Iesaki rakstu:

Formāli raugoties, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav līdz galam realizējis pirms vairākiem gadiem vēl Alekseja Loskutova laikā sākto Eiropas Savienības PHARE programmas projektu integrētās informācijas sistēmas un lokālās datubāzes izstrādei. Tas Latvijas valstij draud ar Eiropas Komisijas (EK) piešķirtā 1,18 miljonu eiro (aptuveni 826 000 latu) lielā finansējuma atmaksu, decembrī vēstulē premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) brīdinājusi Finanšu ministrija (FM). Pietiek zināms, ka, ņemot vērā saistības, kuras valsts uzņēmusies pret EK, un iespējamos valsts budžeta zaudējumus, FM aicinājusi Ģenerālprokuratūru līdz maijam izvērtēt projekta rezultātus.

Piektdien līdz galam nerealizētā PHARE projekta sakarā beigusies dienesta pārbaude pret KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kurš bijis atbildīgs par projekta ieviešanu, un pirmdien gaidāms lēmums, vai tiks ierosināta disciplinārlieta. Pietiek zināms, ka netiek izslēgta arī vēršanās Ģenerālprokuratūrā par amatpersonas bezdarbību.

Projekta būtība bijusi izstrādāt biroja lokālo datu bāzi, saslēgt vienotā informācijas sistēmā visas KNAB nodaļas un to tālāk saslēgt ar citām ārējām datubāzēm. Ja projekts tiktu pilnībā īstenots, tas vienkāršotu ārējās informācijas meklēšanas procesu, KNAB amatpersonām tiešsaistē būs pieejamas meklēšanas iespējas vairāk nekā 10 Latvijas valsts informācijas sistēmās. „KNAB ikdienā izmanto daudz un dažādas datu bāzes un, lai tas viss ikdienā ietu raitāk, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu iegūt informāciju no dažādām datu bāzēm, to salīdzinātu, izmantotu darbā un paši uzkrātu pārbaudēs uzkrāto informāciju, saslēgt to visu vienotā sistēmā,” skaidro Vilks.

Šim mērķim 2005. gada novembrī pēc atklāta konkursa KNAB noslēdza 374 727 latu lielu līgumu ar a/s Dati Exigen Group par integrētās informācijas sistēmas un lokālās datu bāzes izveidošanu. Tomēr vēl tagad, kad pagājuši vairāk nekā pieci gadi, nav pabeigta projekta ceturtā kārta, kas paredzēja KNAB informācijas sistēmas pieslēgšanu Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra sistēmai. Pēc līguma tam bija jābūt pabeigtam jau 2006. gada 25. septembrī, bet pēc tam termiņš tika pagarināts par mēnesi. FM sniegtā informācija liecina, ka pirms gala maksājuma veikšanas firmai Exigen KNAB apliecinājis – projekta vispārīgie mērķi ir sasniegti un līguma ceturtās kārtas pabeigšanu birojs realizēs par saviem līdzekļiem, tomēr 2009. gada otrajā pusē un 2010. gada sākumā atklājies, ka projekta pabeigšanai nepieciešami lielu papildu līdzekļi. Tādēļ KNAB 2010. gada budžeta grozījumos šim mērķim iedalīti 25 000 latu. No biroja amatpersonu sniegtās savstarpēji pretrunīgās informācijas izriet, ka projekts par šo naudu tomēr nav pabeigts. Vilnītis norāda – ar šo naudu nepietiek, turklāt, kā parādījis audits, programmatūra jau ir novecojusi un tā vairs nav savstarpēji savietojama.

Vilks, kurš bijis atbildīgs par programmas īstenošanu, tagad skaidro, ka pieslēgums IeM Informācijas centra sistēmai nav izveidots tehnisku iemeslu dēļ. „Viņi paši tieši tobrīd pārveidoja šo datu bāzi un bija skaidrs, ka tīri tehniski tas neiet cauri, līdz ar to, kamēr PHARE programma vēl nebija slēgta, šo projektu nevarēja realizēt. Bez šīs komponentes viss pārējais tika realizēts, sistēmu nodeva ekspluatācijai, tā strādā, bet pieslēguma pie IeM Informācijas centra nav,” stāsta Vilks.

Noprotams, ka nepatikšanas, kas saistītas ar nerealizēto projektu, var radīt pamatu tālākai biroja iekšējā konflikta saasināšanai starp tagadējo KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti un viņa vietniekiem. Vilnītis pērnā gada septembrī uzdevis veikt iekšējo auditu, lai izvērtētu, ciktāl izdevies īstenot 1,18 miljonu vērto projektu, un tajā secināts, ka nav realizētas divas pēdējās no projekta piecām kārtām. Tikmēr Vilks atsevišķu auditā ietverto informāciju sauc par „melīgu”, tāpat audita gaitā neesot prasīts viedoklis no bijušajām projektā iesaistītajām biroja amatpersonām: „Finālā, manuprāt, ir uzrakstīts ļoti tendenciozs audits, kas dod pamatu apgalvot, ka projektā izstrādātā datubāze nekam nav derīga un vajadzīga, ko darbinieki tā neuzskata, jo sistēma darbojas, tā vienkārši ir jāpilnveido.” Citās domās ir Vilnītis, kurš norāda, ka reāli šī informācijas sistēma strādā tikai vienā KNAB nodaļā, nevis 12 nodaļās, kā bija plānots. Pietiek zināms, ka ar audita rezultātiem vēlējusies iepazīties Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija, bet tās vadītājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība) bija biroja priekšnieks laikā, kad notika PHARE projekta ieviešana.

Saskaņā ar PHARE programmas nosacījumiem, pilnīga projekta mērķu sasniegšana ir kritisks priekšnosacījums izdevumu segšanai no ES līdzekļiem. Tādēļ, ja EK atzīs, ka projekts nav pabeigts un tā mērķi nav pilnībā sasniegti, EK var pieprasīt neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu, 2010. gada decembrī vēstulē premjeram brīdinājis FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kurš ir par PHARE programmu atbildīgā amatpersona no Latvijas puses. Šo vēstuli Pietiek publicē pilnībā.