Iesaki rakstu:

Leonīda Loginova vadītā Rīgas brīvostas pārvalde, 2001. gadā kopā ar Norvēģijā reģistrēto AS Portpro dibinot SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas, kā tagad noskaidrojies, saistīts ar trīs oligarhu interesēm, un gadu vēlāk noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu tai, rīkojusies nevis ar mērķi attīstīt ostas darbību un infrastruktūru, kā tas tika publiski deklarēts, bet gan - radīt nepamatotas priekšrocības vienai noteiktai sabiedrībai iegūt īpašumā nekustamos īpašumus Rīgas brīvostas teritorijā, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Šādas aizdomas, izvērtējot no prokuratūras saņemto informāciju, radušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), liecina Pietiek rīcībā esošais KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītais ziņojums, kas 21. jūnijā nosūtīts premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) un ko saņēmuši arī vairāki ministri.

Lai gan neoficiāli izskanēja, ka tas var kalpot par pamatu Loginova nomaiņai, ne valsts pārstāvju Rīgas brīvostas valdē, ne satiksmes ministra Aivja Roņa rīcība pēc šī ziņojuma saņemšanas nav sekojusi.

SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas, pateicoties brīvostas un savulaik Aigara Kalvīša valdības lēmumiem, ieguvis tiesības uz vērtīgajām Andrejostas teritorijām, ir zem KNAB lupas tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kur tiek pētītas Aināra Šlesera, Andra Šķēles un Aivara Lemberga slēptās īpašumtiesības šajā un citos uzņēmumos.

Savulaik, 2001. gada oktobrī SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmumu vienādās daļās dibināja Rīgas brīvostas pārvalde un Norvēģijā reģistrētā AS Portpro, kas tika prezentēta kā norvēģu kompānijas Warner Gruppen meitasuzņēmums un tātad ārvalstu investors. Pēc AS Portpro iniciatīvas regulāri palielinot uzņēmuma pamatkapitālu un Rīgas brīvostas pārvaldei atsakoties no iespējas nopirkt jaunas kapitāldaļas, jau 2005. gadā brīvostas līdzdalība šajā uzņēmumā no 50% bija samazinājusies līdz 1,24%, pilnībā zaudējot kontroles iespējas pār projektu, bet 2007. gadā tā pavisam izstājās no SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, rāda Lursoft dati.

2001. gada 11. septembrī paziņojot par SIA Jaunrīgas attīstības uzņērmums dibināšanu, Loginovs apgalvoja, ka sadarbībā ar to jau pēc pāris gadiem tiks uzsākts investīciju projekts, lai atbrīvotu Andrejsalu, kas ir tā Rīgas brīvostas teritorijas daļa, kas atrodas vistuvāk pilsētas vēsturiskajam centram, no kravu pārkraušanas operācijām, tādējādi likvidējot vides piesārņojumu un radot jaunas attīstības iespējas uzņēmējdarbībai.

2002. gada 16. oktobrī starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums tika noslēgts līgums par zemes nomu brīvostas teritorijā, kas paredzēja šai firmai pakāpeniski iznomāt brīvostas zemes 1,2 miljonu kvadrātmetru platībā, kas ir faktiski visa brīvostas teritorija.

KNAB šā gada 21. jūnijā ziņojuma premjeram Valdim Dombrovskim raksta, ka Rīgas brīvostas pārvalde, piedaloties SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums dibināšanā, nododot tai nomā brīvostas zemes un par atlikušo bilances vērtību tai pārdodot brīvostas teritorijā atsavinātos nekustamos īpašumus, “nepamatoti ierobežoja pretendentu skaitu, liedzot iespēju Rīgas brīvostas pārvaldei iegūt iespējami lielākus ieņēmumus un neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu” 3. panta 2. daļā noteiktās prasības par mantas nodošanu lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, kā arī nav ievērojusi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 3. panta 2. daļas prasības – valsts vai pašvaldību mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē, un nav veikusi novērtējumu minētā likuma 8. panta 2. daļā noteiktajā kārtībā”.

“Ievērojot minēto, un to, ka minētā sabiedrība ar Rīgas brīvostas pārvaldes līdzdalību tika dibināta ar mērķi realizēt Likumā par ostām noteiktās valsts pārvaldes funkcijas, KNAB lūdza Prokuratūru izskatīt iespēju izteikt protestu par 2002. gada 16. oktobrī starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums noslēgto zemes līgumu par zemes nomu Rīgas brīvostas teritorijā, jo minētajās darbībās ir saskatāmas pazīmes, kas liecina, ka minētā sabiedrība tika dibināta, nevis ar mērķi attīstīt ostas darbību un infrastruktūru, bet gan radīt nepamatotas priekšrocības vienai noteiktai sabiedrībai iegūt īpašumā nekustamos īpašumus Rīgas brīvostas teritorijā,” teikts KNAB priekšnieka Streļčenoka parakstītajā ziņojumā premjeram.

Aizdomas par Šlesera slēptajām īpašumtiesībām AS Portpro un caur to arī SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums pastiprina tā dēvētās “Rīdzenes sarunas”, kuras KNAB ieguvis ilgstoši noklausoties oligarha un viņa menedžeru, tostarp, Viestura Koziola sarunas šīs viesnīcas numuriņā. Pietiek pērnruden publiskotajās sarunās Šlesers vairākkārt piemin AS Portpro, un no sarunām izriet, ka tas slēpti pieder ekspolitiķim. Vienā no sarunām ar Koziolu, piemēram, tiek spriests, ka saļu no AS Portpro varētu pārdot SIA Rīgas tirdzniecības osta un, ka Šlesers šo jautājumu mēģināšot saskaņot ar Aivaru Lembergu un Andri Šķēli.

AS Portpro 56% kapitāldaļu īpašnieks caur Norvēģijā reģistrētu AS Aragon netieši ir par Šlesera menedžeri uzskatītais Viesturam Koziolam, balstoties uz Norvēģijas publisko reģistru ziņām, pirms gada rakstīja Pietiek. Koziolam piederošā SIA Lauku attīstības inovāciju fonds ir 80,28% akciju īpašniece Norvēģijā reģistrētajā AS Asito Holding, kurai, savukārt, pieder 56,67% akapitāldaļu uzņēmumā AS Aragon. Divi pārējie AS Portpro akcionāri vēl pagājušajā maijā bija SIA Solid Foundation (24%) un SIA Andrejosta (20%).

Kādā no citām Rīdzenes sarunām Šlesers ar Ralfu Kļaviņu, kurš šobrīd vada SIA Rīgas tirdzniecības osta, bet 2003. gadā ar Šlesera ietekmi uz laiku tika iecelts Rīgas brīvostas valdē, apspriež kāda uzņēmuma Kiprā izveidi, uz kuru iecerēts pārlikt oligarham slēpti piederošās daļas AS Portpro, kuras pārrauga norvēģis Tormuds Stēne Johansens.