Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jēkabpils pilsētas dome parādījusi īpašu izdomu, kā pašvaldības pasūtījumu piešķirt vēlamajam pretendentam. Šī prakse, kā izvairīties no atklāta iepirkuma rīkošanas, sākta vēl ilggadējā mēra Leonīda Salceviča laikā.

Kad Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) neatļāva slēgt līgumu ar Jēkabpils pašvaldības uzņēmumu Jēkabpils pakalpojumi par atkritumu apsaimniekošanu, dome likumā atrada punktu, kas ļauj iepirkumu vispār nerīkot.

Jēkabpils domes izsludinātajā konkursā par atkritumu apsaimniekošanu par uzvarētāju tika pasludināts uzņēmums Jēkabpils pakalpojumi, bet IUB konstatēja rupjus noteikumu pārkāpumus, tādēļ liedza slēgt līgumu.

Domes iepirkumu komisija bija pamanījusies vēlamā pretendenta piedāvājumā pielabot aprēķinus, lai Jēkabpils pakalpojumu piedāvājumu pasludinātu par saimnieciski izdevīgāko.

Ar šādu pašdarbību nebija mierā citi pretendenti, kuri konkursa rezultātus apstrīdēja IUB. Nespējot atrast veidu, kā godīgā konkursā Jēkabpils pakalpojumus pasludināt par uzvarētāju, Jēkabpils dome radoši piemeklēja citu veidu.

Kā skaidro Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogolis, atkritumu apsaimniekošana Jēkabpils pakalpojumiem uzticēta saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktu, kas nosaka šā likuma piemērošanas izņēmumus tādas personas sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm: tā atrodas viena vai vairāku pasūtītāju pilnīgā kontrolē (šāda kontrole izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās institūcijas darbības būtiskus mērķus un lēmumus),vismaz 80 procentus tās gada finanšu apgrozījuma veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošo pasūtītāju interesēs vai citu pasūtītāju interesēs, kurus kontrolē šo institūciju kontrolējošie pasūtītāji; tās kapitāla daļas vai akcijas pilnībā pieder pasūtītājiem, kas to kontrolē.

“Konstatējot visus Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos priekšnoteikumus, ir pamats noslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, nepiemērojot publiskā iepirkuma procedūru,” atrasto „radošo risinājumu” skaidro Gogolis.

Pēc viņa sniegtā skaidrojuma, konstatējot, ka tikai pasūtītāja kompetencē ir lemt jautājumu par to vai līgums par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu slēdzams publisko iepirkumu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojot iepirkuma procedūru, vai veikt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu paša resursiem un ņemot vērā, ka pašvaldības kapitālsabiedrība atbilst visām Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā norādītajām pazīmēm, tika pieņemts konceptuāls lēmums sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu (in-house) principa ietvaros, un izsludinātā iepirkuma procedūras turpināšanai nebija nepieciešamības. Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu, publiskā iepirkuma procedūrā “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jēkabpils pilsētā” tika pārtraukta.

Salcevičs sakās esam pārliecināts, kā šāda rīcība esot bijusi pareizākā. “Paskatieties, kas notiek apkārt, kur ienāk kaut kāds operators no ārpuses. Kādi trači notiek! Kā pa Jūrmalu gāja, kā pa Talsiem. Mums bija izveidota sava saimniecība ar savām mašīnām, ar savu loģistiku, ar saviem atkritumu laukumiem, ar visu pārējo, un šo pakalpojumu mēs nolēmām turēt savās rokās, lai neaizlaistu projām,” skaidro bijušais Jēkabpils mērs.

Salcevičs esot pārliecināts – ja būtu konstatēti pārkāpumi, tad „viņam būtu uzlikti roku dzelži un aizvests uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju”. Pēc viņa pārliecības, operators, kas pilsētas atkritumu apsaimniekošanā ienāktu no malas, būtu daudz paviršāks un formālāks, turklāt nebūtu lētākais. Tiesa, pašvaldība ir nolēmusi labāk to nemēģināt noskaidrot, izvairoties no atklāta un godīga iepirkuma rīkošanas.

Novērtē šo rakstu:

18
7