Iesaki rakstu:

Leonīda Loginova vadītā Rīgas Brīvostas pārvalde un Brīvostas valde Andra Amerika (attēlā) vadībā faktiski izmetusi no ostas velkoņu uzņēmumu PKL Flote, kas konkurēja ar pašas brīvostas īpašumā esošajiem velkoņiem. Kamēr valsts institūcijas nespēj izdomāt, kā rīkoties, uzņēmuma direktors Valērijs Ignatovs Pietiek stāsta, kā jau savulaik viņiem skaidri pateikts – ja jūs sāksiet tiesāties ar Loginovu un cīnīties par savu taisnību, jūs vienkārši iznīcinās.

Cik gadus jūs jau strādājat Rīgā?

Mēs Rīgā veiksmīgi strādājām no 2003. gada.

Kādēļ izdomājāt iet uz Rīgu?

Kompānija PKL ir apvienojusies no daudzām kompānijām. Bija maza kompānija SM Group, Igaunijas kompānija PKL piedāvāja organizēt kopēju biznesu, un mēs apvienojāmies. Igauņi atveda uz šejieni divus mūsdienīgus velkoņus. Mēs sākām šeit aktīvi strādāt, bet mūsu priekštecis, kas šeit strādāja, pārdeva savu tehniku uz Sanktpēterburgu un nolēma biznesu Rīgā beigt. Un mēs aizņēmām atbrīvojušos nišu.

Kad Rīgas osta sāka šos pakalpojumus?

Rīgas osta savus velkoņus uzbūvēja 2008.gadā

Kādēļ viņi to darīja? Vai viņi jau tad gribēja izspiest Jūs?

2003. gadā nesaprotamu iemeslu dēļ mums īsti nedeva līgumu. Ja šodien viņi ļoti kategoriski iestājas par to, ka bez līguma nedrīkst strādāt, tad 2003. gadā daļa mūsu velkoņu, tas ir tie, kuri strādāja iepriekšējā kompānijā, ar kuru mēs apvienojāmies, tie turpināja strādāt, bet tiem velkoņiem, kas atnāca no Igaunijas, tiem mūsdienīgajiem, neļāva strādāt. Šādā stāvoklī kompānija atradās pusgadu, kamēr mūsu konkurents, iepriekšējā kompānija nepārdeva savus velkoņus un pārtrauca darbību. Šajā situācijā ostas vadībai nebija citas iespējas kā parakstīt ar mums līgumu un ļaut mums strādāt.

Ar ko tas ir saistīts, ka viņi nevēlas, lai jūs tur strādātu?

2008. gadā, kad viņi Rīgas Kuģu būvētavā uzbūvēja savus divus velkoņus, viņi tos sāka aktīvi izmantot Rīgas ostā, turklāt ne ar tirgus metodēm. Teiksim tā, velkoņi, loči un ostas kapteiņi – viņi visi atrodas ostas pārvaldnieka un ostas vadības pakļautībā un no viņiem saņem algu. Šajā situācijā tika piemērotas dažādas metodes, piemēram, ostas kapteinis izdeva pavēli, ka jāizmanto tikai tāda veida velkoņi, kādus viņi uzcēla. Loči pasūtīja tieši tādus velkoņus, tika veikts spiediens uz aģentu kompānijām, kuras drīkst izvēlēties šo pakalpojumu sniedzējus. Pēc šādām darbībām mēs vērsāmies Konkurences padomē, kas pēc kāda laika pieņēma lēmumu, ka osta rīkojas pareizi.

Ar ko tas ir saistīts? Kādēļ viņi tā dara?

Ja jau viņi ir uzbūvējuši velkoņus, tad viņiem ir nepieciešams pierādīt, ka tie ir nepieciešami. Nevar taču būt tā, ka iegulda velkoņu būvē četrpadsmit miljonus eiro un izrādīsies, ka tie patiesībā nav vajadzīgi.

Vai ir tā, ka ostai jūs neesat vajadzīgi? Viņiem pietiek ar saviem velkoņiem?

Līdz 31. decembrim noteikta izmēra kuģus, kas ienāk Rīgas ostā, apkalpoja trīs līdz četri velkoņi, kādi bija mums, ar 5000 zirgspēkiem. No pirmā janvāra, kad viņi pārtrauca mūsu darbību ostā, to pašu objektu apkalpošanai viņiem nākas ņemt divus savējos un saukt palīgā no Rīgas kuģu būves rūpnīcas divus mazus velkoņus. Tie manevri kuģiem ir nedroši, un tādas darbības saskaņā ar ostas kapteiņa pavēlēm ir tuvas avārijas situācijām.

Ir Rīgas osta. Viņi izlēma, ka šo pakalpojumu var sniegt paši, bet kādēļ tur vēl sveša kompānija?

Mēs esam normāli ostas konkurenti. Tieši kā jebkurā Eiropas ostā ir divas trīs kompānijas. Kura piedāvā kvalitatīvāku un lētāku pakalpojumu, tā piesaista savus klientus. Kuģa īpašnieks saka - es gribu strādāt ar PKL vai ar Rīgas brīvostas floti. Tās ir normālas tirgus attiecības. Bet, ja, kā šodien, kuģa īpašniekiem nav izvēles, ar ko strādāt, mums ir daudz vēstuļu no kuģu īpašniekiem, kuri nesaprot, kas tas ir par procesu, ka nav iespējas izvēlēties, kas šo pakalpojumu ostā viņiem sniegs. Mēs uzskatām, ka velkoņu pakalpojumu tirgus Rīgas ostā no 1. janvāra ir slēgts.

No otras puses, lidostā taču arī pakalpojumus nevar sniegt jebkurš...

Mēs taču nepretendējam uz pašas Rīgas ostas pakalpojumu veikšanu. Ostai ir termināli, piestātnes, hidrotehniskās būves. Beigās viņi izdomās, ka var sniegt arī aģentu pakalpojumus, - tad tirgus ekonomika Rīgas ostā nav saskatāma. Visu paši.

Kas ir iniciators viņu darbībām? Vai tur ir lielas naudas? Kāda viņiem ir jēga ķerties pie tā klāt?

2003. gadā, kad mēs tikāmies ar Rīgas brīvostas pārstāvjiem, viņi teica, ka viņiem ir pieņemts lēmums par velkoņu būvi un viņi to darīs jebkurā gadījumā. Viņi savu programmu pamazām arī pildīja.

Godīgi pateica - nelieniet tur, mēs paši tur būsim?

Viņi taču uzbūvēja 2008. gadā. Iznāk tā, ka uzbūvēja savus velkoņus un teica, lai ejam projām - mums jūsu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi.

Vai pēc likuma viņiem ir tādas tiesības pašiem piedāvāt tādus pakalpojumus?

Tāds likums viņiem ir. Viņi speciāli izveidoja firmu Rīgas brīvostas flote, kuras īpašnieks ir osta. Šī kompānija pēc likuma drīkst sniegt pakalpojumus.

Viena un konkurentus ostā nelaist?

Šeit tieši ir pretruna. Ko nozīmē - viena? Šodien ir tā, ka kompānijai, ko osta ir dibinājusi, osta atļauj strādāt, bet citām kompānijām, kuras arī gribētu sniegt šādus pakalpojumus, tāda iespēja netiek dota.

Piemēram, man ir kafejnīca, man nav trauku mazgātājas. Es šo pakalpojumu pērku no citas kompānijas, kurai es maksāju par šo pakalpojumu. Tagad esmu nolīgusi savu trauku mazgātāju, un, protams, es kompānijai saku – paldies, man jūsu pakalpojumi vairs nav nepieciešami. Tas ir normāli.

Bet jūs taču neslēdzat ciet kaimiņu kafejnīcu un nespiežat tām izmantot jūsu trauku mazgātāju...

Bet viņi arī - tikai savā teritorijā.

Jūsu kafejnīcas apmeklētāji nāk uz jūsu kafejnīcu un izmanto jūsu kafejnīcas pakalpojumus, ja viņiem nepatīk, kā jūsu trauku mazgātāja mazgā traukus, viņi iet uz kaimiņu kafejnīcu. Viņiem ir izvēle. Rīgas ostā tādas izvēles nav.

Ejiet uz Ventspils ostu.

Jūs nedaudz primitīvi uz to skatāties. Kuģu īpašnieki ir piesaistīti kravām, kas tiek krautas noteiktos terminālos.

Tādēļ es arī jautāju, vai likums atļauj Rīgas ostai izlemt, ka paši to darīs un citus nelaidīsim?

Mēs uzskatām, ka tas ir nelikumīgi.

Un kā ir pēc likuma?

Likums šodien neuzliek par pienākumu slēgt ar mums līgumu. Mēs prasām, bet likums nevar uzlikt par pienākumu. Konkurences padome atsaucas uz to, ka, ja es nevēlos ar jums sadarboties, neviens nevar mani piespiest sadarboties. Mēs uzskatām, ka līgums ierobežo rīcības brīvību. Līgums ir ne par ko, tas neparedz nekādas mūsu attiecības ar ostu.

Vienkārši ļauj jums tur braukt?

Jā. Vienkārši ļauj mums tur strādāt. Līgumam būtu jāparedz: es jums kā žurnālistam dodu informāciju, Jūs šo informāciju publicējat. Šāds līgums paredz termiņus, ko kas dara. Kādu nosacījumu pārkāpuma gadījumā notiek kaut kas vai tiek piemērota soda nauda. Līgums ar ostu ir pilnīgi ne par ko. Mēs uzskatām, ka šāds līgums nevar noteikt, kuram ir tiesības strādāt ostā. Šodien iznāk, ka Brīvosta izvēlas, - tie aģenti, kas savulaik mūs atbalstīja, kas izmantoja mūsu velkoņu pakalpojumus, viņi 2010. gadā nedabūja licences. Tas ir līdzeklis nepaklausīgo ietekmēšanai.

Tad aģenti palika paklausīgi un pārslēdza ar viņiem, ja?

Viņi nepalika paklausīgi, viņi tādi arī palika. Vēl aizvien kompānijām nav licences.

Bet kā viņas strādā?

Viņas ir apakšnieki tām kompānijām, kurām ir licences. It kā licence ir vienai kompānijai, bet patiesībā darbojas īstā kompānija. Par to viņi maksā kādu komisijas procentu. Mums šāds variants neizdevās, sākumā mēģinājām iet pa to pašu ceļu - dot čarterā velkoņus vienam, otram, trešam. Kad tie, kas vēlējās no mums ņemt čarterā velkoņus, saskaņoja ar ostas vadību, viņiem tā arī pateica: PKL velkoņi Rīgas ostā nestrādās.

Kādēļ tieši pret jums viņi tā?

Jo mēs esam vienīgā kompānija, kas uzdrošinājās tiesāties ar ostu, apstrīdēt viņu lēmumus.

Vai tur bez jūsu un Rīgas ostas velkoņiem ir citi velkoņi? Vai ir trešā kompānija?

Ir divi Kuģu būvētavas velkoņi, mazi, kas velkoņu tirgū nekad nav bijuši. Tie tikai apkalpo savu akvatoriju un tos kuģus, kas dodas remontā.

Vai jūs visu laiku bijāt vieni, no 2003. līdz 2008. gadam?

Tā kompānija, kas 2003. gadā šeit bija, ostu pameta 2004.gada beigās, 2005.gada sākumā. Viņi pamazām velkoņus izveda no šejienes laukā. No 2003. līdz 2005. gadam mums šeit bija konkurents, kas pēc tam beidza savu biznesu šeit. No 2005. līdz 2008. gadam mēs strādājām vieni. 2008. gadā parādījās ostas velkoņi.

Tad jau arī nebija no kā izvēlēties...

Jā, neviens arī nepretendēja uz šo tirgu. Mēs nevienam nelikām šķēršļus ienākt. Mākslīgi neviens ienākšanai šajā tirgū šķēršļus nelika.

Tagad viņi iestājas pret jums, jo vēlas lai tikai viņi vieni būtu?

Ne tikai pret mums. Ir kompānija, kas strādā Ventspilī un Klaipēdā, savulaik arī iesniedza pieteikumu strādāt Rīgas ostā. Viņiem atteica. Kompānija Ostas flote, kas ir PKL sastāvā, arī iesniedza pieteikumu. Nekādu atbildi nesaņēma. Šodien, neļaujot mums strādāt, osta šeit nevienu vairs iekšā nelaiž.

Un paši tiek galā?

Šodien, ar Dievu uz pusēm, tiek galā, izmantojot mazos Kuģu būves rūpnīcas velkoņus, uz loču bailēm un risku. Agrāk viņi izmantoja divus ostas un divus mūsu velkoņus. Šobrīd viņiem ir divreiz mazāk manevrēšanas jaudas. Kad mēs uzdodam jautājumus ostas priekšnieka kungam, kā tad tā, jūs izdevāt pavēli, ka šīm piestātnēm ir jāizmanto jaudīgi azimuta velkoņi, bet tagad jums ir tikai divi azimuta un vēl divi mazas jaudas velkoņi, viņš atbild, ka viņam nav citas iespējas – man nākas tā darīt, kaut arī pārvaldnieks solīja, ka būs vēl viens vai divi analoģiski velkoņi. Tad mēs uzdodam vēl jautājumu, vai ir vērts tērēt budžeta naudu, valsts naudu, lai iegādātos vienu vai divus velkoņus un šodien atrasties velkoņu darbu riska situācijā, ja šeit bija velkoņu darbu kompānija ar mūsdienīgiem, jaudīgiem velkoņiem. Šodien mēs tos pārsūtām uz Ventspili. Ventspils osta nostiprinās, tur būs pietiekams velkoņu skaits, bet Rīgas osta paliek ar diviem mūsdienīgiem un diviem maziem Kuģu būvētavas velkoņiem, kas palīdz.

Ostas valde saka, ar jums vienmēr esot problēma, ar viņiem tiesājoties, par jums žēlojoties gan aģenti, gan kompānijas.

Jā, mēs tiesājamies. Un ne jau tādēļ, ka mums gribētos to darīt. Mēs cenšamies aizstāvēt, cik tas Latvijas valstī ir iespējams, savas tiesības, par ko mēs paliekam neērti ostas pārvaldniekam. Valde ir instruments pārvaldnieka rokās.

Jūsu klienti, aģenti sūdzoties.

Mūsu klienti ir kuģu īpašnieki. Es neesmu dzirdējis, ka par mums sūdzētos aģenti. Kamēr mēs normāli strādājām, mēs saskaņā ar ISO: 9000, kura sertifikāts mums ir, veicām aģentu, klientu un pat loču aptaujas par tēmu - jūsu rekomendācijas, ko jūs uzskatāt par labu esam un kas ir slikts. Mums anketas ir savāktas, iešūtas un pie mums glabājas. Aģenti var sūdzēties par mums tikai, ja mēs izejam ar kuģu īpašniekiem uz tiešiem kontaktiem. Kas sanāk - jūs esat kuģa īpašnieks, jums ir kuģis. Tas iepeld Rīgas ostā. Aģents man saka, noslēgsim līgumu, tu man dosi desmit procentu atlaidi. Mēs ar viņu parakstām līgumu. Kuģis ienāca ostā, aģents saņēma rēķinu par desmit procentiem mazāk, bet kuģa īpašniekam aizsūtīja pilnu rēķinu. Desmit procenti palika aģentam. Kad mēs „izgājām” uz kuģa īpašnieku „pa tiešo” un sākām piedāvāt viņam atlaides, tas aģentiem izraisīja neapmierinātību.

Kādēļ ir vajadzīgi aģenti?

Pasaules prakse to paredz. Aģents pārstāv kuģa īpašnieku, maksā ostas nodokļus u.c. maksājumus. Pasaulē pa tiešo neviens nenorēķinās.

Tad tikai ar jums viņi norēķinās pa tiešo?

Jā, jo mums ir apstiprinātie ostas tarifi, tikai Latvijā tos nosaka ostas. Visā pasaulē velkoņu kompānijas pašas izdomā, pēc kādiem norēķiniem strādāt ar kuģu īpašniekiem.

Rīgā jums osta diktē jūsu cenu?

Jā, un tikai no šīs cenas mēs varam iedot atlaides. Ja mēs strādāsim par augstāku cenu, tad mēs pārkāpjam līgumu, ko esam noslēguši ar ostu. Tas būtu nelikumīgu un viņi varētu ar mums pārtraukt līgumu priekšlaicīgi.

Kas jūs tur nemīl? Loginovs vai kāds cits?

Mūs nemīl Loginovs, jo mēs apstrīdam savas tiesības uz biznesu, jo mēs tiesājamies. Un, cik mums ar ostu ir ierosinātas prāvas, tās diezgan veiksmīgi virzās. Mēs vairākas lietas esam uzvarējuši. Kad mēs masu informācijas līdzekļiem, mūsu aģentiem, mūsu klientiem sakām, ka esam uzvarējuši kārtējo lietu, mums saka, ka mums to nepiedos, mūs beigās iznīcinās. Pirmais mēģinājums bija pirms pusgada, kad osta atsūtīja vēstuli, ka mūsu līgums tiek pārtraukts ar 1.jūniju. Tad juristi viņiem bija apskaidrojuši, ka Konkurences padome to neatbalstīs, labāk lai pagaida pusgadu, tad licence beigsies, bet līgumu pagarināt piespiest neviens nevar. Pēc tam atsūtīja vēl vienu vēstuli, kurā minēts, ka tā vēstule, kurā minēts, ka licence tiek atsaukta, tiek atcelta. Un mēs pirms pusgada pieņēmām, ka šāda situācija varētu rasties, ka licenci nepagarinās.

Ko tagad darīsiet? Ventspils ostā strādāsiet?

Mēs tomēr ceram uz taisnīgumu. Mēs vērsāmies Briseles institūcijā, gaidām atbildi.

Pats taču teicāt, ka neviens nevar piespiest jūs mīlēt.

Mēs sūdzamies par to, ka tirgus ir slēgts, ka visus pakalpojumus veic viena kompānija un kuģu īpašniekiem nav izvēles tiesības.

Varbūt jūs neatbilstat prasībām?

Mums nav aizrādījumu, ka neatbilstam prasībām. Mums ir informācija, kad tad, kad valde pieņēma lēmumu slēgt vai neslēgt ar mums līgumu, bija rekomendācijas no juridiskās, transporta un vēl kādas citas nodaļas. Juridiskā nodaļa nerekomendēja slēgt ar mums līgumu, jo mēs pārāk daudz tiesājamies un osta tikai par advokātiem cīņai ar mums samaksāja 103 tūkstošus latu. Mēs tāpat prasām tiesā vairāk par 1,5 miljoniem eiro kompensāciju par zaudējumiem, kas mums radušies. Tas arī viņiem nepatīk.

Foto no riga.lv