Iesaki rakstu:

Nesen Aizkraukles tiesa nolēma trīs bērnu mātei Sintijai atsavināt vienīgo īpašumu, kuru viņa, ņemot aizņēmumu (7000 EUR) iegādājās ar mērķi tajā dzīvot. Neskatoties uz to, ka Sintija nekā nelikumīga nav izdarījusi un īpašumu nevēlas pārdot, tiesa pēc prasītājas – valsts ierēdnes Evitas Daģes lūguma Sintijai ir liegusi īpašumu atsavināt citām personām, bet par gandrīz dubultā mazāku summu (3666,66 EUR) ļauj to izpirkt līdzīpašniecei - valsts ierēdnei Daģei, kurai pieder vairāki īpašumi, tajā skaitā dzīvoklis Rīgā.

Šķiet, acīmredzami negodīgs spriedums, bet tieši šāds un līdzīgi spriedumi uzskatāmi atspoguļo Latvijas tiesu sistēmas pašreizējo ķēķi un izpratni par to, kā moderni jātulko teiciens – "viens likums, viena taisnība visiem".

Situācijas apraksts: tiesnese Iveta Silicka spriedumā uzskata, ka ierēdnes celtajā prasībā par kopīpašuma izbeigšanu ierēdnes nolīgta sertificēta vērtētāja Ivara Šapkina īpašuma vērtējums, kas ir ievērojami zemāks pat par īpašuma kadastrālo vērtību, ir pietiekams arguments, lai ierēdne, ar varu izstumjot līdzīpašnieci, varētu atsavināt īpašumu Pļaviņu pilsētas centrā par dubultā mazāku summu, nekā īpašums nopirkts. 

Prasītāja, kura ieņem valsts ierēdņa amatu, īpašumā nekad nav dzīvojusi, nav izmantojusi ne pirmpirkuma, ne izpirkuma tiesības, ar kurām viņa varēja iegādāties īpašumu par darījuma summu 7000 EUR, nav piedāvājusi sadalīt īpašumu reālajās daļās vai noteikt apsaimniekošanas kārtību kopīpašumam, kurš sastāv no 8 dzīvokļiem un atsevišķas pagalma dzīvojamās mājas, bet pa taisno ir vērsusies tiesā, lūgusi uzlikt liegumu īpašumu pārdot citām personām un tagad no daudzbērnu mātes, kura īpašumu iegādājās, lai tajā dzīvotu, ir vienpersonīgi tiesīga atsavināt par gandrīz dubultā zemāku summu, nekā īpašums iegādāts.

Trīs bērnu mātei laikam jābūt pateicīgai par ierēdnes žēlsirdīgo rīcību, jo ierēdnes pārstāvis advokāts Jānis Dzirnieks cēli atteicies no tiesas izdevumu piedziņas. Ja no daudzbērnu mātes, kura godprātīgi ir maksājusi visus nodokļus par īpašumu, tiktu piedzīti arī tiesas izdevumi, kuri, ņemot vērā liegumu īpašumu pārdot citām personām, jau pirmajā tiesu instancē ir aptuveni 2300 EUR (aizlieguma uzlikšana, advokāta izdevumi, valsts nodevas plus īpašuma vērtējums), tad par īpašumu, kuru daudzbērnu māte par 7000 EUR iegādājās ar nolūku tajā dzīvot un maksājusi visas nodevas, varētu saņemt vien 1366,66 EUR (3666,66 - 2300).

Neskatoties uz to, ka nav noslēpums, ka tiesnese Silicka ir personīgi pazīstama ar prasītājas (ierēdnes) ģimenes locekļiem (Pļaviņu novada domes deputātiem), Silicka izskatīja lietu, nepieņemot noraidījumu un nesaskatot interešu konfliktu. Ņemot vērā to, ka šī pati tiesnese izlems arī jautājumu par apelācijas sūdzības pieņemšanu, visai prognozējams, ka apelācijas sūdzība netiks pieņemta, jo daudzbērnu māte pašlaik nav spējīga nomaksāt valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu.

Izlasot šo "tiesisko" spriedumu, rodas vairāki jautājumi:

- Ko daudzbērnu māte ir izdarījusi nelikumīgu, iegādājoties īpašumu ar mērķi tajā dzīvot? Varbūt viņa iegādājusies īpašumu, kuram ir nepareizs līdzīpašnieks?

- Kas kompensēs daudzbērnu mātei pirkuma maksas atšķirību un atmaksās aizņēmumu? Kurš par šo atšķirību ir vainīgs?

- Kāds iemesls maksāt nodokļus valstij, par kuras līdzekļiem tiek uzturēti tādi tiesneši, kuri jums "likumīgi" var atsavināt vienīgo īpašumu un par mazāku vērtību nodot to līdzīpašniekam, kam netrūkst īpašumu, pat tad, ja jūs neesat izdarījuši nekā nelikumīga.

- Kādiem jābūt argumentiem nepamest valsti vai neieteikt to darīt saviem bērniem, ja, audzinot bērnus, mums jāapzinās, ka mūsu bērni pēc pilngadības sasniegšanas ar saviem nodokļiem pamatā pelnīs pensiju nevis saviem vecākiem, bet tādiem ierēdņiem un tiesnešiem, kas rūpējušies par savu pensiju līmeņu paaugstināšanu un labklājības nodrošinājumu, izmantojot viņiem likumīgi piešķirto varu?