Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti un nodurti vairāki cilvēki. Saskaņā ar jaunāko informāciju, bojā gājuši 4 cilvēki un 40 cilvēki ievainoti.[2]

Kas ir visšokējošāk – tas notika pie parlamenta ēkas[3], kur pēc būtības ir jābūt stingri apsargātai un drošai teritorijai. Kas ir ironiski – tieši parlamentā vairākus gadu desmitus atpakaļ tika pieņemti šie bezatbildīgie lēmumi, kas noveduši pie šīm sekām. Drīzumā medijos un sociālajos portālos gaidāms mums visiem zināmais vecais scenārijs:

1. iežēlinošas ainas,

2. facebook.com bilžu filtri ar “Union Jack” karogu un #PrayForLondon tēmturi,

3. raudāšana televizorā un politiķu skaidrošana, ka tam nav sakara ar islāmu,

4. ēku izgaismošana ar Union Jack karogu (Izraēla jau to paspējusi izdarīt),

5. svecīšu nolikšana pie Lielbritānijas vēstniecībām,

6. “bēgļu” uzņemšanas procesa turpināšana no bīstamajām valstīm,

7. visu to apvainošana rasismā un islamofobijā, kuri iebilst pret to,

8. nākamā musulmaņu uzbrukuma gaidīšana… un tā tālāk un tā joprojām, jo mācību no tā mūsu līderi nekad negūs.

Džordžs Bušs pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem sasmīdināja visu musulmaņu pasauli, norādot, ka islāms ir miermīlīga reliģija.[4] To knaši un ātri pārtvēra visas pārējās Rietumu pasaules līderi un pēc katra musulmaņu uzbrukuma šo frāzi ir atgremojuši, kā vien māk, nereti piekabinot nu jau arī slaveno “mūsu spēks ir daudzveidībā”.

Un patiešām, šīs daudzveidības vārdā Rietumu pasaules valstīs tiek ieplūdinātas milzīgas musulmaņu masas, un te cilvēks parastais sāk brīnīties, ka terorisms viņa pilsētā ir kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu.

Šoreiz Neticīgais Jums piedāvās ieskatīties Korāna, Hadīsu un Sīras rakstos, kurās skarta atklātā džihāda forma. Par maskēto džiihādu jeb stealth jihad kādā nākamā reizītē.

Katru reizi, kad musulmanis sevi uzspers gaisā, nodurs, nošaus vai nobrauks cilvēkus, Neticīgais padalīsies ar jums tajā, kas ir šīs rīcības cēlonis. Tātad šoreiz noskaidrosim vai tiešām terorismam nav nekāda sakara ar islāmu, kā apgalvojuši Rietumu līderi.

Uzreiz jāsaprot, ka ikvienam musulmanim ir pienākums pēc saviem darbiem un paražām maksimāli sekot pravieša Muhameda piemēram jeb sunnai, jo viņš ir ideāls cilvēks saskaņā ar islāmu. Muhamedam bija no 11 līdz 13 sievām (avoti atšķiras), no kurām viena bija 9 gadus veca, kad stājās ar viņu dzimumsakaros.

Ibn Išāka Sirāt Rasūl Allāh 973 jeb Sīrā norādīts, ka Muhameds personīgi piedalījās divdesmit septiņos sirojumos. Notika trīsdesmit astoņas kaujas un ekspedīcijas. Kopā tie ir sešdesmit pieci bruņoti notikumi, neieskaitot slepkavības, nāvessodus, vidēji vienam bruņotam notikumam notiekot reizi sešās nedēļās.

Viņš iznīcināja veselas ciltis, paverdzināja neskaitāmi daudz sieviešu, nogalināja viņu vīrus un bērnus, laupīja, izvaroja, meloja un kopumā ir pastrādājis visus iespējamos noziegumus, kas mūsdienās pēc Starptautiskās krimināltiesas klasificējami kā noziegumi pret cilvēci.

Šis cilvēks ir dibinājis reliģiju, kurai mūsdienās seko vairāk nekā 1,6 miljardi pasaules iedzīvotāju. Saistībā ar džihādu jāizprot, ka tas mijas kopā ar dar al-harb (kara nams) un dar al-islam (miera nams) principiem. Medīnas sūras ir piesātinātas ar vardarbību. Būs daudz lasāmā, bet ceru, ka lasītājs “sagremos”.

Miermīlīgums Korānā

Korāns 10:25 vēsta, ka Allāhs aicina ļaudis uz Miera Namu un ved uz taisna ceļa katru, ko vēlas. Muslimu universālais uzdevums saskaņā ar korānu ir veikt džihādu, līdz visa pasaule būs pievērsta dar al-islam, respektīvi, miers būtu sasniegts tikai tad, kad pār visu pasauli valdīs islāms.

Šo dar al-islam valdītu kalifāts, institūcija, ko definē kalifs, kas ir pēctecība autoritātei uz zemes – pravietim Muhamedam. Vispopulārākais pants, kas asociējas ar džihādu, ir zobena pants.

Korāns 9:5 “Kad Svētie mēneši ir pagājuši, tad, vienalga, kur Jūs tos (neticīgos) ieraugiet, ierīkojiet slēpņus, ielenciet tos, sagūstiet tos un nogaliniet tos. Bet, ja tie nožēlo izdarīto, ievēro Ikamāt-as-Salāt (piecas obligātās lūgšanas) un dod Zakah (ziedojums), ļaujiet viņiem to, jo Allāhs ir Vienmēr Piedodošais, Žēlastības pilnais.”

Korāns 8:39 “Un cīnieties pret tiem līdz nav fitnah (plašs jēdziens, bet kopumā – asiņaini ķīviņi starp ciltīm) un visiem būs viena – Allāha – reliģija.

Korāns 8:12 “Atceries, kad Tavs Kungs pavēstīja eņģeļiem: Es esmu ar Tevi, lai stiprinātu tos, kas ticējuši. Es ieviesīšu teroru to sirdīs, kas netic, līdz ar to cērtiet to galvas un pirkstus.

Korāns 2:216 “Jums ir noteikts cīnīties uz Allāha ceļa, lai arī jums to negribas. Bet tā var būt, ka jums negribas to, kas jums nāk par labu un gribas to, kas jums nenāk par labu. Un Allāhs to zina un jūs to nezināt.

Korāns 4:89 “Viņi gribētu, lai jūs atsakāties no ticības, kā viņi to ir darījuši, lai jūs kļūstiet līdzīgi viņiem. Tādēļ neņemiet tos par sabiedrotajiem, kamēr tie neatgriežas uz Allāha ceļa. Bet, ja tie atsakās, saķeriet un nogaliniet tos, kur vien viņus atrodat. Un nemeklējiet starp ciņiem ne draugus, ne palīgus.

Korāns 4:95 “Tie, kas paliek mājās, izņemot vājie un slimie, nav vienlīdzīgi ar tiem, kas cīnās uz Allāha ceļa, nežēlojot ne savu mantu, ne dzīvību. Priekšroku Allāhss ir devis tiem, kas cīnās, nežēlojot ne savu mantu, ne dzīvību, nevis tiem, kas palikuši mājās. Vidiem Allāhs ir apsolījis to vislabāko. Bet tiem, kas cīnās uz Allāha ceļa, nevis sēž mājās, Allāhs piešķirs vislielāko balvu.

Korāns 9:29 “Cīnieties pret tiem Rakstu ļaudīm, kas netic Allāham un Pastardienai, kas neaizliedz to, ko Allāhs un viņa vēstnesis ir aizliedzis un nepieņem patieso ticību, kamēr tie nesāk maksāt jizya [neticīgo nodoklis jeb 50% no gada ienākumiem] un nav pazemoti.

Korāns 61:10-11 “Ak, ticīgie! Vai man pateikt jums, ko darīt, lai paglābtos no mokpilna soda? Ticiet Allāham un viņa vēstnesim un cīnieties uz Allāha ceļa, nežēlojot ne savu mantu, ne savas dzīvības. Tas būs labāk jums pašiem, ja vien jūs zinātu.

Kā redzam, miermīlīgums un sirsnība staro Korānā. Principā Korāna Medīnas sūrās ir papilnam šādu tekstiņu. Laiks ielūkoties Hadīsos jeb Muhameda sacītajā…

Miermīlīgums Hadīsos

Sahī Muslim 001,0031, Muhameds sacīja: “Man pavēlēts karot pret cilvēci, līdz tā pieņems, ka nav neviena cita dieva kā Allāhs, un viņi ticēs, ka esmu viņa pravietis un pieņems visas atklāsmes, kas paustas caur mani. Kad viņi tā izdarīs, es aizsargāšu viņu dzīves un īpašumu, ja vienīgi Šariātā paredzēts citādāk, un tādā gadījumā ciņu liktenis ir Allāha rokās.

Sahī Al Buharī 4,52,142, Muhameds teica: “Cīnīties ar neticīgajiem džihādā kaut vienu dienu ir dižāk nekā visa zeme un viss uz tās. Pleķis Paradīzē, kas mazāks par jūsu aramo lauku, ir lielāks nekā visa zeme un viss uz tās. Diena vai nakts ceļošana džihādā ir dižāka par visu pasauli un visu tajā.

Sahī Al Buharī 4,52,96, Muhameds sacīja: “Jebkurš, kurš apbruņo cīnītāju, tiek atalgots tāpat, kā tiktu atalgots cīnītājs; jebkurš, kurš pienācīgi aprūpē svētā karotāja aprūpē esošos, tiek atalgots tāpat kā cīnītājs.

Sahī Al Buharī 4,52,351, Muhameds sacīja: “Allāhs ir atļāvis man ņemt kara laupījumu.

Sahī Al Buharī 1,2,35, Muhameds sacīja: “Vīrs, kurš pievienojoties džihādam, kuru nekas cits nav piespiedis izņemot ticība Allāham un viņa praviešiem, izdzīvodams taps Allāha atalgots aizsaulē, vai ar kara laupījumu. Ja viņš ir nogalināts kaujā un mirst kā moceklis, viņš nokļūs Paradīzē.

Sahī Al Buharī 2,26,594, Kāds jautāja Muhamedam: “Kāda ir cēlākā rīcība, ko musulmanis var izdarīt?” Viņš sacīja: “Pieņemt Allāhu kā vienīgo dievu un to, ka es esmu viņa pravietis.” Muhamedam pēc tam vaicāja: “Kas ir nākamā cēlākā rīcība?” Viņš atbildēja: “Īstenot svēto karu Allāha vārdā.” Muhamedam atkal vaicāja: “Un kas ir nākamā cēlākā rīcība?” Viņš atbildēja: “Doties svētceļojumā.”

Sahī Muslim 020,4696, Muhameds teica: “Vīrs, kurš nomirst, nepiedaloties džihādā, kurš nekad nav vēlējies piedalīties svētajā karā, mirst liekuļa nāvē.

Sahī Al Buharī 4,52,76, skaidri norādīts, ka terorisma sponsorēšana ir svēta lieta. Muhameds sacīja: “Jebkurš, kurš apbruņo cīnītāju, tiek atalgots tāpat, kā tiktu atalgots cīnītājs; jebkurš, kas pienācīgi aprūpē svētā karotāja aprūpē esošos, tiek atalgots tāpat kā cīnītājs.”

Sahī Muslim 020,4668, norādīts tas pats, jo Muhameds teica: “Cilvēks, kas materiāli atbalsta cīnītāju par džihādu, ir morāli vienlīdzīgs ar pašu cīnītāju. Cilvēks, kas rūpējas par cīnītāja ģimeni pienākuma pildīšanas laikā, ir morāli vienlīdzīgs ar pašu cīnītāju.”

Sahī Al Buharī 1,2,35, Muhameds parādīja savu slimīgo fanātismu un apsēstību ar karošanu, jo sacīja: “Vīrs, kurš pievienojas džihādam, neviena cita nepiespiests – izņemot Allāhu un viņa praviešus, un kurš izdzīvos, tiks Allāha atalgots vai nu pēcnāves dzīvē, vai ar kara laupījumu. Ja viņš tiek nogalināts kaujā un mirst kā moceklis, viņu ielaidīs paradīzē. Ja tas maniem kareivjiem nesagādātu grūtības, es nekad nepaliktu aizmugurē, kamēr tie dodas džihādā. Ja es spētu, es vēlētos būt moceklis džihādā, piedzimt no jauna, un atkal un atkal kļūt par mocekli Allāham.”

Sahī Muslim 020,4649 skaidri pateikts, ka musulmanis, kas visu mūžu ir grēkojis, lietojis alkoholu un darījis citas neticīgajiem raksturīgās lietas, nokļūs paradīzē, ja mirs džihāda vārdā (tagad atceramies apšaudi geju klubā Floridā), jo Muhameds sacīja: “Moceklim ir piedoti visi grēki, izņemot parādus.”

Sahī Muslim 020,4681 Muhameds sacīja: “Patiešām, paradīzes vārti atrodas zobenu ēnā.” Nobružāts vīrs piecēlās un jautāja Abū Mūsam, vai viņš ir dzirdējis Muhamedu sakām šo. “Jā”, viņš atbildēja. Tad nobružātais vīrs atkal pievienojās saviem draugiem un atvadījās. Tad viņš izvilka savu zobenu, salauza un izmeta zobena maksti, devās pretī ienaidniekam un cīnījās, līdz viņu nogalināja.”

Sahī Muslim 020,4694 Muhameds teica: “Vīrs, kas sirsnīgi veic mocekļa pienākumus, pat ja viņš netiek nogalināts, tiks atalgots jebkurā gadījumā.”

Hadīsi, kā redzams, arī ir bagātināti ar miermīlību un iecietību. Buharī un Muslim ir divi visatzītākie hadīsi. Buharī aptuveni viena piektā daļa sastāv no šādiem un līdzīgiem pantiem. Spriežat paši. Labi, laiks Sīrai jeb Muhameda biogrāfijai…

Miermīlīgums Sīrā

Sīras (Muhameda biogrāfijas) autors ir Ibn Išāks un tā sarakstīta vairāk nekā 100 gadus pēc viņa nāves. Neskatoties uz to, visi musulmaņi vienbalsīgi korī deklamē, ka tā ir nekļūdīga un autoritatīva. Smieklīgi, bet patiesi. Ibn Išāk 725, Kad Muhameds izdzirdēja, ka arābu cilts - Mustalika - bija viņa pretinieki un pulcējās pret viņu, viņš sūtīja savu armiju uzbrukumā. Viņš atrada viņus pie ūdens bedres un sākās kauja. Islāms uzvarēja, un Mustaliki, viņu sievietes, bērni un manta tika paņemti kā kara laupījums un izdalīti kaujiniekiem.

Ibn Išāk 729, Mutalikas cilts ķīlnieki tika izdalīti kā laupījums. Viņu galvām tika noteikta izpirkuma cena. Ja šī izpirkuma maksa netika veikta, tad pret šiem ļaudīm izturējās kā pret laupījumu un vergiem. Viena no tām bija skaista sieviete ar augstu cenu. Viņa vērsās pie Muhameda un lūdza cenu pazemināt. Muhamedam bija labāka doma prātā. Viņš samaksāja izpirkuma maksu, un viņa kļuva par viņa septīto sievu.

Ibn Išāk 996 stāsta par sekām, kādas rodas, ja tiek zaimots ideālais pravietis. Vai visi arceras Charlie Hebdo? Bija viena dzejniece, kas uzrakstīja pret islāmu vērstu dzejoli. Muhameds sacīja: “Kurš priekš manis tiks vaļā no Marvāna meitas?” Viens no viņa sekotājiem, akls vīrs, izdzirdēja viņu un tajā pat naktī devās uz šīs sievietes mājām, lai viņu nogalinātu.

Ibn Išāk 690 atsaucas uz ebreju cilts iznīcināšanu vienas dienas laikā. Gūstekņus ieveda Medīnā. Viņi izraka ierakumus Medīnas tirgus laukumā. Tā bija gara diena, bet 800 jūdiem tika nocirstas galvas tajā dienā. Muhameds un viņa divpadsmitgadīgā sieva Aīša sēdēja un skatījās šīs slepkavības visu dienu līdz naktij. Allāha apustulis lika nogalināt visus jūdu vīriešus.

Ibn Išāk 840 un 845, Kad Muhameds sagrāba Meku, apkārt esošās arābu ciltis saprata, ka ja viņam nebšu pretinieku, viņš kļūs par Arābijas ķēniņu. Havazīnīnu arābi nolēma pretoties viņam Malika vadībā. Armija iegāja plašajā laukā, un viņi atrada ienaidnieku, kas gatavojās slēpties un gaidīt līdz uzbrukumam. Musulmaņu kājnieki izklīda un aizmuka. Muhameds stāvēja savos kāpšļos un sauca: “Kurp jūs dodaties? Nāciet pie manis, pie Allāha apustuļa!” Daudzi no viņiem turpināja atkāpties izņemot kaujā norūdītos kājniekus, kas pārformējās apkārt viņam. Aptuveni simts vīru grupa devās uz priekšu, lai izmainītu gaitu. Viņi bija nelokāmi. Muhameds vēroja asinspirti, sacīdams: “Tagad gan katls ir karsts!”

Ibn Išāk 272 parādīta iecietība pret citām ticībām. Muhameds turpināja sludināt islāmu un nosodīt vecās arābu reliģijas. Starp Kuraišiem bija tādi, kas aizstāvēja savu kultūru un reliģiju un strīdējās ar viņu. Muhameds viņus dēvēja par zobgaļiem un nolādēja vienu no viņiem: “Ak, Allāh, padari viņu aklu un nogalini viņa dēlu!”

Ibn Išāk 416-423 norāda, ka Muhameda komanda bija pielīdzināma mūsdienu lielceļu laupītājiem. Muhameds nosūtīja savus kaujiniekus septiņos bruņotos sirojumos, lai atrastu karavānu, kas devās uz Meku. Astotajā mēģinājumā kaujinieki atrada karavānu. Viņi nogalināja vienu vīru un pārējos nolaupīja. Laupījums un ķīlnieki tika aizvesti uz Medību. Šeit bija neliela problēma, viņi uzbruka un aplaupīja kādu svētajā miera mēnesī. Tas bija pretrunā ar arābu cilšu paražām.

Ibn Išāk 552, Ar melu palīdzību trīs musulmaņi pamanījās nogalināt Al Ašrafu. Kad viņi atgriezās pie Muhameda, kad viņš lūdzās. Viņi viņam sacīja, ka viņi nogalinājuši Allāha ienaidnieku. Viņu uzbrukums iedvesa bailes jūdos. Medīnā vairs nebija neviena jūda, kas nebaidījās.

Godīgi sakot, te varētu uzrakstīt lielāku palagu, jo aprakstītā vardarbība, ko īstenoja Muhameds un viņa sekotāji ir atliku likām. Tomēr ar šo vajadzētu pietikt, lai saprastu, kas viņš bija par tipu un kas ir viņa sekotāji.

Nākamreiz pastāstīšu par maskēto džihādu jeb to, kā musulmaņi iefiltrējas mūsu sabiedrībā un, apelējot pie mūsu pašu likumiem, pamazām uzkundzējas.

Noslēgumā atkal retorisks jautājums: ja mošejās regulāri musulmaņiem tiek borēti smadzenēs šie panti, vai tiešām jābrīnās, ka kāds no viņiem ik pa laikam sevi uzsper gaisā, paraujot līdzi neticīgos?


[1] "2011 Census, Key Statistics for Local Authorities in England and Wales". Ons.gov.uk. 11 December 2012. http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20160105160709/http://www.ons.gov.uk/ons/publications/re-reference-tables.html

[2] London attack – Latest updates. BBC, 23.03.2017., http://www.bbc.co.uk/news/live/uk-39355505

[3] Uzbrukumā Londonas centrā pieci upuri; 40 ievainoto, TVNET, 23.03.2017., http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/652878-uzbrukuma_londonas_centra_pieci_upuri_40_ievainoto

[4] George W. Bush's entire “Islam is Peace” speech, 17.09.2001., https://www.youtube.com/watch?v=9_ZoroJdVnA

Novērtē šo rakstu:

2
0