Iesaki rakstu:

Pirms pāris gadiem biju diezgan optimistiski noskaņots jauns cilvēks, kas ticēja nākotnei, gāja uz saviem mērķiem, iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs un diskusijās – centās līdzdarboties mūsu valsts veidošanā.

Diemžēl pēdējo gadu laikā ir nācies uz savas ādas izbaudīt tik lielu patvaļu un nejēdzību, ka jebkādas cerības par patiesi brīvu valsti man ir zudušas. Latvija netieši tiek okupēta, un mēs to pieļaujam, nemaz neapzinoties.

Šoreiz valsts varu vienlaikus ļoti atklāti un slēpti pārņem skandināvu bankas, mērķtiecīgi paverdzinot Latvijas iedzīvotājus. Protams, tas nenotiek klaji vardarbīgi, bet gan pārdomāti, pakāpeniski un ar viltu.

Pats esmu banku upuris, taču vēlos vērst citu cilvēku uzmanību uz šo situāciju, pirms noslēgt kādu līgumu un parakstīt sev šādu likteni.

Tagad valdība, it kā domājot par cilvēkiem, izstrādā likumus kreditētāju ierobežošanai. Bet kas notiek patiesībā? Patiesībā ierobežojumi tiek uzlikti mazajiem kreditētājiem, lai tos izstumtu no tirgus un dotu brīvāku vaļu bankām. Un šādu banku lobētu lēmumu kļūst arvien vairāk.

Es, banku īpaši mudināts un iedrošināts, paņēmu kredītu mājokļa iegādei. Tagad ar ģimeni dzīvojam pie vecākiem, turklāt esam dziļos parādos, jo ne viss bija tik rožaini, kā solīja.

Mēs vienkārši esam kārtējie, uz kura rēķina skandināvu bankas pakļauj tautu, jo patiesībā jau manas ģimenes nākotne ir vistiešākajā mērā atkarīga no bankas. 

Tā ir kā atkarība, no kuras nevar izārstēties. Un es risinājumus neredzu.

Red. piez. Mums nav pārliecības, vai šī raksta autors tiešām saucas Harijs Vītols, kā uzdevies. Taču tas, protams, nav pamats neizskanēt arī šādam viedoklim.