Iesaki rakstu:

Saskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?

“Es ticu, ka šis laiks reiz izgaisīs kā ļauns murgs!” — tā savā tiesas runā pravietiski teica pretpadomju disidents Gunārs Astra, un tāda pati sajūta vadīja daudzus rīdziniekus, kad viņi pirms diviem gadiem devās pie vēlēšanu urnām, cerot pārspēt Saskaņas un Gods kalpot Rīgai tandēmu.

Ar mazāk nekā viena procenta balsu pārsvaru līdzšinējais režīms galvaspilsētā turpinājās — un ne bez GKR vecbiedra, liela GKR ziedotāja un Rīgas Satiksmes kārtējā “konsultanta” Jura Kokina palīdzības, šim pašam Kokinam vienlaikus ieņemot Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu.

Daudziem Rīgas domes “latviskās” opozīcijas (šinī gadījumā vārdu “latviskās” liekot pēdiņās ne tāpēc, ka būtu jāšaubās par tautībām, bet gan tāpēc, ka Ušakova laika shēmas kaitē pilnīgi visiem rīdziniekiem — neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes) deputātiem tiekot ievēlētiem Saeimā, viens no viņiem vēlāk kļuva par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Jurim Pūcem atlaižot Ušakovu, piepildījās viens no domes opozīcijas galvenajiem saukļiem: “Atlaist Ņilu!”

“Atlaist domi!” Bet... kāpēc? Lai dotu iespēju Saskaņai restartēties?!

Kopš Ušakova atlaišanas no mēra amata un viņa ievēlēšanas Eiropas Parlamentā brīžiem šķiet, ka opozīcija nemaz nav pamanījusi jauno realitāti: “latviskajām” partijām ir 28 balsis, bijušajiem domes pavēlniekiem — arī 28 balsis, “konsultantu” frakcijai — četras. Vienam otram domes opozicionāram joprojām nav pielecis, ka Ušakovs un Ameriks dodas projām, bet Ušamerika frakcijai vairs nepieder vairākums!

Protams, neviena “latviskā” partija necer, ka varētu vienkāršā veidā pārvilkt savā pusē četrus “treniņbikšaiņus”: viņu atbalsts būtu jānopērk ar vēl lielākiem amatiem un algām, nekā viņiem ir tagad, un latviskais elektorāts pēc būtības nesaprastu, kā četri “konsultanti” no ienīsto shēmu stāstiem tiek “pieshēmoti” ar vēl lielākiem labumiem, lai dabūtu viņus savā pusē.

Ministrs Pūce, satikts pie Saeimas lifta, atgādina par principu, kuru minēja preses konferencē, atlaižot Ušakovu: “Viņš tika atlaists par konkrētiem pārkāpumiem 21 miljona eiro izniekošanā, apsoloties šo naudu investēt Rīgas Satiksmes pamatkapitālā, bet patiesībā šī nauda tika izšķiesta un nav atgūstama, par ko Ušakovs atbild kā kapitāldaļu turētājs. Pilnīgi visu Rīgas domes deputātu darbībās kopumā tāda rīcība tomēr nav konstatējama.” Attiecībā uz aktuālajiem saukļiem par domes atlaišanu ministrs nosaka: “Tāds sauklis lielākoties ir vienam deputātam — Vilnim Ķirsim. Bet atlaišanas pamatu viņš nez kāpēc mums priekšā neliek!”

Bez līdera Ušakova, bez četriem “konsultantiem” un bez vispārējā eksistences mērķa palikusī Saskaņa, no visām pusēm aplikta ar kriminālprocesiem, turpina izčākstēt. Ārkārtas vēlēšanas ļautu mobilizēties gan partijai, gan tās elektorātam (“Mūsējos aiztiek!”) un atgriezties pie varas Rīgas domē ar vēl lielāku atrāvienu nekā šobrīd. Turklāt vispārējā loģika mums saka: latviskās partijas iztērējušās Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tām kases patukšas, kamēr Saskaņa sasūkusies naudu Rīgā un varēs pieveikt oponentus kaut vai ar naudas palīdzību vien.

Īsi sakot, “latviskās” partijas grib uzvarēt vienā kaujā, atlaižot domi, un zaudēt visu karu kopumā. Atlaidiet domi, iedodiet Saskaņai iespēju restartēties — un zaudējiet ārkārtas vēlēšanas. Pārņemiet varu domē vai vienkārši ļaujiet Saskaņas režīmam agonēt — un uzvarēsiet pēc nieka diviem gadiem kārtējās vēlēšanās. Turklāt Ušakovs neatbild, vai ārkārtas vēlēšanu gadījumā atkal nestartēs uz Rīgas domi — ja viņu šoruden ārkārtas vēlēšanās ievēl atkal, tad atcelšana no amata vairs nav spēkā, un viņš atkal var kļūt par mēru. Tā kā viņš uz šādiem jautājumiem neatbild, tas nozīmē, ka viņš tādu variantu nenoliedz un nenoraida.

“Kas par muldēšanu?! Vai tad mēs tiešām varam pārņemt varu jau tagad?!”

Ja “latviskās” partijas aptaujātu savus vēlētājus, tad iegūtu šādu ainu: gan liberālais, gan nacionālais, gan centriskais, gan populistu vēlētājs gribēja domes atlaišanu — bet tikai tāpēc, ka līdz šim neparādījās cita iespēja, kā varētu tikt vaļā no nīstajām shēmām un bezdarbības. Ja opozīcija varētu atrast sabiedrotos un pārņemt varu, tad varētu izravēt visus nanoūdeņus un konsultantus, devītos maijus un Baronielas remontus, un tad jau nepieciešamība atlaist domi pazustu pati no sevis!

Kur gan ņemt sabiedrotos līdzšinējo oponentu vidū? Ja uzmanīgi paskatās, tad var redzēt — smalkus mājienus ar dzelzsbetona stabu izdara Oļegs Burovs: intervijā Elitai Veidemanei viņš atgādina, ka savulaik bijis tautfrontietis, nekad nav apmeklējis 9. maija dzertiņu pie “uzvarekļa”, viņa ģimenē vissvarīgākā svinamdiena ir 18. novembris utt. Vismaz kādi pieci GKR deputāti gribētu kopā ar Burovu mainīt partnerus, jo pašas GKR iekšienē aug neapmierinātība: Saskaņas līdzdalība tiek atklāta pie arvien jaunām un jaunām shēmām, bet tauta automātiski par līdzvainīgu uzskata arī GKR, kaut gan tās biedri līdz šim shēmās tikpat kā nav figurējuši. Turklāt arī domes “latviskās” partijas neuztver Burovu kā Saskaņas piedēkli, jo ilggadējais domes Īpašuma departamenta direktors ir parādījis sevi kā zinošu un kompetentu darbinieku, pat ja pārstāv citu partiju. GKR biedriem šī beidzot ir iespēja izkļūt no Saskaņas shēmu smirdošās ēnas.

Panākt savu atlaišanu nebūs tik vienkārši

Var saprast Viļņa Ķirša apnicīgos centienus atlaist Rīgas domi: tā kā pēc Jaunās Vienotības panākumiem Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās (atstājot malā pārspriedumus par tēmu, vai nu tiešām ilggadējās valdošās partijas pārkļūšana pāri 5% barjerai gluži tāds panākums ir) šī partija uzskata, ka ir uz zināma “viļņa”, tad ārkārtas vēlēšanās tā var savu pārstāvniecību palielināt no četriem deputātiem Rīgas domē uz pieciem. Toties Saskaņa palielinās savu pārsvaru par vēl vairākiem deputātiem (ar vai bez Ušakova), un shēmas turpinās aprīt desmitmiljonus. Pirra uzvara.

Ja esi kandidāts, nav vienkārši panākt, ka tevi ievēl domē — bet tagad izrādās, ka vēl sarežģītāk ir panākt, lai tevi atlaiž!

Ceturtdien paredzēta balsošana par Daiņa Turlā atlaišanu no mēra amata — neraugoties uz to, ka viņš ievēlēts vien pirms pāris nedēļām. Opozīcija cer: izbalsojot Turlo, iestāsies likuma “Par pašvaldībām” 91. panta 3. daļa, kurā teikts: “Saeima var atlaist domi, ja tā [...] divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas”.

Plāns skaidrs: panākt Turlā atcelšanu un tad divus mēnešus cerēt, ka neviens nevienosies ne ar vienu, un neizdosies ievēlēt jaunu mēru. Diemžēl šinī gadījumā cerības uz konkrēto pantu ir veltīgas, jo — ja lasām uzmanīgi — pants iedarbojas situācijā, kad dome “divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu [...] atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju”. Tātad pants darbojas gadījumos, ja dome divus mēnešus pēc ievēlēšanas nevar vienoties par mēru, vai arī tas atkāpies pats, bet pants nedarbojas, ja mēru izbalso vai atceļ ar deputātu lēmumu. Šinī gadījumā nekāds divu mēnešu termiņš nepastāv: vicemērs (ticami, ka Burovs) atkal būs mēra v.i., un tā kaut vai vēl divus gadus.

Šī paša likuma nākamais 92. pants paredz: “Dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. Likumprojektu par domes atlaišanu Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma.” Redzot, cik nopietnu darbu VARAM prasīja viena paša Ušakova atlaišana pamatotā veidā, ir ticami, ka opozīcijas deputāti vēl nemaz nav tā pa īstam sākuši apkopot pamatojumu visas domes atlaišanai, lai to iesniegtu vai nu ģenerālprokuroram, vai nu MK. Tāds likumprojekts gada sākumā (vēl Kaspara Gerharda laikā) no VARAM tika iesniegts MK, taču tā arī netika aizvirzīts līdz Saeimai, jo tādu projektu nevar pamatot ar saukļiem “atlaist domi” — vajag neapgāžamus argumentus, citādi Saeima nenobalsos par tā pieņemšanu.

Trešā shēma, kā deputātiem atlaist sevi: Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 4. pants “Deputāta pilnvaru anulēšana” nosaka: “Dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē.” (Tieši šāds liktenis šomēnes draudēja Ventspils domē ievēlētajiem “stipendiātiem” no t.s. “Meroni saraksta”, kas bija spiesti pārtraukt boikotēt domes sēdes, lai nepazaudētu savus mandātus.) Dzirdēts, ka dažiem Rīgas domniekiem bijis plāns: sasaukt trīs ārkārtas sēdes pāris nedēļu laikā un nodrošināt, lai visas trīs reizes pēc kārtas domē nebūtu kvorums, un tad it kā būšot jārīko ārkārtas vēlēšanas. Faktiski gan šis pants nosaka: ja trīs reizes deputāts nepiedalītos sēdē, tad nevis atlaistu domi, bet gan viņš pats pazaudētu mandātu — un vietā nāktu nākamais kandidāts no tā paša saraksta! Ja arī tie pazaudētu mandātus un sarakstā izbeigtos kandidāti, tad Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 43. pants paredz kārtību, kā vakantās domnieku vietas tiek aizpildītas ar deputātiem no konkurējošiem sarakstiem — sak, paši vainīgi, ka gribat pievilt savus vēlētājus un negribat strādāt!

Tātad atkal nekā. Būs vien jāstrādā un jāskatās, kā ņemt varu domē, izravēt Saskaņas shēmas, saukt vainīgos pie atbildības un uzvarēt 2021. gada vēlēšanās, nevis dot iespēju Saskaņai restartēties ārkārtas vēlēšanās šobrīd un pazaudēt iespēju atgūt galvaspilsētu atkal uz nākamajiem desmit gadiem.