoti priecāšos, ja būšu palīdzējusi studentiem saprast, ka darbs radio, kino, televīzijā, laikrakstā un žurnālā prasa ne tikai rakstīt un domāt spēju, bet arī konkrētas profesionālas zināšanas un praktiskas iemaņas, kuras jau sen uzkrājusi un sistematizējusi žurnālistikas teorija...

Es ticu ne tikai talantīgiem, bet arī zinošiem žurnālista amata pratējiem!”

Novērtē šo rakstu:

45
15