Jēkabpils izmanto Salceviča metodi, kā pašvaldības pasūtījumu uzticēt savējiem un izvairīties no iepirkuma rīkošanas

Jēkabpilī pieturas pie likuma burta, bet likums ir tāds- kāds tas ir, par tā nepilnībām vajag prasīt atbildību no Saeimas deputātiem, jo pašvaldības ir tikai izpildītāji. Punkts.

Atbildēt

"...dome likumā atrada punktu, kas ļauj iepirkumu vispār nerīkot..."
---------------------------------------------------
Tāds ir likuma punkts un ar L.Salceviču tam nav nekāda sakara,jo likums ir ievērots. Ko var ņemties, vienam pusidiotam nav un nav miera - nu kremt Ledonīda popularitāte Jēkabpilī. Par L.Salceviču divdesmit gadu garumā balsoja pārliecinošais jēkabpiliešu vairākums,pēdējās vēlēšanās Leonīgs atsauca savu kandidatūru kā pretendents uz domes priekšsēža amatu,dodot iespēju jaunajiem,pats turpina strādāt kā ierindas deputāts.

Atbildēt

Diemžēl mūsu iepirkumu likums un brīvais tirgus ir ar vietējo specifiku, kas nenodrošina saimnieciski izdevīgāko variantu. Šādiem pakalpojumiem vajadzīgi ieguldījumi, ko nevar atpelnīt vienā gadā, kas parasti ir līguma termiņš.Un viss, kas nonāk t.s.brīvajā tirgū, pretēji visiem ekonomikas likumiem paliek dārgāks- elektrība, gāze, atkritumi, arī ūdens.

Atbildēt

Bet loģiski! Kam tad būtu jāapsaimnieko Jēkabpils atkritumi? Ventspilniekiem, dodot kukuļus un iekļaujot cenā transporta izdevumus no Ventspils, lai vietējie sēdētu bez darba un tehnika stāvētu? Zinām mēs tos izdevīgākos piedāvājumus, kuri pēc tam apaug ar biezu kažoku. Un vēl bļaustījās par padomju nesaimnieciskumu! Šodienas idiotisms tam pat tuvu nestāv.

Atbildēt

Tā laikam sākas jebkuras valsts sabrukums ... kad vietvalži sāk uzskatīt, ka savs krekls miesai tuvāks un nav ko dalīties ne ar citiem, ne ar centrālo varu. Velāk, kad centrālā vara kļūst vāja, vietvaldis novelk kartē robežu un paziņo, ka vairs nav gubernators, bet gan jaunas valsts galva.

Atbildēt

tās ir ierašas untradīcijas.

Atbildēt